Pārgājiens "Visi ceļi ved uz Valmieru"

Kājniekiem, riteņbraucējiem un autotūristiem (ar nelielām izmaiņām maršrutā) piemērotais 12 km garais pārgājiens / pārbrauciens ļauj iepazīt Valmieras dienvidrietumu daļu un tai piegulošās Kocēnu pagasta vietas Gaujas labajā krastā.

Maršruts ir lokveida un to var sākt jebkurā vietā, taču labāk izvēlēties kādu ērti piebraucamu vietu, kur novietot automašīnu vai sabiedriskā transporta pieturu, ja ceļā dodamies kājām.

Maršrutā iekļautas ar dažādiem laikmetiem un norisēm saistītas apskates vietas un objekti, taču centrālā tēma ir ceļi, kas veduši uz Valmieru sākot no 13. gadsimta, kad šeit ierodas vācu krustneši un uzceļ Valmieras pili, līdz pat mūsu dienām. 

Maršrutu sākot no bij. Smiltenes-Valmieras-Ainažu šaursliežu dzelzceļa Dzelzs tilta, dodamies cauri Putriņu priedēm (1905.g. revolūcijas upuru kaps un pirmās "Gaujas kausa" mototrases vieta), uzejot uz Jumaras ielas, kura ir daļa no senā Gaujas labā krasta ceļa, kas savienoja Valmieru ar Cēsīm. Ejot garām Vidzemes slimnīcai un Brauna muižiņas vietai, nonākam pie 1970. gadu II pusē un 1980. gados izbūvētā Valmieras apvedceļa, kur aplūkojam 1980. gadā atklāto Gaujas tiltu. Dodamies tālāk pa seno ceļu līdz nonākam pie Jumaras upes ietekas, kuras apkārtnē 1210.gadā notika vācu un viņu sabiedroto latgaļu un lībiešu kauja ar igauņiem. Pie Jumaras tilta apskatām kādreizējo mežniecību, tagad privātmāju, vecā tilta un senā ceļa vietas, tad kāpjam augšā stāvajā krasta nogāzē vedošajā ceļā un dodamies garām "Jumaras" mājām pie kurām atradies tagad Valmieras muzejā glabātais, iespējams, uz 13. gs. attiecināmais krustakmens. Tālāk labajā pusē plašā ražotnes "Byko-Lat" teritorija, bet kreisajā pusē redzam "Vītēļu" mājas, kurās dzīvojuši divi no Kauguru zemnieku 1802. gada nemieru vadītājiem - Vītēļa saimnieks Pēteris un viņa kalps Jānis. Izejot uz Kocēnu-Sietiņieža ceļa, pagriežamies pa labi un ejam līdz krustojumam ar seno Rīgas - Valmieras lielceļu. Ap 0.5km pirms krustojuma labajā pusē laukā Karātavu kalniņš - vieta, kur pēc nostāstiem sodīti kocēnieši - Kauguru nemieru dalībnieki. Krustojumā atkal pagriežamies pa labi un pa šosejas nomali dodamies Valmieras virzienā. Ceļa kreisajā pusē Bestes krogs - nemiernieku vadoņu pulcēšanās vieta, tūlīt aiz tā - Bestes jūdžakmens - Latvijā vienīgais 17.gs. ceļu vēstures piemineklis. Aiz pagrieziena uz Kocēniem līdz pat Valmierai ejam pa ērtu gājēju un riteņbraucējumu celiņu. Ejot lejā pa Kocēnu kalnu skatam paveras ainava uz seno Kokmuižas pagasta centru un to pārklājošo mūsdienu apbūvi, kur lielāko daļu veido VTU "Valmiera" ēkas. Labajā pusē Jumaras labajā krastā apskatām bijušo Mellumu krogu, tam pretī kreisajā krastā - veco Kokmuižas pagasta skolu un pagasta magazīnu, kas iebūvēta autoservisa ēkā. Kreisajā pusē VTU "Valmiera" teritorijā atradās 19.gs. II pusē celtā Kokmuižas pagastmāja, kas nesen diemžēl nojaukta. Tūlīt aiz VTU "Valmiera" teritorijas, vietā, kur senāk no Rīgas ceļa atzarojās ceļš uz Limbažiem, atrodas bijušais Brandeļa krogs. Dodamies tālāk Valmieras virzienā, izejam cauri apvedceļa pārvadam un tūlīt aiz pagrieziena uz Vidzemes slimnīcu apskatām seno Valmieras patrimoniālā apgabala un Kokmuižas robežu, kur senāk stāvēja akmens robežzīme ar pilsētas ģērboni. Kreisajā pusē 1896. gadā ierīkotie Kocēnu kapi, kur 1919.g. 14.decembrī par pretvalstisku darbību arestēja šeit uz nelegālu sanāksmi ieradušos tā sauktos "Valmieras komjauniešus" jeb "Valmieras komunārus". Labajā pusē Piņņu kalns ar televīzijas torni, aiz tā lejā jaunais Olimpiskais centrs un tālāk pa labi - Valmieras piena kombināts. Ejam uz priekšu pa Rīgas ielu. Aiz krustojuma ar Ausekļa ielu kreisajā pusē, kur tagad veikals "Rimi" - senās Jāņa muižiņas vieta. Dodamies tālāk līdz Jaunajai Smilšu ielai, kas izveidota šaursliežu dzelzceļa līnijas vietā. Pa to turpinam iet 0,5km un nonākam maršruta sākuma vietā.

Maršrutu izstrādāja un aprakstus sagatavoja Valters Grīviņš un Mārtiņš Taurītis.