Dirme – Zviedru pūķis

Mujēnu pag. Valmieras apr. pie Morītes mājas atrodas pļava, ko sauc par Dirmi. Kādreiz tur dzīvojis vīrs Dirms, arī zviedru pūķis saukts. Viņš visādi muļķojis un mocījis ļaudis. Vēlāk viņš ticis nomaitāts un pļavā, Ārņa mājas robežās aprakts un uz viņa kapu uzcelts trīsstūrains akmens. Ārņam kaimiņu pieguļnieki nav devuši mieru, vasaru vienmēr ar saviem zirgiem izganījuši pļavu. Saimnieks, kamēr Dirms bijis dzīvs, gājis pie viņa un prasījis padomu ko darīt. Dirms teicis, lai ņem gavēņa laikā 5 vistu olas un piektdien iet uz robežām, noģērbas pliks un katrā stūrī ar labo roku pār kreiso plecu nomet vistu olu un iet prom atpakaļ neskatījies un pie stūrainā akmeņa, kas tagad uz Dirma kapa, lai ar kreiso roku noliek piekto olu un iet prom atpakaļ neskatījies un tiešām tajā gadā pļava nav tikus izganīta. Pēc tam otru gadu, kad Dirms jau bijis nomaitāts, ganīts atkal. Saimnieks paņēmis 5 olas un gājis pie akmeņa ziedot, ieraudzījis pie akmeņa zaķi, paņēmis akmeni un sviedis zaķam, ko par velnu noturējis, un zaķis aizskrējis. Agrākos laikos pēc Dirmes nāves visiem un katru gadu pie akmeņa bijis jāziedo, no visa kā ko tik pirmo reiz ražoja, kā: jaunrudzu maizi, pirmo pienu, sviestu, gaļu, kad lopus kāvuši, cāļus, medu, utt. Ja nav ziedojuši, slikti klājies. Kamēr dzīvs bijis, Dirms, tiem, kas nav viņam ziedojuši, kā mocību uzsūtījis velnu melnas cūkas izskatā, kura arī pēc [Dirma] nāves staigājus apkārt, mocījus tos, kas ziedojuši. Kādreiz šā nostāsta atstāstītājs vasarā nolicies pie minētā akmeņa diendusā un viņš redzējis melno cūku. Senāk veci ļaudis, kad ko jaunu gatavojuši, steigušies ziedot, teikdami: jāaiznes pūķīšam ar

() un teicis: še tev, velns, un liec man mieru.