Mestra Voltera no Pletenbergas lēņa grāmata Veselam fon der Ropem. 1516.

[Noraksts]

[2. lapa] Mēs, Volters no Pletenbergas, Vācu ordeņa mestrs Livonijā, ar šo atklāto, apzīmogoto grāmatu visiem, kuri to lasīs vai dzirdēs, darām zināmu un apliecinām, ka mēs ar mūsu godājamo līdzpadomnieku padomu un piekrišanu esam piešķīruši un izlēņojuši, un ar šīs grāmatas spēku piešķiram un izlēņojam Veselam fon der Ropem un visiem viņa īsteniem, likumīgiem mantiniekiem zemesgabalu Aizkraukles apgabalā un draudzē šajās aprakstītajās robežās. Vispirms sākt pie Mēmeles, kur Dīriķa Zellēna robeža pieiet pie Mēmeles, kur ir ar akmeņiem un oglēm pildīta krusta bedre. No turienes iet līdz purvam, no purva iet gar Garā Zellēna robežu, kas iezīmēta ar krustiem, līdz Susējai. Gar Susēju iet līdz Zalvei, tad gar Zalvi uz augšu līdz Zellēna robežai, kas pieiet Zalvei. Tad gar Zellēna robežu iet līdz akmenim, kas saukts Priedeslaipa un atrodas Viesītē. Tur arī ir koks ar iecirstu krustu. No turienes iet taisni pāri virsājam no krusta līdz krustam, līdz Veiģu purva galam. No turienes iet cauri virsājam, kas saukts Pētera virsājs, no krusta līdz krustam uz virsāju, kuram cauri ved lielceļš no Zalves uz Aizkraukli. No krusta līdz krustam iet cauri virsājam līdz minētajam lielceļam. Pa to iet līdz tiltam pār Zalvi, gar Zalvi iet līdz ozolam ar iecirstu krustu, tad atkal iet gar Zalvi caur purvu no krusta līdz krustam līdz Dobes strautam, kas ietek Susējā. Gar Susēju iet caur purvu no krusta uz krustu līdz Mēmelei, kur ir krusta bedre, pildīta ar akmeņiem un oglēm. No turienes gar Mēmeli iet līdz pakalnam, kur Mēmelē ietek strautiņš, kas ir Radzvilu robeža, un tur stāv arī koks ar iecirstu krustu. Tālāk iet gar Radzvila robežu uz augšu no koka uz koku ar iecirstiem krustiem līdz lielam ozolam, kurā arī ir iecirsts krusts. No koka iet līdz bedrei tīruma galā, no tās līdz bērzam, no koka taisni caur purvu no krusta uz krustu līdz Jankenišu ceļam. Gar ceļu iet līdz lielam kokam ar iecirstu krustu. No tā pa ceļu iet cauri purvam līdz Jakus tīruma galam, un tad līdz tiltam. No turienes iet pa labi līdz Mazajai Zērvei, kur stāv ozols ar iecirstu krustu. No turienes iet līdz tiltam pār Zērvi, kur ir ozols ar iecirstu krustu.[1] Gar Zērvi iet līdz lielceļam, kas ved uz Biržiem. No Mēmeles gar Zērvi iet līdz krusta bedrei, un no turienes gar Zērvi līdz ozolam ar iecirstu krustu. No tā iet caur purvu no krusta līdz krustam līdz citam ozolam ar iecirstu krustu. No tā iet gar strautu uz augšu līdz Zērvena [3.lapa] vecajai muižas vietai. No tās iet pāri strautam līdz ozolam ar iecirstu krustu. No tā iet līdz vecam robežstabam. No tā iet pa labi pāri virsājam līdz ceļam, kas ved uz Kalveni. Gar ceļu iet līdz Dakūna tīruma galam, un no tā no krusta uz krustu iet līdz Mēmelei, kur sākas robeža, un abos Mēmeles krastos ir ierīkotas krusta bedres. To ar visiem piederumiem, labumiem un ērtībām, kurus var vai varēs nosaukt, kā apartiem un neapartiem tīrumiem, pļavām, ganībām, cirsmām, mežiem, birzīm, ūdeņiem, upītēm, strautiem, ezeriem, bišu kokiem, dravām, zvejas un putnu medību tiesībām un citu minētais Vesels un viņa īstenie, likumīgie mantinieki drīkst paturēt, apdzīvot un lietot, neko no tā neizņemot, brīvi un netraucēti pēc lēņa tiesībām uz mūžīgiem laikiem. Lai apliecinātu šīs grāmatas patiesumu, mēs, mestrs Volters, esam likuši tai piekārt mūsu zīmogu. Dots Valmierā, piektdienā pēc Jāņa Kristītāja dienas, tūkstoš pieci simti un sešpadsmitajā gadā.

1 Šeit minētā vieta sakrīt ar tajā pat 1516. gadā Johanam Štikhorstam izlēņotā vēlākās Vecmēmeles muižas zemes gabala robežu aprakstu: “(..) tad gar to līdz vītolam, kas aug pie Mazās Sarves. Tajā ir iecirsts krusts, un tas atrodas pie Veisela van der Ropa robežām. Tad gar Mazo Sarvi līdz mazam tiltam, kur aug ozols ar iecirstu krustu.” Sk. “Mestra Voltera no Pletenbergas lēņa grāmata Johanam Štikhorstam. 1516.”, publicēta: Historia.lv.

Agra Dzeņa tulkojums.