Vienošanās starp Rīgas bīskapu Albertu un Zobenbrāļu ordeņa mestru Folkvīnu par Tālavas novadu sadalīšanu (1224.g. jūlijs)

Pievienoja: 
Valters Grīviņš, 18.08.2013

[1224.gada jūlijā]

In nomine sancte et individue trinitatis. Albertus, Dei gratia Rigensis episcopus, cunctis Christi fidelibus in perpetuum. Notum esse volumus praesentibus et futuris, quod terram, que[1] Tolowa dicitur, secundum ordinationem domini papae, inter nos ac fratres militiae Christi super Livonia ac Letthia factam, cum eisdem fratribus de prudentium virorum consilio sic divisimus: villam apud Viwam fluvium sitam, terminos possessionum viri, qui Rameke dicitur, et quicquid in possessione nostra ante hanc divisionem habuimus usque Astyerwe [2], cum ecclesiis, decimis et omni temporali proventu tenebunt[ur] iuridictione civili. Pro sorte vero duarum portionum cum omni iure hec[3] nos contingent: Gibbe, Iovnate[4], Ieie[5], Ale, Zlavka[6], Saueke, Virevele, Zirvegale[7], Metsene, Gulbana, Iazoa[8], Prebalge. Si quas etiam piscationes, arbores, prata aut agros infra praedictos terminos hactenus dicti fratres emptione vel donatione habuerunt, deinceps nostra erunt. Similiter si quid habuimus in sorte eorum, ipsis libere pertinebit. Ceterum preter hec terra, que[9] Agzele dicitur, predicto[10] modo ipsis pertinebit, remanentibus nobis respectu eiusdem terre[11] Berezne, Pornuwe, Abelen et Abrene. Ne quis autem in posterum huic nostre[12] divisioni ausu temerario contraire presumat[13], factum nostrum litteris mandari fecimus, et sigillis[14] communiri, subscriptis[15] nominibus eorum, qui presentes[16] fuerunt, cum hec[17] fierent: venerabilis frater noster Hermannus[18], Lealensis episcopus, Iohannes, prepositus[19] maioris ecclesie[20] in Riga, milites Daniel de Linewarde[21], Conradus de Ykescole[22], Iohannes de Dolen, Johannes[23] de Bikkeshovede[24], Engelbertus de Tisenhusen, famulus noster Engelbertus et alii quam plures.[25]

[dokumenta tulkojums latviešu valodā]

Svētās un nedalāmās Trīsvienības vārdā. Mēs, Alberts, no Dieva žēlastības Rīgas bīskaps, gribam, lai visiem tagadējiem un nākošiem Kristus ticīgiem vienmēr būtu zināms, ka novadu, ko sauc par Tālavu, saskaņā ar pāvesta kunga rīkojumu, kas dots mums un Kristus bruņniekiem attiecībā uz Lībiju un Latviju, sekojot ,gudru vīru padomam, sadalām ar minētiem [zoben] brāļiem šādi: ciemu, kas atrodas pie Vijas upes, tā [bīskapa] vīra īpašumu robežās, kuru sauc par Rameku, un visu, kas pirms šīs dalīšanas bij mūsu valdījumā līdz pat Burtniekiem, ar baznīcām, desmito tiesu un visiem laicīgiem ienākumiem viņi valdīs līdz ar civīlo tiesas varu. Bet laimējot [izrādījās, ka] mūsu divkāršā daļā ar visām tiesībām ietilpst: Gibbe, Jovnate, Jeie, Ale, Zlavka[1], Saueke, Virevele, Zurvegale, Metsene, Gulbana, Jazoa, Prebalge. Ko līdz šim minētie [zoben]brāļi bij pirkuma vai dāvinājuma ceļā ieguvuši aprakstītās robežās no zvejām, [biš]kokiem, pļavām vai tīrumiem, turpmāk būs mūsu. Tāpat viss tas, kas mums piederēja viņu tiesā, tagad brīvi piederēs viņiem. - Bez tam novads, ko sauc par Gaujienu, iepriekš teiktā kārtā piekrīt viņiem, kamēr mums pašiem no šī novada paliek Berezne, Pornuwe, Abelen un Abrene. Bet lai vēlāk kāds ar neapdomīgu rīcību nemēģinātu šo mūsu dalījumu apstrīdēt, esam likuši izgatavot šo mūsu grāmatu un apstiprināt ar to [vīru] zīmogiem un vārdiem, kas bij klāt, kad tas notika: mūsu cienījamais brālis Leales bīskaps Hermanis, Rīgas lielākas baznīcas prāvests Jānis, bruņnieki: Dāniels no Lielvārdes, Konrāds no Ikšķiles, Jānis no Doles, Jānis no Bikkeshovedes, Engelberts no Tīzenhūzes, mūsu gaitnieks Engelberts un daudzi citi.

Avoti:

latīņu teksts - Latvijas vēstures avoti. 2.sējums: Senās Latvijas vēstures avoti. 1.burtnīca. Red. Švābe, A. Latvijas Vēstures institūta apgādiens, Rīga, 1937. Nr.106, 79.-80.lpp.
 
tulkojums - A.Švābe. Tālava. Sējējs. 1936. 2, 135.-141.lpp.; 4, 363.-374.lpp.>366.lp.
Piezīmes:
 
[1] Sējējā publicētajā versijā [A.Švābe. Tālava. Sējējs. 1936. 2, 135.-141.lpp.; 4, 363.-374.lpp.>366.lp.] - quae.
 
[2] Stokholmas pergamentā - Astyerewe.
 
[3] Sējējā publicētajā versijā - haec.
 
[4] Sējējā publicētajā versijā - Jovante; Stokholmas pergamentā - Iounate.
 
[5] Sējējā publicētajā versijā - Ieie.
 
[6] Stokholmas pergamentā - Zlauka.
 
[7] Sējējā publicētajā versijā - Zurvegale.
 
[8] Sējējā publicētajā versijā - Jazova; Stokholmas pergamentā - Iazowa.
 
[9] Sējējā publicētajā versijā - Caeteram praeter haec quae.
 
[10] Sējējā publicētajā versijā - praedicto.
 
[11] Sējējā publicētajā versijā - terrae.
 
[12] Sējējā publicētajā versijā - nostrae.
 
[13] Sējējā publicētajā versijā - praesumat.
 
[14] Stokholmas pergamentā - sugillis nostris.
 
[15] Stokholmas pergamentā - subaratis.
 
[16] Sējējā publicētajā versijā - praesentes.
 
[17] Sējējā publicētajā versijā - haec.
 
[18] Sējējā publicētajā versijā - Hermanus.
 
[19] Sējējā publicētajā versijā - praepositus.
 
[20] Sējējā publicētajā versijā - ecclesiae.
 
[21] Stokholmas pergamentā - Lenewarde.
 
[22] Stokholmas pergamentā - Ikescule.
 
[23] Sējējā publicētajā versijā - Iohannes.
 
[24] Stokholmas pergamentā - Bikkeshoevede.
 
[25] Stokholmas pergamentā vasaļu liecinieku uzskaitījumu uzsāk ar Bikkeshoevede, kuram seko Tisenhusen, aiz kura seko pārējie tādā secībā kā Krakovas pergamentā.
 
Ievietots: 07.09.2001.
Glabāšanas vieta: 
pergamenta oriģināls - Krakovā, Čartorisku bibliotēkā, atvilkne 1, n.6; pergamenta oriģināls ar diviem zīmogiem - Stokholmā, Valsts arhīvā.

Reklāma