Dižās Kalnieku dores priedes stumbrs nogādāts saglabāšanai Spāres muižā

Lai arī senā meža dravniecība, ar atsevišķiem izņēmumiem, Latvijā beigusi pastāvēt jau vairāk nekā pirms 100 gadiem, vēl joprojām mežos vietumis saglabājušies tās dzīvie liecinieki – dores jeb dravas koki ar dravinieku izcirstiem, vai, kā senāk teica, iedētiem gareniem dobumiem. Laika zobs tomēr nenovēršami dara savu un arvien vairāk dores koku, kas, kā likums, sasnieguši dižkoka apmērus, nokalst un iet bojā.

Lai kaltušajiem dores kokiem dotu papildu iespēju un tie vēl vismaz vairākus gadu desmitus varētu būt daļa no Latvijas kultūrainavas un turpinātu interesentiem stāstīt seno bitenieku stāstus, ventspilnieks Agris Āboliņš nu jau 3 gadus apzina un meklē ne tikai joprojām augošos un kaltušos, taču uz “kājas” vēl stāvošos dores kokus, bet arī tos, kas jau nokrituši vai drīz varētu gāzties. Šos pēdējos, ja vien tas vēl iespējams, viņš cenšas saglābt, pārvedot uz jaunu, piemērotāku vietu. Pagājušā gada decembra sākumā uz Piejūras brīvdabas muzeju Ventspilī pēc A.Āboliņa rosinājuma tika nogādāta daļa no Kaziņu dores priedes stumbra bet tagad, 2021.g. 22.janvārī, jaunu mājvietu bij. Talsu rajona Ģibuļu pagasta Spāres muižā atradusi Kalnieku priede. (Priedes pārvešanas attēlu galerija ŠEIT) Šis nu jau ir sestais, ar A.Āboliņa iniciatīvu uz jaunu vietu pārvestais dores koks.

Kalnieku dores priede savulaik bija Latvijas dižākā dzīvā priede, tās apkārtmēram sasniedzot 4,40m. Koks auga pie Kalnieku mājām mežmalas klajumā, Mordangas-Spāres ceļa kreisajā pusē (priedes atrašanās vieta LĢIA kartē).

Diemžēl krievpadomju okupācijas laikā Kalnieku mājas tika pamestas, klajums aizauga un ap 1990.g. Kalnieku priede, nespēdama cīnīties ar noēnojumu, nokalta, bet 1990. gadu vidū vējš nolauza tās stumbra augšdaļu. Salīdzinājumam – slavenā Zauskas priede pirms nokalšanas 1954.gadā bija sasniegusi 4,56m resnumu. 

Kalnieku dižpriedes dore, kā Historia.lv pastāstīja A.Āboliņš, līdzīgi kā lielākajā daļā dravas koku, ir iedēta apmēram 3 m augstumā virs zemes, tā ir apm. 1 m gara, 20cm plata un bijusi ap 0,5m dziļa. Šobrīd dores dziļumu vairs nevar izmērīt, jo viss vidus kokam ir iztrupējis – atlikusi tikai stumbra ārējā daļa.

Jaunajā atrašanās vietā, Spāres muižas parkā, koka stumbrs tiks apstrādāts ar pretpuves līdzekli, uzstādīts stateniski un tam augšpusē novietos jumtiņu, lai pasargātu no nokrišņiem. Muižas parkā jau atrodas iepriekš, 2020.g. oktobrī, atvestā Kaplūzas dores priede. Ja Kalnieku priede (tās stumbra atlikusī daļa) vēl stāvēja uz celma, tad Kaplūzas dores koks bija nogāzies un to vajadzēja meklēt, izmantojot Gunta Eniņa 1984.g. apsekojuma datus. Atšķirībā no Kalnieku priedes, Kaplūzu priedei ir divas dores – viena izveidota 3,5, otra 5 metru augstumā virs zemes.

Visbiežāk dores kokiem izmantotas priedes, otrā vietā – ozoli. Taču dore var būt iecirsta arī citu sugu kokos. Mūsdienās dores vietu kokā var atpazīt kā pamazām aizaugošu garenu dobumu, kura iekšpuse ir izcirsta un sienas mākslīgi apdarinātas, nereti atrodamas plauktu vietas vai kādi citi dores iekārtojuma elementi. Parasti dores veidotas koka dienvidu pusē, lai tās ilgāk apspīdētu saule. Ozolos iedētās dores vidēji ir apm. 3 reizes mazākas nekā priedēs veidotās bišu mājiņas, to augstums parasti ir 30 līdz 40cm. Tāpat ozolu dorēm ir lielāka tendence aizaugt – koks savelk rētu un to, ka stumbrā bijusi dore, var pamanīt tikai labi ieskatoties.

Ja arī Jūs zināt kādu dores koku Kurzemē vai citviet Latvijā, Agris Āboliņš būs pateicīgs, ja viņam par to pastāstīsiet, uzrakstot e-pastu ([email protected]) vai piezvanot (29412145).