Dižkoka apkārtmērs 3,57 metri (mērīta 2017.g.). Dižpriede senatnē izmantota dravošanai. Bišu dore ierīkota koka dienvidu pusē – 2,4m no zemes. Dores garums – 0,7m, dziļums līdz 0,4m. Interesanti, ka stumbra lejasdaļā, apmēram 50 cm no zemes ir vēl viens neliels iedobums (apmēram 30cm garš, 15cm plats) ar iespējamām deguma pazīmēm. Vēsturnieks Andris Grīnbergs norādīja, ka Petroglifu centra rīkotajās ekspedīcijās līdzīgi iedobumi konstatēti vairākm dižpriedēm Latgalē. Piemēram Raču Raganu kalna dižpriedei un Motrinas Zelta priedei. Par šo iedobumu veidošanos pašlaik ir divas hipotēzes: 1) tie ir saistīti ar kādām rituālām tradīcijām (ziedojumiem); 2) tie ir saistīti ar kādu praktisku darbību, piemēram dūmekļa sagatavošanu. Virs dores gandrīz līdz galotnei apmēram 1 - 1,5m attālumā viena no otras iedzītas dzelzceļa naglas, kas paredzētas sliežu stiprināšanai pie gulšņiem. Priede vērtējama kā ainavisks, savdabīgs un kultūrvēsturisks koks.
Tuvākā apkārtnē ir divas vecsaimniecības – Veclauskas un Lauskas, tādēļ priede tiek dēvēta to vārdā.
