Skolotājam, rakstniekam un vēsturniekam Indulim Ķēniņam – 90

Indulis Ķēniņš (1931. gada 13. novembris – 2018. gada 10. janvāris) – dzejnieks, vēstures pētnieks, daudzu Latvijas vēstures grāmatu autors. Valdemārpils pilsētas himnas autors.

Valdemārpilnieki atzīst, ka Indulis Ķēniņš ir Valdemārpils vidusskolas leģenda. Ilggadējais Valdemārpils vidusskolas skolotājs pensionējies 2007. gadā. 

1985. gadā I. Ķēniņš beidzis LU Filoloģijas fakultāti. 1994. gadā ieguvis Vēstures maģistra grādu, bet gadu vēlāk – Pedagoģijas zinātņu doktora grādu un Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda doktora grādu vēstures zinātnē (2007. gadā). 

Viņa sarakstīto grāmatu pirmsākumi meklējami 1991. gadā, kad Indulis Ķēniņš Valdemārpils vidusskolā strādāja par krievu valodas skolotāju. Izrādās, ka vēsture tolaik viņam bijusi tikai vaļasprieks.

Induļa Ķēniņa vēstures mācību grāmatas (pirmā I. Ķēniņa sarakstītā Latvijas vēstures grāmata izdota 1990. gadā): „Latvijas vēsture”, „Seno laiku vēsture”, „Dzimtenes mācība” un citas. Šīs ir grāmatas, kur atspoguļota Latvijas ģeogrāfija, etnogrāfija, folklora, vēsture un literatūra. Viņa grāmata „Latvijas vēsture 20. gadsimtā” tulkota krievu valodā; tulkošanas darbu veikusi Ludmila Azarova, vienīgi latviešu tautas dziesmu būtību neviens neuzdrīkstējās tulkot, tāpēc autors to darījis pats. 

1995. gadā I. Ķēniņš kļūst pat Latvijas skolotāju – mācību grāmatu autoru – konkursa laureātu, bet 2003. gadā – Luda Bērziņa piemiņas fonda 2003. gada laureātu. 

Indulis Ķēniņš ir arī šķirkļu autors tādos apjomīgos darbos kā „Lielā ilustrētā Enciklopēdija”, „Latviešu grāmata ārzemēs (1920 – 1940)” un „Latvija likteņa gaitās 1918 – 1991”. 

Indulis Ķēniņš ir pievērsies arī dzejai, un 2010. gadā izdots dzejoļu krājums „Mums pieder saulesstars” (biedrības „Aleksandra Pelēča lasītava” izdevums). 

Daudzas grāmatas Indulis Ķēniņš dāvinājis bibliotēkām. 

Autors nav mūziķis, bet komponējis arī dziesmas ar saviem vārdiem, ko bērni izmantojuši mūzikas stundās, bet ansambļi iekļāvuši savos repertuāros. Valdemārpils pilsētas himna ir Induļa Ķēniņa komponēta.

2012. gadā  Induli Ķēniņu Valdemārpils izvirzījusi Radošākā novadnieka titulam. 

Aleksandra Pelēča lasītavas un Talsu bērnu bibliotēkas novada fondos glabājās Induļa Ķēniņa rakstīts, 23 lapaspušu dzīvesstāsts. 

Biedrības „Aleksandra Pelēča lasītava” izdevumā 2019. gada maijā klajā nākusi Talsu Kristīgās vidusskolas lolota grāmata „100 stāstu: 100 dzimtu personību stāsti Latvijas simtgadei”. Grāmatā iekļauts arī Talsu Kristīgās vidusskolas 5. b klases skolnieka Alekša Emiljana Kvieša stāsts par savu Valdemārpils opi – Induli Ķēniņu. Mazs ieskats: „Mans opis nodzīvoja garu un dažādiem notikumiem pilnu dzīvi. Reizēs, kad es satikos ar savu opi, viņš stāstīja par savu pagātni. Visiespaidīgākais stāsts man šķita, kā opis un viņa ģimene bēga no Latvijas uz Vāciju, jo Latvijā bija ienākusi Padomju vara. Opis bēga uz Vāciju ar kuģi. Vectēvs stāstīja briesmīgu gadījumu, kad kuģis, kurā viņi ceļoja, iekļuva apšaudē. Opis tajā laikā bija 13 – 14 gadus vecs zēns, bet viņam bija jānoskata kā blakus kuģis nogrimst un bojā aiziet daudz cilvēku. Tas bija šausmīgi. Opis Indulis un viņa ģimene dzīvoja Vācijas bēgļu nometnē. Pēc kara beigām opis un viņa ģimene atgriezās Latvijā.(..) Es savu vectēvu atceros kā vecu vīru ar garu bārdu. Nesen mana mamma parādīja bildes un mani izbrīnīja, cik jauns un glīts reiz bijis mans Valdemārpils opis!”

Indulis Ķēniņš apglabāts Valdemārpils kapsētā 2018. gada 16. janvārī.

*** 

Indulis Ķēniņš. Tēvu zeme

Es savā tēvu zemē gribu dzīvot, 
Kur senču ozolos vēl senos dievus rod, 
Kur sirmais Dieviņš lēnā solī druvas svētī,
Kur Jānim mūžīgajam tautas ziedu dod. 

Es savā tēvu zemē gribu dzīvot, 
Kur sirmā Daugava kā sendienās vēl plūst,
Kur Dzintarjūrā zveji sudrabu smeļ riekšām,
Kur birzēs lakstīgalas dzied un silos bites dūc.

Es savā tēvu zemē gribu dzīvot,
Kur mūžiem cauri vijas tēvu tēvu mēle, 
Kur mūžiem cauri tautasdziesma skan,
Sauc dejā mani sudrabstīgu kokles spēle. 

Kad pārtrūks likteņvērpējai mans dzīves pavediens
Un aiziešu no dzīvo pulka Zemes mātes saimē, 
Tad nākšu vēl kā velis naktīs pasapņot
Zem tēvu zemes mirdzošajām zvaigznēm.

Maija Laukmane

Pārpublicēts no Aleksandra Pelēča lasītavas facebook.com lapas

***

Kopš 2014.g. Indulis Ķēniņš sadarbojās arī ar Latvijas vēstures materiālu brīvpieejas krātuvi Historia.lv, iesniedzot mums publicēšanai vairākus savus rakstus un nodaļas no viņa tobrīd topošās Latvijas vēstures grāmatas. Ar plašāku I.Ķēniņa biogrāfiju un Historia.lv publicētajiem darbiem var iepazīties ŠEIT.