Dzirnakmens sagatave Oģēnu mežā

Akmens pēc sastāva ir granīts, pabāli oranžīgi sarkans, lielkristālisks līdz milzkristālisks (noteica D.Ozols). Visticamāk, ka no Rietumsomijas - no rapakivi grupas granītiem - pīterlīts. Minerālu laukšpats 70%, kvarcs 20%, Granītu minerālu sastāvs ir - kālija laukšpats (rozā stūrainie un apaļīgie kristāli) 70%, kvarcs 20% (pelēcīgi puscaurspīdīgie apaļie un neregulārie graudi) un melnā vizla - biotīts 10%.

Šo akmeni pēdējā apledojuma laikā (pirms 25-12 000 gadu) ledājs ir atnesis no Somijas teritorijas. Rapakivi granīti Fenoskandijā un tai piegulošajās teritorijās veidojās pirms aptuveni 1 000 000 000 gadu, vidējā un vēlīnā proterozoja laikā. Tāds ir arī šo akmeni veidojošā ieža vecums. Rapakivi granīti un tiem radniecīgi magmatiskie ieži radās kādreiz pastāvējušu augstu kalnu dzīlēs no iežu kausējuma (magmas) tai atdziestot un kristalizējoties daudzu miljonu gadu laikā.

Akmens apdarināts, ar līdzenu, plānā apaļu virsmu, kuras centrā izkalta neliela bedrīte. Diametrs - 109 cm, augstums - 20-44cm. Precīzus izmērus nav iespējams noteikt, jo akmens daļēji ieaudzis zemē.

Ziņas

Akmens bijušo Oģēnu māju mežā tika ievērots 20. gs. 80./90.-to gadu mijā, kad šajā vietā vietējie novadpētnieki atklāja plašus, vairāku hektāru platībā izvietotus akmens krāvumus un rindas.

Sākotnēji akmens tika skaidrots kā iespējamais svētakmens - viena no lielas sakrālās sistēmas sastāvdaļām. Tomēr visdrīzāk tā ir iesākta un pamesta dzirnakmens sagatave, bet tuvējie akmens krāvumi un rindas, pēc analoģijām Igaunijā, attiecināmi uz viduslaiku agrārajām sistēmām - senajiem tīrumiem.

Dzirnakmens sagataves datējums pēc vizuālājā apsekošanā iegūtās informācijas nav nosakāms. Domājams, akmens apstrādāts 19.gs. vai senāk.

Avoti un literatūra

Valtera Grīviņa personīgais arhīvs.