Muiža
Pirmais zināmais īpašnieks ir Didrihs Felkerzāms, pēc tam viņa dēli Kaspars un Jānis. Kasparu 1677. g. nogalina zemnieki. Jānis aizbēg uz Igauniju. Bez panākumiem viņš lūdz poļu valdību atdot tēva muižu. Tā kļūst par Cēsu stārastijas, vēlāk Cēsu bīskapijas doma kapitulam. 1613. g. atdota poļu katoļu mācītājiem. Zviedru valdība Veļķu muižu līdz ar citām Cēsu bīskapijas muižām ap 1624. g. piešķir valsts kancleram grāfam Oksenšernam un tikai 1634. g. Jāņa Felkerzāma dēli Veinholds un Kristaps atdabū sava tēva muižu. Brāļiem daloties, Veļķu muiža tiek Kristapam, kurš to atstāj dēlam Vilhelmam, kam muižu 1683. g. apstiprina redukcijas komisija.
Muižu manto dēls apriņķa komisārs Freds Felkerzāms. kurš to 1727. g. pārdod muitas direktoram Reiternam, no Reiterna to nopērk rātskungs D. Cimmermanis. Pēc viņa nāves manto dēls D. Cimmermanis, pēc kura nāves Veļķu muiža līdz ar Podzēniem un Vaidavu pāriet viņa māsai Martai fon Albedilai. 1751. g. muiža pārdota kapteinim Vellemsenam. 1781. g. muiža pieder kapteinim Glazenam, tad atkal nokļūst Albedilu rokās. 1795. g. padomnieks Kārlis Gustavs fon Bergs, manto majors Berhards fon Bergs. Īpašnieki mainās vairākkārt. Līdz 1942. g. muižu pārvaldīja Voldemārs Jirgens. 1950. g. ierīkota Vaidavas 7- gadīgā skola, no 1965. g. - palīgskola, tagad Ziemeļvidzemes internātpamatskola.
Literatūra
Enzeliņš, Hermanis. Skati Valmieras pilsētas, draudzes un novada pagātnē. – Apvārsnis, 2018.
