Poļu kalns

Vaidavas ezera krastā atrodas ar mežu apaudzis,  savrups kalns, kas atgādina  nocietinātu vietu – pilskalnu.  Arī vietējie nostāsti 19./20.gadsimta mijā liecināja, ka šī vieta var būt saistīta ar militārām norisēm.  Pēc savas formas paugurs ir garens denudācijas paliksnis, ko ledāja kušana ar gravu atdalījusi no pamatkrasta. Zemes darbu pazīmes – uzbērumu vai vaļņu nav, kalna nogāzes dabīgi stāvas.

K.Bukums pierakstos atrodam (LFK, 23.fonds):  
1) Ezera paša augstākā gala..., ko par Lielo placi sauc, malā (atrodas) Gribieša (vs.), ko no kreisā krasta var redzēt. Ceļš apiet ezera kreiso „kāju”... aiz Veļķu muižas, (tad) no Gribiešas (vs.) uz Z (ved uz) šauro Poļu kalnu, ko robežo Denderes vs. Poļu k. savu nosaukumu ieguvis (no tā), ka tur karos aprakts daudz kritušo poļu karavīru.

2) Manas mātes jaunības laikā nespējnieks Turciņu Mārcis Poļu kalnā pie kādas priedes apracis savu ietaupījumu. Kad bijusi naudas
vajadzība, nav vairs to atradis.

Ģeoloģiski līdzīga vieta ir uz dienvidiem novietotā Veļķu muiža, kur Laimonis Kavieris meklē Beverīnu ar svētvietas nozīmi. Ja pētnieki agrāk būtu pamanījuši Poļu kalnu, tad šeit varētu būt Beverīnas ceturtā vieta Vaidavas ezera apkārtnē.

Taču jau K.Bukums ir centies pierādīt Veļķu muižas nocietinājuma pastāvēšanu, kurā tiek novietota Autīne. Fiksēti gan viņa jaunības laikā dzirdēti nostāsti, gan paša sacerētas vēsturiskas interpretācijas.

1) Veļķu muižas pilskalns – tur, kur Veļķu muiža, tagadējā skola, senāk atradusies mūsu senču aizmirsta vārda pils. Šai pilij bija stipri dabīgi sargi: Vaidavas ez., kurā pils atradās kā uz pussalas ar D pusē priekšā raktu grāvi un valni...

2) Ezera staklē tālākā pagātnē atradusies mūsu senču pils, (it) kā pussalā, ko no trim pusēm sargājis ezers, (un) tikai D pusē priekšā raktais grāvis, kas vēl ir redzams. Šī pils ir tā domātā Autīna, ko pēc Indriķa hronikas ziņām ceļā starp Cēsīm (pils.) un Valmieru (pils.) pārvaldījis Cēsu Rūsiņš.

Hroniķis (gan) ne ezera, ne pils vārdu nemin. Pēc pils tur... atradusies Veļķu (vs.) māja. (Tad), kad vācu bruņinieki Baltiju iekaroja, (tie) atņēma zemniekiem iekoptos laukus... dibināja sev „ligzdas” un šajā vietā (savu mītni) nosauca par Velkenhofu – Veļķu (vārdam) piešuva asti... „hof”...

Valters Grīviņš, savukārt, uzskata, ka Poļu kalns nav lokalizējams šaurajā paliksnī ezera malā uz Z no Gribiešiem, bet plašākā meža daļā starp Gribiešiem un Dendariem. Savu viedokli Grīviņš argumentē ar citā vietā (LU VLI arhīvs) K.Bukuma sniegtu Poļu kalna aprakstu:

"Poļu kalns – kāds Vaidavas Gribiešas (vs.) lielāko tiesu no priedēm sastāvošs mežs lielceļa R pusē. Zemes gabals starp Denderes (vs.) un Gribiešas (vs.) robežu augstāks (par apkārtni), ar kokiem apaudzis. Runā, ka tur karu laikā aprakts daudz kritušo poļu kareivju."