Septiņu kungu robeža

Pievienoja:

Gints Skutāns, 18.07.2015

Septiņu kungu robežu iezīmējošais akmens ar krusta, "A" burta un gadaskaitļa "1653" iekalumu. V.Grīviņa foto.

Koordinātas (WGS 84):

57.447643, 25.160544

Koordinātas nav precizētas dabā

Vietas atrašanās LĢIA kartē

Vietvārds: ceļi un robežas

Septiņu kungu robeža ir starp vietējiem iedzīvotājiem labi zināma robežkupicaTeterkalna purvā (Podzēnu lukstā), kur senāk krustojās vairāku muižu mežu un purvu īpašumu robežas (Ķieģeļu, Podzēnu, Sprēstiņu, Daibes, Lenču, Kūduma), kā arī Podzēnu muižas (Vaidavas pagastā) zemnieku māju (Jeisku un Telmēna) starpgabalu robežas. Mūsdienās pa stigu iet Valmieras novada Vaidavas un Kocēnu pagasta no A puses un Cēsu novada Stalbes pagasta robeža no R puses, kā arī krustojas trīs muižas laiku grāvji - agrākās muižu robežstigas. Daži vietējie teicēji lietoja arī otru nosaukumu Deviņkungu robeža, bet tas būs veidojies sagrozot pirmo. Pēc 17.-19.gadsimta muižu kartēm izdodas restaurēt tās muižas, kuru īpašumi šeit tiešām krustojās.Vietējo teicēju stāstījumi sniedz ziņas arī par kādu citu lielāku akmeni - Septiņu kungu robežu (pēc citas versijas - akmens plāksni), kura atradusies netālu no Ziedenes kreisā krasta. Par Septiņu kungu robežu sauc arī kādu akmeni netālajā Kūduma pagastā, vecā kapsētas kalnā starp Vitku un Dreimaņu mājām. Bauža ezera rietumu krastā atklāti vēl. Uz akmens ir iekalts gadaskaitlis 1653, kuram zināmi vēl citi deviņi, līdzīgi robežakmeņi Bauža ezera rietumu krastā (apzināti 2011.-2018. gadā).

Septiņu kungu robeža ar robežakmeni (iezīmēts ar aplīti un paskaidrots ar tekstu zviedru valodā "Korsteen" ("robežakmens") muižas zemju trīsstūra augšpusē) Lenču muižas 1683.g. kartē. Zem akmens uzraksts "Tätter Sala" ("Tetersala"). LVVA 7404.f., 1.apr., 627.l.

Podzēnu muižas 1870./71.gada robežu kartes (LVVA 1679.f., 194.apr., 272.l.) fragments ar Septiņu kungu robežas kupicu.

Folklorists K.Bukums par Septiņu kungu robežu pierakstījis šādu teiku: Burtnieku ezers agrāk esot atradies tā sauktā Podzēnu lukstā, kur viņam vienai kājai nav bijis rūmes, tā spiesta. Tad kādu dienu tas pacēlies gaisā un pārceļojis uz savu tagadējo vietu, kur sagāzis un sevī nogremdējis kādu pili. Podzēnlukstā, ne tālu no Teter kalna atrodas akmens, senāk arī stabs ar aprakstītu pergamentu. Pie akmeņa saietot 7 kungu, tagad pagasta robežas. (LFK, 23,3970 Vlm Koku pag., C Veļķi, Vlm Vaidava)

Teicējs:

Jānis Pētersons Kārļa dēls (dzimis 1930.gadā, Jaunnaudiešos), u.c. teicēji

Vācējs:

Gints Skutāns

Laiks:

1987.-2015.gads

Avots:

G.Skutāna mutvārdu mantojuma vākums (1987.-2015.gads).

Senā īpašumu robežzīme / krustakmens

Seno robežu vietā, kur purvā saiet kopā stigas un grāvji, dabā iezīmē neliels plakans laukakmens, kura virspusē iekalts gadaskaitlis 1653, krusts un burts "A", kas ir saīsinājums no latīņu "Anno" (gadā). Kupicas vieta labi fiksēta tai piegulošo muižu (Podzēnu, Ķieģeļu, Sprēstiņu) 19.gadsimta robežkartēs, kur tā atzīmēta ar skaitļiem un burtiem VII (7) H.M. n.d.J.1655. Skaitlis "1655" skaidrojams kā kupicas ierīkošanas gads, lai gan pēdējam ciparam tajā visdrīzāk jābūt nevis "5", bet "3" - kā uz robežakmens. To, ka robeža ar akmeņiem šeit iezīmēta tieši 1653.g. apliecina deviņi citi līdzīgi, netālu atrasti robežakmeņi - tos, piecus Lielā Baužu ezera rietumu piekrastē, uz stigas Teterīša purva malā un vienu pie Dūku ezera, 2011.gadā apzināja Latvijas petroglifu centra ekspedīcija. Vēl trīs šīs robežas akmeņi atklāti no 2011.g. līdz 2018.g. Visos LPC pētītajos akmeņos, tāpat kā Septiņu kungu robežas akmenī, bija iekalts gadaskaitlis 1653.

Septiņu kungu robežkupica ar robežakmeni, ko kartē attēlo aplis ar krustu. Sprēstiņu muižas robežu kartes fragments. 1860./1875.g. LVVA 1679.f., 194.apr., 273.l., 1.lapa.

Akmens ar uzrakstu

Pēc dažādu teicēju notāstiem[1], jāsecina, ka Teterīša tuvumā varētu būt bijuši vēl divi dažādi akmeņi ar iekalumiem, un vēl teikā minētais "stabs ar pergamentu".

Otrais akmens ir bijis galda lielumā ar iekaltām svītrām, domājamajām robežlīnijām. Akmeni redzējis Laimonis Vīrs (dzimis Rozās, 1930.gadā) vēl padomju laikā, kad bijis šeit medībās. Tā atrašanās vieta meklējama apmēram 50 metrus no Ziedenes kreisā krasta un līdz 150 metrus no Mucenieka grāvja. Par līdzīgu Septiņkungu robežas akmeni nostāsti ir dzirdēti arī no Jāna un Ausmas Pētersoniem, kuri dzīvoja bijušā Ķieģeļu pagasta (Kocēnu ciema) Jaunnaudiešos. 2020.gada pavasarī, pārmeklējot mežu D no Mucenieku grāvja, šeit akmeņi vispār netika konstatēti, tāpēc meklējumus ieteicams turpināt Z virzienā gar Ziedenes krastu.

Trešo - uzrakstu akmeni savos vidusskolas gados (ap 1980. gadu) esot atradis Andris Vīrs (dz.1963.g.) no Rozu mājām. Uz akmeņa bijis iekalts uzraksts vācu valodā, nevis gadskaitlis vai cipari.Tas atradies Lielā Teterkalna meža tuvumā, vismaz 300 metrus ziemeļos no purva kupicas, netālu no vietas, kur Mucenieku grāvi šķērsoja Mirkša celiņš. Vēlāk, pēc atgriešanās no armijas, Vīrs atkārtoti centies uzmeklēt akmeni, taču vairs nekādi nav varējis to atrast. Tāpēc pats pieļauj domu, ka kāds būs to aizvedis projām ar traktoru.