Vilhelma Firstenberga akts par Pilkalnes zemes gabala pārdošanu Vilhelmam fon Vitenam. 1543.

[Noraksts]

Es, Vilhelms Firstenbergs, Vācu ordeņa komturs Aizkrauklē, ar šo apliecinu un paziņoju visiem maniem pēcnācējiem ar šo atklāto un apzīmogoto vēstuli, ka es, ar augsti godājamā kunga Hermaņa no Brigenejas, saukta Hāzenkamfa, ievēlēta mestra amata koadjutora un Livonijas landmaršala, un Vācu ordeņa piekrišanu un viņa personīgā klātbūtnē, nelaužamā pirkumā, taisnīgi un pēc likuma, vislabākajā veidā un varā, kādā es to spēju, [pārdodu] godājamajam un cienījamajam Vilhelmam fon Vitenam un viņa īstenajiem mantiniekiem zemesgabalu pēc viņa lēņa grāmatas satura, kopā ar neaprakstītām zemēm, viņam un viņa bērniem, Neretas apgabalā un draudzē, sauktu Pilkalne, kā es to esmu mūžīgi nopircis no Hermaņa Kasena, un kā to esmu apdzīvojis un lietojis. Kopā ar ļaudīm, kuri šo zemi apdzīvo, un viņu bērniem, proti, Pēteri Naziņu, Niku Kuperu, Jāni Doritēnu, Petkulēnu Zemitēnu, Andreju Zullēnu, Pēteri Mulkenu, Miķeli Hinkenu, Pēteri Hinkenu, Mārtiņu Strobuku, Andri Strobuku, Tomasu Šmitu, Hinriku Šmitu, Andri Silēnu, Pēteri Silēnu, Beiti Silēnu, Jani Silēnu, Bartolomeju Mežplēsi, Bartolomeju Vilkūtu, Juri Ķelvēnu, Mārtiņu Ramķeli ar viņu īpašumu un tiesām, brīvi un netraucēti, un ar šīs vēstules spēku pārdodu Vilhelmam fon Vitenam šo zemesgabalu ar visiem tā labumiem mūžīgai lietošanai un izmantošanai. Un es, Vilhelms Firstenbergs, komturs, apsolu viņam un viņa likumīgajiem mantiniekiem, ka zeme un ļaudis būs viņa īpašumā bez iebildumiem. Samaksu no Vilhelma fon Vitena esmu saņēmis skaidrā naudā un pilnā apmērā. Lai to apstiprinātu, esmu pielicis šai vēstulei savu zīmogu. Tas ir noticis Aizkrauklē, piektdienā pims Miķeļiem, mūsu Kunga Kristus dzimšanas 1543. gadā.[1]  

1 Baltvācu historiogrāfijā, atsaucoties uz šo dokumentu, minēts ka tas sastādīts 1533. gadā, taču rokrakstā ir 1543. gads.

Agra Dzeņa tulkojums