Ševkina, Guna. Kokneses muižas “vecais” kungu nams. Historia.lv (08.07.2025)

Zinātniskā žurnāla “Mākslas Vēsture un Teorija” 26.numurā ir lasāms autores pētījums par Kokneses muižas pili, no kuras mūsdienās redzamas vien pamatu drupas.[1] Ēkas būvniecība uzsākta ap 1900.gadu un tādēļ rodas pamatots jautājums – kur un kāds bijis Kokneses muižas kungu nams pirms pils uzcelšanas? Interesi par šo ēku veicina arī fakts, ka muižas kungu nams 1819. un 1822.gadā kalpoja par naktsmājām caurbraucošajam Krievijas impērijas imperatoram Aleksandram I (1777–1825).[2]

Vizuālas liecības

Pētot Latvijas Valsts vēstures arhīvā esošos dokumentus par Kokneses muižu, kungu nama projektu neizdevās atrast. Šobrīd zināmas tikai dažas vizuālas liecības par to, kā šī ēka izskatījās. Divos grafikas darbos ar Kokneses viduslaiku pilsdrupām ir attēlots arī Kokneses muižas kungu nams. Viena grafika ir 1850.gada litogrāfija – barona Konstantīna Tīzenhauzena (1786–1853) “no dabas zīmēts”[3] darbs (1. att.[4]), otra grafika – Vilhelma Zigfrīda Stafenhāgena (1814–1881) zīmētā un 1866.gadā izdotā gravīra (2. att.[5]). Abu darbu fonā, kreisajā pusē ir redzams koku ieskauts Kokneses muižas kungu nams. Papildus grafikām autorei ir zināmas vēl divas vizuālas liecības – zīmējumi: viens bez datējuma, kurā redzams kungu nams ar tā apkārtnes ēkām (turpmāk tekstā – A zīmējums) (3. att.[6]), otrs datēts ar 1842.gada 24.jūliju un tajā redzams tikai muižas savrupnams (turpmāk tekstā – B zīmējums) (4. att.[7]).

Atrašanās vieta

Noskaidrotā Kokneses muižas kungu nama atrašanās vieta šaubas nerada. Lai gan grafikas darbos Kokneses pilsdrupas attēlotas no atšķirīgiem skatupunktiem, tomēr tajos abos redzamais muižas savrupnams šķietami atrodas tur, kur vēlāk uzceltā pils. Šo minējumu apstiprina uz arhitekta Karla Neiburgera (1842–1897) 1894.gadā izstrādātā Kokneses muižas pils projekta lapām uzrakstītais, proti, ka tas ir pārbūves projekts, tātad, jaunuzceltā pils atrodas kungu nama vietā. Pētījumā par Kokneses muižas pili autore ir secinājusi, ka “pils plānojuma metos nav iespējams konstatēt jau esošā muižas kungu nama struktūrelementus, ko būtu paredzēts saglabāt un iekļaut jaunās būves tektonikā. Tas ļauj izteikt minējumu, ka veco muižas kungu namu nolēma demontēt, savukārt jauno muižas pili vēlējās celt kā pilnīgi jaunu būvniecības objektu. Domājams, šādu lēmumu veicināja vecā kungu nama lokācijas vieta, ko atzina par piemērotu arī jaunajai ēkai.”[8]

Ēkas arhitektūra

Kokneses muižas kungu nams grafikas darbos ir redzams skatā no dienvidrietumu puses, pret Daugavu vērsta dienvidu jeb parka fasāde. Savrupnams attēlots kā garenplāna divstāvu ēka ar pusšļauptu jumtu un papildus būvapjomu austrumu pusē. Tīzehnauzena darbā trīs skursteņu vainagojošam namam ir simetriski risinātas fasādes – dienvidu fasādē ir piecas logailu asis, bet rietumu fasādē – trīs logailu asis. Arī A zīmējumā namam ir skaidri redzami trīs skursteņi. Savukārt Stafenhāgena darbā un B zīmējumā namam ir divi skursteņi un izbūvēts mansarda jumts. Abos darbos pie nama dienvidu fasādes ir attēlots vertikāli izteiksmīgs kokaugs. Grafikas darbos redzams, ka ēkas fasādes bijušas gaišas. Detalizētākais muižas kungu nama attēlojums ir B zīmējumā – izbūvētais mansarda jumts ir ieliekts, jumta stāva līmenī rietumu fasādē ir paliels pusloka logs, otrā stāva logiem ir markīzes, austrumu pusē ir vienstāva izbūve ar vienu skursteni, ēku ieskauj bagātīga koku un krūmu audze. Domājams, ka vienstāva izbūvē bijušas saimnieciskas nozīmes telpas un, iespējams, arī ziemas dārzs, līdzīgi kā vēlāk uzceltajā pilī.

Visticamāk, ka kungu nama arhitektoniskais risinājums kopumā bija atbilstīgs vēlā baroka arhitektūrai Vidzemē.[9] Lai rastu vizuālu priekštatu par to, kā piemērus var skatīt Liepupes, Nītaures, Ziemeru, Beļavas (5. att.[10]), Dzelzavas (6. att.[11]), Ikšķiles (7. att.[12]), Ērģemes muižu kungu namus. Kokneses muižas kungu nama kopējais būvapjoms būtu vērtējams kā pietiekami liels, lai šo ēku varētu saukt arī par Kokneses muižas “veco” pili pretstatā arhitekta Neiburgera projektētajai “jaunajai” pilij. Tas dod izskaidrojumu tam, ka baronu fon Lēvenšternu[13] 19.–20.gadsimtu mijā jaunuzcelto savrupnamu dēvēja un joprojām dēvē par “Kokneses Jauno pili”.

Jaunas vizuālas liecības par Kokneses muižas kungu namu sniegtu nozīmīgu papildinājumu ēkas un pašas muižas vēstures izpētē, un, autoresprāt, šādas liecības ir saglabājušās.

Autore izsaka pateicību par sadarbību Valteram Grīviņam un Intam Luksam.

Publikāciju atbalsta biedrība “Process”.

Avoti un literatūra

[1] Ševkina G. Kokneses muižas pils vēsturiski mākslinieciskā izpēte // Mākslas Vēsture un Teorija. – 2022. – Nr. 26. – 21.– 38. lpp.

[2] Ševkina G. Kokneses muižas pils vēsturiski mākslinieciskā izpēte // Mākslas Vēsture un Teorija. – 2022. – Nr. 26. – 22. lpp.

[3] Uz grafikas darba poļu val. rakstīts “Rysowal z natury”.

[4] Digitāls attēls no privātkolekcijas. Oriģināls atrodas Šauļu (Lietuva) "Aušras" muzeja krājumā.

[5] Digitāls attēls no LNDB.

[6] Digitāls attēls no NKMP.

[7] Digitāls attēls no privātkolekcijas.

[8] Ševkina G. Kokneses muižas pils vēsturiski mākslinieciskā izpēte // Mākslas Vēsture un Teorija. – 2022. – Nr. 26. – 25. lpp.

[9] Vairāk par šo tēmu skatīt: Lancmanis I. Vidzemes muižu arhitektūra. – [Rundāle]: Rundāles pils muzejs, 2015.

[10] Fotogrāfija no autores kolekcijas.

[11] Fotogrāfija no autores kolekcijas.

[12] Attēls no Latvijas Arhitektūras muzeja. Pieejams: lsm.lv

[13] Papildus par baronu fon Lēvenšternu dzimtu var lasīt: Ševkina G. Dažas vēsturiskas piezīmes par Kokneses muižas īpašniekiem baroniem fon Lēvenšterniem. Pieejams: historia.lv