Ševkina, Guna. Dažas vēsturiskas piezīmes par Kokneses muižas īpašniekiem baroniem fon Lēvenšterniem. Historia.lv (11.11.2022)

Zinātniskā žurnāla “Mākslas Vēsture un Teorija”[1] jaunākajā, 26. numurā ir autores raksta publikācija “Kokneses muižas pils vēsturiski mākslinieciskā izpēte”.[2] Žurnāla raksts ir veltīts Kokneses muižas pils būvvēsturei un arhitektūrai, bet šīs publikācijas mērķis ir apkopot biogrāfiskus datus un vēsturiskas vizuālas liecības par Kokneses muižas īpašniekiem baroniem fon Lēvenšterniem. Kā tas ierasts pētniecībā, veicot avotu un literatūras izpēti par konkrētu pētāmo tēmu vai objektu, ir samērā daudz saistošas un interesantas informācijas, kas paliek ārpus publicētajiem rakstiem un nolasītiem referātiem. Baronu dzimta nav bijusi autores pētniecības tēma, tomēr vēsturiskās liecības, kas ir sastaptas pētniecības gaitā, teicami papildina kopējo stāstu par Kokneses muižas pili.

Baronu fon Lēvenšternu dzimta

Baronu fon Lēvenšternu dzimta cēlusies no Rīgā savulaik pazīstamiem namniekiem fon Rīgemaņiem, kas avotos minēti jau 14. gadsimta 80. gados. Tās pārstāvi, Rīgas birģermeistaru Heinrihu Rīgemanu (1525–1576), Vācu nācijas Sv. Romas impērijas ķeizars Maksimiliāns II (1527–1576) iecēla dižciltīgo kārtā. Savukārt 1650. gadā Zviedrijas karaliene Kristīna (1626–1689) bruņinieku diplomu izsniedza zviedru kapteinim Dītriham fon Rīgemanam (1611–1670), piešķirot arī prievārdu Leyonstierna, kas vāciskojot kļuva par Löwenstern (tulkojumā – “lauvas zvaigzne”). Dītriha pēcnācēji veidoja fon Lēvenšternu dzimtas Baltijas atzaru. 1747. gadā dzimta tika ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā un 1777. gadā – Igaunijas bruņniecības matrikulā.[3]

Kokneses muiža baronu fon Lēvenšternu dzimtas īpašumā bija kopš 18. gadsimta 80. gadiem, kas to bija ieguvusi no grāfu Šuvalovu dzimtas.[4] 1780. gadā par Kokneses muižas īpašnieku kļuva Karls Oto fon Lēvenšterns (Carl Otto von Löwenstern, 1755–1833), kurš bija laulībā ar netālu esošās Stukmaņu muižas (Stokmanshof) mantinieci Annu Mariju Gotlību fon Baijeri (Anna Maria Gottlieb von Löwenstern (Bayer), 1760–1832). Laulībā piedzima divi dēli un trīs meitas. Dēls Oto Andreass Magnuss fon Lēvenšterns (Otto Andreas Magnus von Löwenstern, 1782–1852)[5] bija tēvs Oto Eduardam Gabrielam fon Lēvenšternam (Otto Eduard Gabriel von Löwenstern, 1824–1860) un vectēvs Kokneses muižas pils būvniecības pasūtītājam un būtībā pēdējam muižas īpašniekam – baronam Oto Karlam Nikolajam fon Lēvenšternam (Otto Carl Nikolai von Löwenstern, 1854–1914).[6] Oto Karla Nikolaja laulībā ar Kuldīgā dzimušo Rozu Elizabeti Hercbergu (Rosa Elisabeth von Löwenstern (Herzberg), 1860–1929) piedzima dēls Kurts Karls (Kurt Karl Otto Modest von Löwenstern, 1882–1930) un meita Sofija Margareta (Sophie Margaretha Anna Bruemmer (von Löwenstern), 1890–?)[7]. Pēc Oto Karla Nikolaja nāves par muižas mantinieci kļuva un ar muižu saistītos juridiskos jautājumus Agrārās reformas laikā (1920–1837) kārtoja viņa sieva Roza Elizabete.

Vēsturiskas liecības dokumentos

Latvijas Valsts vēstures arhīva dokumentos, kopā ar tekstuālo informāciju ir ieraugāmas arī vizuālas liecības par baroniem fon Lēvenšterniem. Autorei jo īpaši interesanti bija labā saglabātības pakāpē konstatēt vairāk kā pirms 200 gadiem uz dokumenta sarkanā zīmoglakā iespiesto dzimtas zīmogu. Tā centrā ir dzimtas ģerbonis: vairogā uz neitrāla fona no kreisās puses redzama pakaļkājās pacēlusies lauva, aiz lauvas vidū ir horizontāla līnija, bet lauvas galvai abās pusēs ir sešstaru zvaigzne. Virs vairoga ir bruņinieka cepure, kuru vainago spārni un vairogā redzamās lauvas augšdaļa. Turklāt šai lauvai galvā ir kronis un virs tā, domājams, sešstaru zvaigzne kā ģerbonī. Vairogu labajā pusē tur pakaļkājās pacēlusies lauva, kas pagriezusi galvu pa labi, bet kreisajā pusē aiz vairoga ir karogs. Vairogs novietots zālājā. (1. att.)[8]

Vienā no dokumentiem ir redzams arī barona fon Lēvenšterna – pirmā Kokneses muižas īpašnieka Karla Oto paraksts 1810. gadā (2. att.),[9] bet citā dokumentā, domājams, Oto Eduarda Gabriela paraksts 1859. gadā, kas zīmogots ar citu – krietni mazāku dzimtas zīmogu (3. att.), kas iespiests melnā zīmoglakā.[10] Diemžēl zīmoga kvalitāte ļauj tajā saskatīt tikai divus spārnus virs vairoga. Oto Karla Nikolaja un viņa ģimenes locekļu paraksti arhīva dokumentos nav konstatēti, jo dokumentus ir parakstījušas pilnvarotās personas.

Fon Lēvenšternu dzimtas portreti

Pētniecībā, kad tiek lasīti konkrētu personu rokraksti, redzēti to zīmogi un paraksti, pētniekam var rasties neizsakāma vēlme ieraudzīt šo cilvēku portretus. Zemāk ir apkopota attēlu galerija ar līdz šim publicētajiem fon Lēvenšternu dzimtas dažu pārstāvju portretiem (4. att.[11] un 5. att.[12]). Protams, ka baronu fon Lēvenšternu dzimtas vēsture ir saistoša padziļinātai izpētei, kas sniegtu plašāku un daudzveidīgāku informāciju par tās pārstāvju darbības lomu Vidzemes bruņniecības un Vidzemes vēstures kontekstā.

Publikāciju finansiāli atbalsta biedrība "Process".

[1] Par žurnālu vairāk skatīt:  Ševkina G. Vērtīgs avots novadpētniekiem – žurnāls “Mākslas Vēsture un Teorija”. Pieejams: https://www.historia.lv/raksts/vertigs-avots-novadpetniekiem-zurnals-makslas-vesture-un-teorija.

[2] Ševkina G. Kokneses muižas pils vēsturiski mākslinieciskā izpēte // Mākslas Vēsture un Teorija. – 2022. – Nr. 26. – 21.–37. lpp.

[3] Vidzemes bruņniecība un Latvija: izstādes katalogs / Sast. V. Rozentāle. – [Cēsis]: Cēsu Kultūras un tūrisma centrs, [2020]. – 525. lpp.; Ševkina G. Kokneses muižas pils vēsturiski mākslinieciskā izpēte // Mākslas Vēsture un Teorija. – 2022. – Nr. 26. – 22. lpp.; Lēvenšterni. Pieejams: https://vesture.eu/L%C4%93ven%C5%A1terni

[4] Mašnovskis V. Muižas Latvijā: enciklopēdija. 2. sēj. – Rīga: DUE, 2019. – 229. lpp.

[5] Vidzemes bruņniecība un Latvija: izstādes katalogs / Sast. V. Rozentāle. – [Cēsis]: Cēsu Kultūras un tūrisma centrs, [2020]. – 546.-547. lpp.

[6] Turpat. – 831. lpp.

[7] Ševkina G. Kokneses muižas pils vēsturiski mākslinieciskā izpēte // Mākslas Vēsture un Teorija. – 2022. – Nr. 26. – 22. lpp.

[8] Attēls no: LNA–LVVA, 218.f., 2.apr., 168.l.

[9] Turpat.

[10] Turpat.

[11] Attēli no: Vidzemes bruņniecība un Latvija: izstādes katalogs / Sast. V. Rozentāle. – [Cēsis]: Cēsu Kultūras un tūrisma centrs, [2020]. – 546.-547. lpp.

[12] Attēli no: www.geni.com. Publicētā informācija būtu uzskatāma par ticamu, jo tā atbilst citur pieejamai informācijai par Oto Karla Nikolaja fon Lēvenšterna ģimenes locekļiem.