Rubenis, Jānis

Dzīvesgājums

Dzimis 1890. gadā Jaunpiebalgas, „Kalnaboļos” muižas rentnieka ģimenē. Viņa tēvs nodarbojas ar vijoļu darināšanu, spēlēja dažādus mūzikas instrumentus, dziedāja koros. Mājās bija klavieres, tika pirkta muzikālā literatūra. Bērni mantojuši no tēva mūzikālās dotības, sestdienās un svētdienās ģimene muzicēja mājās vai arī kopīgi ar tālākiem kaimiņiem – Šūpoļkalnā.

J.Rubenis mācījies Mārtiņskolā, draudzes skolā, beidzis Pleskavas mērniecības skolu. Abi ar brāli Pēteri uzmērīja muižas zemes Novgorodas guberņā Tregubovas muižā. J.Rubenis strādājis par mērnieku Vidzemē, arī Jaunpiebalgā.

Mūzikas pamatus J.Rubenis mācījies pie skolotāja Bērziņa. Daudz apguvis pašmācības ceļā un kā amatieris bija koru diriģents, pianists, vijolnieks. J.Rubenis bija vīrs, kurš vienā rokā turēja cirkuli, bet otrā – diriģenta zizli. Pirmā pasaules kara laikā iesaukts armijā, spēlējis Kehsholmas orķestrī. Pēc dienesta atgriezies mājās, turpināja strādāt tēva saimniecībā. Dzīvodams Jaunpiebalgā, vadīja kori visā kultūras biedrības pastāvēšanas laikā, bija kultūras biedrības valdes priekšsēdētājs, galvenais iniciators muižas klēts pārbūvei, iekārtojot tajā kultūras biedrības namu. Organizējis dziesmusvētkus Jaunpiebalgā, kuros piedalījās 15 kori no tuvākās apkārtnes. Ar koriem piedalījies VI un VII Vispārējos dziesmusvētkos.

Pēc kara pasliktinājās veselība. Mūža nogalē strādāja savā lauku saimniecībā.

Miris 1969. gadā. Apglabāts Jaunpiebalgas kapos.