Grīviņš, Valters. Amatas pagastā atrasts viens no zudušajiem, senu robežu iezīmējušiem Ūdru krustakmeņiem. Historia.lv (13.04.2019.)

Pievienoja: 
Valters Grīviņš, 13.04.2019

Pūķu (Ūdru) krustakmens. Amatas pagasts, Pūķi. 2019.g. 6.aprīlis. V.Grīviņa foto.
Pūķu (Ūdru) krustakmens. Amatas pagasts, Pūķi. 2019.g. 6.aprīlis. V.Grīviņa foto.

6. aprīļa saulainajā, bet vējainajā un pavēsajā sestdienā Amatas novada vietējie novadpētnieki kopā ar Latvijas vēstures materiālu brīvpieejas krātuves un novadpētniecības platformas Historia.lv vadītājiem un citiem interesentiem devās kultūras un industriālā mantojuma pieminekļu apzināšanas mācību ekspedīcijā, trīs automašīnu ekipāžu sastāvā apsekojot dažādas vietas Amatas un Nītaures pagastā.

Ekspedīcijas laikā apskatījām vairākus objektus – 2017.g. Ģikšu bibliotekāres Daces Lāces netālu no Amatas atklāto, neparasti labi saglabājušos Dzirnaiņu kaļķu cepli, Drapmaņu un Rēveļu ezeru krastos guļošos senvietu kompleksus, bet vispirms braucām uz Amatas pagasta Pūķiem, kā māju īpašnieki Jānis un Ilze Dragoni, izmantojot sava uzvārda latviskoto formu, tagad pārdēvējuši Ūdrus. Uz Pūķiem devāmies, lai apskatītu 2018. gada vasarā atrastu, vienu no līdz šim par zudušiem uzskatītiem, savulaik, Latvijas pirmās brīvvalsts laikā, 1920. gados, Ūdru zemē dokumentētiem krustakmeņiem.

Ekspedīcijas dalībnieki un māju saimniece Ilze Dragone pie Pūķu (Ūdru) krustakmens. Amatas pagasts, Pūķi. 2019.g. 6.aprīlis. V.Grīviņa foto.

Krustakmeņus, vienu no tiem arī uzzīmējot un fotografējot, 1924. gadā, toreizējā Kosas pagasta Ūdros reģistrējis Pieminekļu valdes līdzstrādnieks A. Borbals. Viens krustakmens, raksta Borbals, iemūrēts dzīvojamās ēkas “pudamentu” pamatā – nav gan īsti noprotams vai akmens (krusts) bijis redzams, vai arī mājas saimnieks, 71 gadu vecais Dāvis Liberts par tā esamību pētniekam tikai stāstījis. Akmeni esot iemūrējis Liberta tēvs, tāpēc neko sīkāk viņš par to nevarot pastāstīt. Par labu versijai, ka mājas pamatos iebūvētais krustakmens (tajā iekaltais krusts) 1924. g. tomēr nav bijis redzams, runā tas, ka šis akmens nav norādīts arī Cēsu muzeja krājumā glabātajā Ūdru krustakmeņu lietā atrodamajā akmeņu novietojuma shēmā, kuru, domājams, tajā pašā apsekošanas reizē zīmējis Borbals. Pārējie akmeņi novietoti rindā. Pirmais – Borbala fotografētais un zīmētais – akmens atradies apm. 300m no mājām un 30–35m no “mazas upītes”, kas nevar būt nekas cits kā blakus mājai tekošā Dadžupīte. Otrais krustakmens – tūlīt pāri upītei, uz R no pirmā, trešais, ar trim krustiem – apm. 40 m attālumā no otrā; ceturtais – apm. 400 m no trešā. “Varbūt uz ziemeļiem no ceturtā ir piektais,” Borbals raksta, arī šo hipotētisko akmeni iezīmējot shēmā. Tātad pavisam dabā konstatēti pieci akmeņi (pamatu akmeni ieskaitot), no kuriem viens (rindā trešais) bijis ar 3 iekaltiem krustiem, pārējie ar 1 krustu.

Sava ziņojuma noslēgumā Borbals atzīmē, ka par akmeņiem D. Liberts domājot, ka šeit bijušas kādas robežas un stāsta, ka zem tiem nekas neesot atrasts.

Viens no Ūdru krustakmeņiem. 1924.g. A.Borbala foto. Ūdru krustakmeņu lieta. D.Puķītes arhīvs Cēsu muzeja krājumā.

Pūķi apvidū novietoti neliela reljefa pacēluma augšdaļā un ir bijuši kādreizējā, jau cariskās Krievijas 1915.g. topogrāfiskajā kartē iezīmēta mežsargmāja. Apkārt mājai plešas pļavas, kurās ganās saimniecībā audzētās aitas. No senākajām ēkām mūsdienas piedzīvojusi vien Dragonu ģimenes tagad atjaunotā dzīvojamā māja – pārējās celtnes gājušas bojā krievpadomju okupācijas periodā. Šajā laikā notikusi arī apkārtnes meliorācija – gar īpašuma rietumu malu plūstošā Dadžupīte iztaisnota, bet tās krastos un apkārtnē gulējušie akmeņi sagrūsti vienā kaudzē. 

Borbala reģistrētos Ūdru krustakmeņus 20.gs. II pusē atkārtoti meklējuši vairāki pētnieki, taču nesekmīgi. Arī kādreizējā Cēsu Vēstures un mākslas muzeja kultūras pieminekļu nodaļas vadītāja, Cēsu rajona pieminekļu inspektore Dace Puķīte bija spiesta Ūdru krustakmeņus iekļaut savā 1991.g. sastādītajā Amatas pagasta “dabā neatrasto objektu” sarakstā.

Jaunatklāto akmeni, kas tagad novietots Pūķu iebraucamā ceļa labajā pusē, apm. 12–15 metrus no mājas DR stūra, pie ozola, Dragoni 2018. g. vasarā izcēluši no zemes ēkas pretējā, ZA stūrī, siltinot mājas pamatus. Iekaltais krusts, kā stāsta Ilze Dragone, turklāt pamanīts tikai vēlāk, pēc pāris nedēļām, kad akmens apvelts uz otru pusi.

Akmens ir garens, trapecveidīgs porfirītiska rapakivi granīta (pēc fotogrāfijas noteica ģeologs Dainis Ozols) gabals. Garums apm. 92 cm, lielākais platums 60 cm. Augstums zemākajā galā 30 cm, augstākajā – 42 cm. Plakne, kurā iekalts krusts, šķiet, līdzināta. Vienādmalu platgalu krusts, izmantojot metāla rīku, iekalts akmens augšējā, šaurākajā daļā. Krusta izmēri (šķēršu garums) – apm. 37x39cm. Šķērša platums apm. 5cm, šķeltajos galos paplatinoties līdz apm. 9–9,5cm. Iekalumu dziļums – 2–2,5cm.

Salīdzinot 2018.g. vasarā atrastā akmens izmērus un iekaltā krusta novietojumu virsmas plaknē ar A.Borbala 1924.g. uzņemtajā fotogrāfijā redzamo krustakmeni, jāsecina, ka šie ir divi dažādi akmeņi. Borbala fotogrāfijā akmens plakne aiz krusta šķērša noslēguma turpinās salīdzinoši vismaz 2 reizes lielākā attālumā nekā jaunatklātajā akmenī; 1924.g. foto ir arī redzams izdrupums jeb izkalums viena krusta šķērša malā, kāda nav šajā akmenī, kā arī akmeņu garumi ievērojami atšķiras – 120 cm pret 92 cm. Tāpēc varētu domāt, ka no Pūķu (Ūdru) pamatu vietas 2018.g. izceltais akmens drīzāk ir tas, ko Borbals apraksta kā iemūrētu “pudamentā”. 1990. gadu sākumā nopirkuši Ūdrus, Dragoni sabrukušās koka stāvbūves vietā, daļēji uz vecajiem pamatiem, uzbūvēja jaunu māju, tai izvēloties, salīdzinot ar iepriekšējo celtni, garenasī pa 90 grādiem pagrieztu novietojumu. Ļoti iespējams, ka, rokot jaunās mājas pagrabu, krustakmens no būvniecības darbos pajukušās veco Ūdru “pudamentes” tika pārvietots uz vietu, no kurienes to ar “Bobcat” miniekskavatoru izcēla pagājušā gada vasarā.

Pūķu (Ūdru) krustakmens apm. mēnesi pēc izcelšanas no zemes. Amatas pagasts, Pūķi. 2018.g. vasara. Foto no Dragonu ģimenes arhīva.

Runājot par šī un pārējo, pagaidām neatrasto Ūdru krustakmeņu izcelsmi un nozīmi, ar lielu pārliecību var teikt, ka jau kādreizējā māju saimnieka, Dāvja Liberta, izteiktā versija uzskatāma par visatbilstošāko. Rindā likti krustakmeņi nevar iezīmēt neko citu, kā robežu. Īpaši jau vietā, kurā ne atradumi, ne ziņas neliecina par kādu apbedījumu pastāvēšanu. Savukārt to, ka attiecīgā robeža šeit tikusi vilkta krietni sen, iespējams pat jau Livonijas laikā, apliecina gan tas, ka Liberts par to neko konkrētu nezina pateikt (ziņas no tautas atmiņas varētu būt pagaisušas), gan arī krustu iekaluma forma, kas vairāk raksturīga viduslaikiem un agrajiem jaunajiem laikiem. Lielāku skaidrību varētu ieviest Ūdru 19. gs. II puses vai 20.gs. sākuma robežu plāna, kā arī Kosas (Kosenhof) un Kļavkalna (Klawekaln) muižas (vai kādas citas šeit senāk pastāvējušas muižas) 19. un 17. gs. karšu izpēte. Šobrīd salīdzināšanai varēju izmantot tikai tīmeklī pieejamo 1908.g. izdoto vidēji liela mēroga (1:210,000) Cēsu apriņķa ceļu karti ar muižu un draudžu robežām. Un tajā aptuveni atliekot Pūķu (Ūdru) atrašanās vietu, sanāk, ka tā, iespējams, atrodas uz divu augstāk minēto muižu robežas pagrieziena vietas. Interesants ir jautājums par šīs robežas kādreizējo nozīmi, resp. par to, kāpēc tā tik pamatīgi iezīmēta? Atbildes uz to varētu būt dažādas. Sākot no zemes īpašnieka vēlmes dižmanīgi izcelties un beidzot ar notikušiem strīdiem par teritorijas piederību, kuru tālākai novēršanai likti akmeņi ar rūpīgi cirstiem krustiem.

Aptuvenā Pūķu (Ūdru) atrašanās vieta uz Kosas un Kļavkalna muižas zemju robežas Cēsu apriņķa 1903.g. (izdota 1908.g.) ceļu kartē.

Cerībā, ka varētu uzsmaidīt veiksme un atrasties vēl kāds no zudušajiem Ūdru krustakmeņiem, ekspedīcijas dalībnieki, apskatījuši, izmērījuši un nofotogrāfējuši jaunatrasto akmeni, saimnieces pavadībā izmeta loku mežā Dadžupītes kreisajā krastā, uz rietumiem no Pūķiem (Ūdriem), kur, vadoties pēc A.Borbala apraksta un kartoshēmas, tie kādreiz atradušies. Taču meliorētajā apvidū un meža nogabalā, kur tagad aug grūti caurejama, pirms pārdesmit gadiem stādīta egļu jaunaudze, neizdevās saskatīt nevienu akmeni, nerunājot par krustiem. Varbūt citā reizē…

Historia.lv vadītājs Valters Grīviņš
[email protected]

Izmantotie avoti:

1. Ūdru krustakmeņu lieta. D.Puķītes arhīvs Cēsu muzeja krājumā.
2. Historia.lv 06.04.2019. Amatas un Nītaures pagasta apzināšanas ekspedīcijas materiāli.
3. Wegekarte des Wendenschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen. [Riga] : Liv-Estländischen Landeskulturbureau : Jonck & Poliewsky (Jurjew : Photolithographie E. Berthelson), 1908 [1903].

Galerijas

Iezīmes

Tematiskie rādītāji: 
Arheoloģija
Pagasts: 
Amatas pagasts
Literatūra: 
Populārzinātniskie raksti un publicistika

Reklāma