Roberts Malvess. Dundagas pils. Vēsturiskās izpētes materiāli. Ievads. 1. nodaļa. Dundagas novads un tā senākie iedzīvotāji
Pievienoja:
Vilnis Strods, 07.08.2021Ievads. 1. nodaļa. Dundagas novads un tā senākie iedzīvotāji
Dundagas novads aizņem augstieni Kurzemes pussalas ziemeļu galotnes vidienē. Virsa te viļņveidīgi izliekta un izrievota erozijas ielejām, sevišķi nomalēs, kur ūdeņiem liels kritums, un tie izgrauzuši dziļas, šauras gravas.[1]
Zeme novadā lielā mērā smilšaina, kādēļ vairāk piemērota lopkopībai nekā zemkopībai. Lielas platības aizņem mežu masīvi, bet lēzenās ieplakas – nelieli purvi.
Laika gaitā šeit izveidojās lielas zemnieku saimniecības vidējo ap 90 ha. Novada centrā izauga Dundagas muiža ar 690 kv.km jeb 72 800 ha lielu platību, kas bija lielākā visā Baltijā. Arī Dundagas pagasta ar 9160 iedzīvotājiem (1935.g.) bija lielākais Kurzemē, Zemgalē un Vidzemē. Liela bija arī pagasta platība – 853 kv.km (1936.g.). Vienīgi Latgalē bija daži pagasti ar lielāku iedzīvotāju skaitu, bet mazāku platību.
Tagad Dundaga ir pilsētciemats ar 161 kv.km lielu platību un apm. 3500 iedzīvotājiem (1967.g.). Pilsētciemata tiesības tai piešķirtas 1950.g., bet no 1950.-1956.g. Dundaga bija arī rajona centrs.[2]
Dundagas novada senākie iedzīvotāji bija lībieši, kas bija igauņiem un somiem radniecīga cilts. Arheoloģiskais materiāls liecina, ka lībieši jau kopš mūsu ēras sākuma, ja pat ne agrāk (500.g.pr.m.ē.), dzīvojuši Kursas teritorijā uz ziemeļaustrumiem no Ventas un uz ziemeļiem no Abavas. Ventas upes kreisajā krastā un uz dienvidiem no Abavas dzīvoja baltu tautībai piederīgās kuršu ciltis, kuru apdzīvotās zemes iesniedzās arī tālāk Lietuvā. Kurši bija agresīvi pret saviem ziemeļu kaimiņiem un pakāpeniski iespiedās to teritorijā. Jau vēlajā dzelzs laikmetā (m.ē. 10.-12.gs.) kuršu kultūras liecinieki – senlietu izstrādājumi un apbedījumu veids pazīstami arī Ventas lejasteces austrumu daļā. Lībisko apgabalu pārkuršošanās (kuronizācijas process) turpinājās arī pēc vācu iebrukuma un noslēdzās līdz ar vācu varas nostiprināšanos. Rakstītajos vēstures avotos (13.gs. pirmajā pusē un vēlāk) vairs netiek šķirotas lībiešu un kuršu zemes, bet runa ir tikai par pēdējām, kaut gan vietu nosaukumos joprojām saglabājās lībiskie vārdi.[3] Pie tādiem pieder arī Dundagas nosaukums. Tā nozīmi jau 1846.g. noskaidrojis gleznotājs J.Dērings, tulkojot to par „niedru kaktu.”[4] Lai gan Dēringa pamatojums nav uzskatāms par zinātnisku, tomēr neviens valodnieks labāku skaidrojumu šim nosaukumam nav devis.[5]
Rakstītos vēstures avotos Dundagas (Donedange) vārds pirmo reizi sastopams samērā vēlu – tikai 1245.g., kad kuršu apdzīvotās zemes daļēji jau bija sagrābuši vācu iekarotāji. Kuršu zemju pakļaušana notika daudzu karu rezultātā.
VĒRES
[1] Latviešu Konversācijas Vārdnīca, III, 1928.-1929.g., 6037.-6038.sleja. Skat. arī J.Dzeņa rakstu par Dundagas pagastu Iekšlietu Ministrijas Pašvaldības departamenta izdevumā: Kurzemes pagastu pašvaldības. Rīgā, 1937.g., 88.lpp.
[2] G.Grūslis, J.Ozols. Dundaga. Latvijas PSR Mazā enciklopēdija. I. Rīgā, 1967.g., 416.lpp.
[3] Latvijas PSR arheoloģija. Izdevniecība „Zinātne.” Rīgā, 1974.g., 171. un 277.lpp. – Latviešu Konversācijas Vārdnīca. X. Rīgā, 1933.-1934.g., 19016.-19017.sleja.
[4] Gleznotājs J.Dērings (Döring) atmiņas – LCVVA, 5759.fonds, 2.apraksts, 1107.lieta, 97.(189.)lpp.
[5] Skat. J.Endzelīns, Latvijas vietu vārdi. II Kurzemes un Latgales vārdi. Rīgā, 1925.g., 145.lpp.: Ventspils apriņķis. – J.Endzelīns, Latvijas PSR vietvārdi, I daļa, 1.sējums. Rīgā, 1956.g., 238.lpp. – J.Plāķis, Latvijas vietu vārdi un latviešu pavārdi. I daļa. Kurzemes vārdi. Rīgā, 1936.g. 151.-161.lpp.
Reklāma
