Roberts Malvess. Dundagas pils. Vēsturiskās izpētes materiāli. Pils arhitektūra. III. daļa. 1. nodaļa. Liecības no 1721.gada

Satura rādītājs

Pils arhitektūra. III. daļa. 1. nodaļa. Liecības no 1721.gada

Vecāko aprakstu, pie tam dzejas formā – heksametros, 1721.g. vācu valodā uzrakstījis bijušais Zemītes, vēlākais Dundagas mācītājs, arī Piltenes konsistorijas asistents Jēkabs Frīdrihs Bankavs (miris 1724.gadā). Savu dzejoli par Dundagu viņš veltījis toreizējam (kopš 1718.g.) pils īpašniekam Piltenes stārastam Johanam Ulriham fon der Ostenam sauktam Zakenam (miris 1731.g.), slavenā firsta Kārļa fon Osten-Zakena tēvam. Tā kā senāk autora honorārus nemaksāja, tad apveltītās personas pienākums bija no personīgiem līdzekļiem autoram izsniegt piemērotu kompensāciju. Cerot uz lielāku kompensāciju, autors savukārt centās izcelt un palielināt apveltītās personas nopelnus.

Šoreiz Bankavam, laikam, ar kompensāciju neveicās, jo viņa dzejolis par Dundagu palika neiespiests,[1] kamēr Krišjānis Valdemārs 1855.g. nopublicēja žurnālā „Inland” (Nr.14-16) un tajā pat gadā Tērbatā atsevišķā brošūrā ar piezīmēm un pielikumu.[2] 

Autors savu dzejoli parakstījis Dundagas pastorātā 1721.gadā, kas uzskatāms par dzejoļa sacerēšanas vai tā pabeigšanas laiku. Uz to attiecināts arī pils apraksts. Tā atstāstījumu mazliet apgrūtina dzejas forma un ritma diktētā izteiksme.

Pati pils gan neesot sevišķi liela, bet tā saglabājusies labā stāvoklī, kamēr daudzas citas nodegušas, sabrukušas vai karos sagrautas (11.lpp.). Pils mūri bijuši (Mauren) stingri. Visapkārt tiem bijis ūdens.

Pils detalizēto aprakstu Bankavs sāka ar torni, vārtiem un kapellu. Tornis esot glīts un labā stāvoklī. Ka tas bijis no koka un segts ar šindeļiem, par to dabūjam zināt tikai citos, vēlākos aprakstos. 19.gs. pirmās puses attēlos tas redzams ar barokālu virsbūvi, vaļēju galeriju un augstu smaili. Tāds tas būs bijis arī 1721.g. un vēl senāk. Zināma līdzība tam ir ar Rīgas Pētera baznīcas torņa smaili, ko 17.gs. beigās cēlis Ruperts Bindenšū. Domājams, ka to likusi uzcelt prezidente Anna Sibilla laikā, kad ierīkota pils kapela. Tas ir īpaši celts kā baznīcas (ne vārtu) tornis, paplašinot vārtu pirmatnējo izbūvi, virs kura tas balstās.

Pēc Bankava liecībām tornī bijuši divi zvani, no kuriem viens „ejot,” otrs „stāvot.” Pirmais paziņojot stundas, bet otrs aicinot uz lūgšanām.

Caur vārtiem, kas attēlos redzami zem torņa, pa vītņu kāpnēm nokļūst pils kapelā. Vēlākos attēlos un paskaidrojumos (piem. J.Dēringa) minēts, ka kapela atrodas pa kreisi, resp. uz ziemeļaustrumiem no torņa jeb vārtiem. Kapellā, pēc Bankava liecībām, stāvot daudz gleznu (Bilder-Schaar) un izrotāti soli, kancele, biktssols un altāris. Virs altāra „dieva troņa” atrodoties ģipsā glīti atveidots Jēzus ciešanu tēls (krucifikss), „īsts meistardarbs” (rechtes Meister-Stu:ck). Pēc J.Dēringa liecībām šīs kapelas iekārta radusies 1683.g., kad mākslas gaume bijusi ļoti grimusi, ko apliecinot kapellas izrotājumi.[3] Acīm redzot, mācītājam Bankavam mākslas jautājumos bija zemākas prasības nekā izsmalcinātajam 19.gs. gleznotājam.

Pretējā pusē (gegenüber), pēc Bankava vēstījuma, kapelā esot redzama sēdvieta (Sitz), kas izrotāta ar stiklu. Tajā katrs varot lūgt dievu, bet tur tiekot ielaista tikai „šī nama saulīte” – pulkvežleitnanta kundze. Ar to domāta pils īpašnieka Johana Ulriha fon Osten-Zakena sieva Benigna Elizabete, dzimusi fon Firksa no Nurmuižas (mirusi 1734.g.).[4]  Augšā „uz raibā kora” atrodoties ērģeles, kas iepriecinot sirdi un ausis, kad skaistas dziesmas dziedot. Pēc reformācijas šajā baznīcā „tīro mācību” un evangēliju kopjot Drumels, Nāgels, Braunšveigs, Badendiks, Višmans, Hartmans un Bankavs.[5] 

Blakus kapelai, vienas kāpnes augstāk, dzīvojot Šulcs un Glemiuss. Šķiet, ka šīs personas pieder pie muižas administrācijas, kādēļ autors tās pagodina par „kungiem.”

Tālāk Bankavs piemin telpas, kas atrodas „pa labi” (zur Rechten) no vārtiem, t.i. uz dienvidrietumiem no tiem. Kā pirmā telpa šeit nosaukta „vecais medus kambaris,” no kura tūlīt tālāk nokļūst „velvētā istabā” (das gewölbte Zimmer). Pēc nostāstiem, kam dzejas autors netic, šeit itkā esot mitusi „zaļā jaunava.”

Tālāk minēts, ka „augšā” (oben) esot istaba, kurā atrodas „flintes un pistoles” ar piederumiem, bet tai tieši pretī – istaba un „grāmatu labirints.” Domājams, ka runa te ir par ieroču jeb medību piederumu telpu un bibliotēku, kas atradušās viena līdzās otrai. Attiecībā uz atrašanos „augšā” jāpiebilst, ka šāds apzīmējums lietots tādēļ, ka turpat tālāk sastopams norādījums uz ēku (Gebäu) „apakšā,” ko saucot par „veco baznīcu” (alte Kirche). Tur karsējot (heißet) virces un cukuru. Varbūt ar to domāts pagrabs virtuves piederumu uzglabāšanai. Katrā gadījumā nozīmīgs ir kādas telpas nosaukums par veco baznīcu, kam varētu būt sakari ar remimscencēm par kādreizējo kapellu domkapitula laikā.

Tālāk caur „jaunkundžu kambari” (Fräulein-Kammer) nonāk ēdamzālē (Eß-Saal). Sienā kādas durvis parādot ”Bakha dzīvokli.” Tur Hansis Plerre bieži kāpjot pagrabā un uznesot kungiem, kučierim un sulaiņiem vēsu svaigu dzērienu. Kr.Valdemārs Bankava dzejoļa izdevumā 14.lpp. zemsvītras 1.piezīmē raksta, ka uz durvīm Hansis Plerre esot bijis uzgleznots kā „Hansis – Desa” (Hans – Wurst).

Guļamais kambaris esot izbūvēts vienīgi no koka, bez neviena akmeņa, jo koks esot silts, un tur ērglis kā ligzdā guļot zem septiņām zvaigznēm. Tā tad guļamtelpa, kaut gan ietilpa pils kompleksā, nebija vairs mūra ēkas sastāvdaļa. Blakus guļamtelpai atrodoties virtuve.

Tālāk Bankavs piemin istabas (Gemächer), kuras, kā viņš esot uzzinājis (wie ich hab’ erfahren und wie einer mir vertraut), esot „piebūvētas” (angebaut) tikai pirms 36 gadiem (t.i. 1685.g.).[6] Šie dati noderēja par pamatojumu jau minētajam gleznotāja J.Dēringa secinājumam, ka visa pils austrumu puse izbūvēta 1685.g., t.i. Annas Sibillas laikā.[7]  Svarīgs šeit arī formulējums „piebūvētas,” nevis „uzbūvētas,” jo tas norāda, ka jaunās daļas piebūvētas vecākām, ar ko varēja saprast arī aizsardzības mūri.

Beidzot ”gājiens pa labi” noslēdzas ar glīti izrotāto lielo zāli, kuru citos aprakstos un plānos sauc par bruņinieku zāli. Tā noslēdz četrstūri, ar ziemeļrietumu galu tuvodamās baznīcai. Lielajā zālē „dumjos latviešus” (die dummen Letten) vedot uz kristīšanu un vakarēdienu. Tur notiekot dievkalpojumi, kamēr uzcelšot jauno baznīcu. Tā tad 1721.g. Dundagā latviešu draudzei cēla (koka) baznīcu, kuras vietā 1766.g. uzcēla jaunu no mūra.

Augšā, citā stāvā esot daudz kambaru un istabu, kas „izrotātas kā lelles un tīras kā jauns biķeris.”

Apakšā atrodoties pagrabs, klētis, aka, brūzis, zirgu stallis un maizes ceptuve, kur pirms tam dzīvojis gleznotājs Johans Kists ar savu otu (Pinsel). Tas, kā visi to zinot, iesniedzis neparastas sūdzības, ka baļķi taisoties plīst, un viņš pats tajā vietā, pie mazajiem vārtiem (bei der kleinen Pfort), neesot drošs no žurkām. „Tur tagad stāvot jaunā istaba ar jauno mazgājamo telpu,” kur vakaros paši kungi ejot mazgāties.

No šī apraksta redzams, ka Dundagas pilij, tāpat kā citām viduslaiku pilīm, bija trīs stāvi: apakšējais, galvenais un augšējais stāvs. Apakšējā stāvā (unten) atrodas saimniecības telpas – klētis, brūzis, zirgu stallis, maizes ceptuve, pirts jeb mazgātava, arī pagrabi un aka. Apakšējā stāvā dzīvo daži kalpotāji – zirgu puisis, maiznieks un gleznotājs Johans Kists. Pēdējais ar savām sūdzībām atklāj neērtības, kādās jāmitinās pirmā stāva iedzīvotājiem. Acīm redzot, tas ir puspagrabs vai pat pagrabstāvs.

Galvenais ir otrais stāvs, un tam veltīts viss minētais apraksts.

Augšējais stāvs (oben auf dem andern Stock) ir rezerves un reprezentācijas stāvs. Tur ir ieroču telpa, bibliotēka, dažas apdzīvotas telpas augstākiem kalpotājiem un viesu istabas.

Pie ūdenskrituma (Wasserfall) blakus gaļas skārnim (Schlachter-Laden) stāvot viesu zirgu stallis. Acīm redzot, šeit Bankavs lasītāju jau izved ārā no pils un apraksta turpmāko daļu veltī pils apkārtnes aprakstam.

Viesu zirgu staļļa tuvumā smēdē dzīvojot kalējs Kārlis ar savu Mariju.

Kā pils savā laikā bijusi iežogota pāliem (Staketen), tas esot redzams paraugos (Stücke), no kuriem visi meži „drebot.”

Līksmībai un plezīram dārznieks Romans Eiks kopjot skaistus parkus un zālājus. Tur esot redzamas rozes, neļķes, ķeizarkroņi un puķu dīķis.

Šeit esot trīs veci un jauni tilti. Viens vedot uz kanceleju (Schreiberey), kur dzīvojot Nīzes kungs (Hierr Niese) un pierakstot rudzus, miežus, vakas, kunga tiesu un piedzenot muitu līdz ar kontribūciju. Otrs tilts vedot uz dārzu un vēl viens uz noru, kur Langheima kungam jābūvējot latviešu baznīca labāka par veco.

Šai baznīcai uzcelts tornis, kas senāk neesot bijis biežo kara vētru dēļ. Baznīca esot skaista, kā iekšpusē, tā ārpusē. Tornī esot zvani, no kurienes vienam esot „katoļu virsraksts” (katholische Ueberschrift). Vienu esot dāvinājusi kāda diža sieva no „mūsu ordeņa.”

Pie baznīcas esot krogs, kurā dzīvojot krodzinieks Koltens. Kr.Valdemārs pierakstījis, ka krogs 1818.g. esot uzcelts no jauna un palielināts.

Tur, kur „sēž” Busava kungs, ir muižas pārvaldnieka nams (Amtsheff), bet tur, kur „svīst” Gibeoniters, „kas savu kungu nepazīst,” tur lopiem dod barību un gādā sieru, pienu, sviestu un to, ko dod vasks.

Leiterts, Millers un Vestfals, visi trīs dzīvo kopā. Viens mīl apģērbu izvēli (drēbnieks, R.M.), otrs spēlējas ar uguni un liesmām (uguns dzēsējs, R.M.), bet trešais laiž ūdeni no lielā dzirnavu dīķa un maļ (dzirnavnieks, R.M.). Dzirnavas ilgāku laiku esot bijušas sabrukušas, bet tagad izlabotas un no jauna uzceltas.

Degvīna namā tiekot gatavots degvīns. Kr.Valdemārs šeit piebildis, ka netālu no tā esošā slimnīca un iesala rija esot uzcelta 1813.-1814.g.

Tālajā laukā stāvot veca māja, kur nabadzībā bez naudas rūpēs „svīstot” Stekelburgs. Netālu no šejienes dzīvojot ērģelnieks Launica kungs. Vēl tālāk gar strautu nonākot pie Bankava pastorāta, aiz kura pāri ielejai redzamas nabadzīgo zemnieku būdas.

Bankavs savu dzejoli nobeidz ar abu bāku un Dundagas tālākas apkārtnes aprakstu, kam vairs nav sakaru ar pils arhitektūru.

VĒRES

[1] K.E.Napiersky, Allgemeines Schriftateller- und Gelehrten – Lexikon. I. Mitau, 1827., 72.lpp.
[2] Jacob Friedrich Bankau, Dondangen, Ritterschloß und Privatgut in Kurland. Dorpat, 1855. – Grāmatas garajā titulā minēts arī autora nāves gads -1724.
[3] LCVVA, 5759.fonds, 2.apraksts, 1107.lieta, 82.(161.) lpp.
[4] Deutschbaltisches biographisches Lexikon, 563.-564.lpp.
[5] Kr.Valdemārs 4.piezīmē sarakstu papildina: Bankavam, kas šeit aicināts 1710.g. un miris 1724.g., esot sekojuši Jēkabs Hugenbergers, kas miris 1769.g., un 1770.g. no Irbes ataicināts mācītājs Johans Ulrihs Cimermanis.
[6] 1721 – 36 = 1685.
[7] J.Dēringa atmiņas. II sējums, malas piezīme 62.lpp. Skat. LCVVA, 5759.fonds, 2.apraksts, 1107.lieta.

Būvvēsture. III. daļa. Pils arhitektūra. Ievads
Būvvēsture. III. daļa. Pils arhitektūra. 2. nodaļa. Liecības no 1809.gada