Roberts Malvess. Dundagas pils. Vēsturiskās izpētes materiāli. Pils arhitektūra. III. daļa. Ievads

Satura rādītājs

Pils arhitektūra. III. daļa. Ievads

Pēc pils divkārtējas izdegšanas un radikālām pārbūvēm par tās arhitektūru var runāt tikai pagātnes formā. No senatnes līdz mūsu dienām saglabājusies izraudzītā vieta, vispārējā situācija un dažas mūra atliekas. Turpretim par pils sastāvdaļām, atsevišķām telpām un to iekārtu liecības atrodamas aculiecinieku aprakstos kopš 18.gs. sākuma. Vecākās liecības – pirms 18.gs. ir ļoti fragmentāras, un tās jau minētas attiecīgajās nodaļās par pils vēsturi un galvenajiem celtniecības etapiem.

Pils celta pussalā, aiz kuras atdalīta neliela saliņa. Ap to veidotie lēzenie vaļņi, iespējams, uzbērti 17.gadsimtā pils aizsardzībai un uguns ieročiem no aizmugures (1.-3.attēli). No pašas viduslaiku pils saglabājušies apkārtmūri garenajā 69 x 48 lielajā četrstūrainajā laukumā un dažas sienas šaurajos korpusos izbūves kompleksa dienvidu daļā. Apkārtmūru augšdaļā saglabājušās aizsardzības ejas atliekas ar šaujamlūkām un durvju ailai līdzīgu izeju uz koka erkeri.[1] Nepieciešamību pēc erkera radīja torņu trūkums pils pirmatnējā plānojumā, jo vienīgi ar erkera palīdzību tādā gadījumā varēja nodrošināt vārtu ieejai flankējošo aizsardzību.[2] 

Raksturīgi, ka domkapituls šo vietu atradis par piemērotāku nekā kuršu seno pili, kas atradās turpat tiešā tuvumā. Kuršu pils kalns nav izpētīts, kādēļ nav zināms, kad kurši to pametuši. Turpmāk ziņas ir vienīgi par domkapitula uzcelto mūra pili. Līdz 18.gs. sākumam ir tikai liecības par cīņām Dundagas pils dēļ, un par tām jau bijusi runa. Sākot ar 18.gs. parādās pils un tās iekārtas apraksti, kas jau ļauj runāt par tās arhitektūru.

VĒRES

[1] Skat. 3a attēlā redzamo fasādi.
[2] Armin Tuulse, Die Burgen in Estland und Lettland, 247.-248.lpp.

Būvvēsture. II. daļa. Privātais īpašums. 2. nodaļa. Pils nodegšana 1872.gadā
Pils arhitektūra. III. daļa. 1. nodaļa. Liecības no 1721.gada