Roberts Malvess. Dundagas pils. Vēsturiskās izpētes materiāli. Būvvēsture. II. daļa. Privātais īpašums. 2. nodaļa. Pils nodegšana 1872.gadā

Satura rādītājs

Būvvēsture. II. daļa. Privātais īpašums. 2. nodaļa. Pils nodegšana 1872.gadā

Dundagas pils ar vairākām saimniecības ēkām nodega 1872.gada naktī no 1. uz 2.aprīli. Ugunsgrēka aprakstos pieminētas dažas pils iekārtas un izbūves, kuras gājušas bojā un tādā veidā vairs nav atjaunotas.

Par ugunsgrēku savā laikā presē daudz rakstīts, pie kam apraksti dažāds detaļās viens no otra atšķirīgi.

Kā viens no pirmajiem to apraksta B.Dīriķa rediģētais laikraksts Baltijas Vēstnesis jau 12.aprīlī.[1] Uguns esot cēlusies no lopu kūts, no turienes „caur stipru auku pūsta,” tā pārgājusi uz zirgu stalli un tad tālāk uz pils baznīcu. Pulksten 2 naktī visi trīs nami bijuši nodeguši un līdz ar viņiem 120 liellopi, 49 zirgi un visi zemkopības un lauksaimniecības rīki. Vislielākā „skāde” esot pils nodegšana, jo tajā esot uzglabājušies daudz dažādu vecu laiku „ziņu un rīku.” Ugunsgrēka cēlonis neesot zināms. Zaudējumus vērtējot uz 100.000 rubļiem. Ugunsgrēka laikā pils īpašnieks Kārlis fon Zakens esot uzturējies Drēzdenē, bet muižu pārvaldījis viņa brālis (Teodors).

Plašākas ziņas par ugunsgrēku sniedz J.Sakranoviča rediģētās Latviešu avīzes 1872.g. 26.aprīlī (8.maijā), kad bija jau iegūta sīkāka informācija.[2] Uguns esot izcēlies pl. 11 vakarā, tā tad jau ilgāku laiku pēc visu kūts darbu (govju slaukšanas, lopu barošanas) pabeigšanas, kad visi jau aizgājuši gulēt. Lielā vēja dēļ trīs ēkas – laidars, zirgu stallis, vecā pils – „pelnos pārvērstas” triju stundu laikā. Uguns cēlonis neesot izdibināts. Redakcija šajā sakarā piebilst: „Lai dievs pasarga, ka tik nebūtu ļaunu darītāju rokas šo grēku padarījušas!”

Par pils nodegšanu laikraksta redakcijai esot piesūtītas vēl šādas papildu ziņas.

Laidarā, kur izcēlies uguns, pl. 8 vakarā bijusi modere ar meitām lopus apraudzīt. Tām gan bijusi uguns līdz, „bet cieti paglabāta glāžu vējlukturī, kam drātis apkārt.” Uguns laidarā izcēlies pl. 11 vakarā, t.i. 3 stundas vēlāk. Liela vētra dzinusi uguni „ar bāni” uz zirgu stalli, lai gan tas „labi tālu” atradies; arī dārzs ar ceļu atradies starpā. Tāpat pils no zirgu staļļa atradusies „labu gabalu nost,” pie tam vēl aiz kanāla. Vētra tomēr dzinusi uguns liesmas kanālam pāri līdz pils jumtam. Vispirms sācis degt koka tornis, kam bijis jumts ar šindeļiem apsists. Nevarējuši pietapt tornim klāt: trūcis tādu trepju, „uguns sprices un vēl citu pie dzēšanas vajadzīgu lietu.” Kamēr 5 jūdžu attālumā no Talsiem atskrējusi „labprātīga uguns dzēsēju biedrība,” pils jau bijusi sagruvusi. Arī no pils nav varējuši neko daudz izglābt, jo „āra pusē nav nevienu durvju.” Tikai sudraba lietas, nedaudz veļas un vēl dažas citas lietas paspējuši izglābt. Par ugunsgrēka cēloni visi vairāk domājot, ka „būšot no kāda bezdievīga rokas pielaista.”

Ar laidara un zirgu staļļa nodegšanu (līdz ar lopiem) esot nodarīti zaudējumi līdz 28.000 rubļiem, bet ar pils nodegšanu – 150.000 līdz 200.000 rubļiem. Saimnieki un mazo muižu rentnieki apsolījušies kungu laukus apstrādāt, kamēr kungs būs zirgus sapircis un „vajadzīgās virčaftes lietas” sagādājis.

Lai apklusinātu dažādas valodas un spriedelējumus par Dundagas pils nodegšanas apstākļiem un cēloņiem, pats dzimtkunga vietnieks un brālis Teodors fon Zakens, kas īpašnieka prombūtnes laikā vadīja plašu muižas saimniecību, tajā pat laikrakstā – Latviešu Avīzēs 1872.g. 17.(29.)maijā publicēja savu paskaidrojumu un viedokli.[3] Tajā dažas liecības ir detalizētākas un precīzākas, kādēļ var noderēt pils vecās arhitektūras labākai izpratnei.[4] Piemēram, no stāstījuma dabūjam zināt, ka vārtu tornis bijis celts no koka un segta ar koka „šķindeļiem,” tāpat kā koka galerija (lieveņi) četrstūrainajā pils pagalmā. Kā tas mēdz būt visās aizsardzības celtnēs, arī Dundagas pilī galvenajā (augšējā) stāvā varēja iekļūt no galerijas (lieveņa) jeb krustejas. Tuvāk par to būs jārunā īpašā nodaļā.

Novērtējot Teodora fon Osten-Zakena paskaidrojumu, jāatzīst tas par pārāk vienpusīgu un naivu. Rodas jautājumi, vai tad viņš tiešām nekā nebija dzirdējis par muižkunga Freija bardzību, par „līvu dumpi,” 1863.g. nemieriem? Vai viņš pats nebija izstrādājis jaunos rentes līgumus, palielinot nodevas, vai nebija pavēlējis apcietināt un nežēlīgi spīdzināt Niku Šubergu? Liekas, ka kļūdījies būs Krišjānis Barons, 10 gadu pirms Dundagas nodegšanas pārāk labi izsakoties par pils īpašnieka brāļa Teodora fon Osten-Zakena valdīšanas laiku. Atgādinot bargos „Freija laikus,” Kr.Barons 1862.g. rakstīja par Teodoru fon Zakenu, ka „ar viņu atkal pār Dundagu atspīdēja daudzmaz laipnīgāka saulīte. Tiklab arāji, kā zvejnieki steidzās apakš viņa valdīšanas sev garīgu un miesīgu labklāšanu sakrāt.”[5] 

Acīm redzot, dundadznieku vairums, to starpā daļa vietējās inteliģences, vēl nespēja novērtēt notikumus, kādi norisinājās viņu novadā. Vēl 1895.g. J.Čakstes izdotajā un rediģētajā politiskā un literāriskā laikrakstā „Tēvija” Fr.Karkluvalks kā „vecs dundadznieks” rakstīja, ka pils nodegšana 1872.g. 1.aprīļa naktī „atstājot līdz šai baltai dienai dundadzniekiem uzdevumu uzminēt neizprotamo mīklu, no kurienes šī postītāja uguns cēlusies un radot šādiem svarīgiem atgadījumiem piemērīgas teikas šādu uzminējumu vietā.”[6] 

Galīgo atbildi deva un mīklu atminēja paši fakti – Dundagas pils otrreizēja nodedzināšana 1905.gadā.

Abos pils nodedzināšanas gadījumos radikāli izmainījās tās arhitektūra.

VĒRES

[1] Baltijas Vēstnesis. 1872.g. Nr.15. Trešdien, 12.aprīlī, 113.lpp.
[2] Latviešu Avīzes. 1872.g. Nr.17, 26.aprīlī (8.maijā), 130.-131.lpp.
[3] Latviešu Avīzes. 1872.g. Nr.20,17 (29) maijā, 153.-155.lpp.
[4] Pilnu tekstu skat. šī darba pielikumā.
[5] Pēterburgas Avīzes. 1862. Nr.22, 233.lpp.
[6] Tēvija. Politisks un literārisks laikraksts. Redaktors un izdevējs J.Čakste. Jelgavā. 1895.g. 21.jūnijā. Nr.25, 4.lpp. – Ugunsgrēks aplam datēts ar 1871.gadu.

Būvvēsture. II. daļa. Privātais īpašums. 1. nodaļa. Īpašnieku maiņa Dundagā
Būvvēsture. III. daļa. Pils arhitektūra. Ievads