Vecsaimniecība
Vēsturiskā apkaime: Ozoli.
ZIŅAS
1929. g. lauksaimniecības skaitīšanā “Aizpurvi” norādīti kā “pirkta vecsaimniecība”. Īpašnieki – Anša Lāča mantinieces Grieta Lācis un Grieta Auns, kuras saimniecību sadalījušas uz pusēm un pašas apsaimnieko. “Aizpurvu” kopplatība 236 pūrvietas (1 pūrvieta – 0,36 ha), no tām aramzeme – 65 pv., sakņu dārzs – 1/2 pv., pļavas – 20 pv., ganības – 75 1/2 pv., mežu nav, neizmantojama zeme (purvs) – 70 pv.
“Aizpurvos” ir 1 koka dzīvojamā ēka, kas celta līdz 1920.g. Mājā 3 istabas, katra mantiniece apdzīvo 1. Vēl ir 1 koka kūts, 1 koka klēts, 1 koka rija, 1 koka labības šķūnis (zem viena jumta ar riju), 1 šķūnis un 1 tuvāk neraksturota koka celtne.[1]
1935. gada tautas skaitīšanas laikā “Aizpurvi” jau ir sadalīti kā “Aizpurvi I” un “Aizpurvi II”, kas pieder Grietai Auns un Valdim Bērziņam. Anketa gan kopīga, jo māja viena. Mājā apdzīvotas 4 istabas, apgaismošana ar petrolejas lampu. “Aizpurvos” dzīvo 2 ģimenes. Saskaitīti šādi cilvēki:
“Aizpurvi I” ģimenes galva Stepans Kuprišs (dz. 1894, katolis, nodarbošanās – lauksaimniecība); Grieta Auns (dz. 1896, mājas īpašn., luter., nodarbošanās – lauksaimniecība); Viktors Auns (dz. 1923, mājas īpašn. dēls, luter.); Juris Auns (dz. 1927, mājas īpašn. dēls, luter.).
“Aizpurvi II” ģimenes galva Valdis Bērziņš (dz. 1913, luter., nodarbošanās – lauksaimniecība); viņa māte Ieva(?) Bērziņš (dz. 1884, luter., nodarbošanās – lauksaimniecība); sieva Līze Bērziņš (dz. 1914, luter., nodarbošanās – lauksaimniecība); tēvs Jēkabs Bērziņš (dz. 1884, luter., nodarbošanās – lauksaimniecība) un sievas māte Grieta Lācis (dz. 1872, atr., mūža aprūpē).[2]
1939. gada lauksaimniecības skaitīšanā īpašumam “Aizpurvi ir divas anketas.
“Aizpurvi” (I) īpašniece ir Grieta Auns. Īpašuma kopplatība 98 pv. (no tām aramzeme – 35 pv., pļavas – 32 pv., dabiskas ganības – 15 pv., purvi – 15 pv.) Mājā ar apbūves platību 23 kvadrātasis (1 kvadrātass – 4,552 m²) ir 3 istabas, kuras visas apdzīvo īpašnieks ar ģimeni. Vēl saimniecībā ir 1 koka dziļā kūts, 1 klēts, 1 labības šķūnis, 1 pirts.[3]
“Aizpurvi” (II) īpašnieki ir norādīti Valdis un Līze Bērziņi. Īpašuma kopplatība 138,81 pv. (no tām aramzeme – 28 pv., pļavas – 45 pv., dabiskas ganības – 20 pv., meži – 12,81 pv, purvi – 31,5 pv.) Mājā ar apbūves platību 20 kvadrātasis ir 4 istabas, kuras visas apdzīvo īpašnieks ar ģimeni. Vēl saimniecībā ir 1 koka dziļā kūts, 1 koka klēts, 1 koka labības šķūnis, 1 koka pirts, 1 koka cūku kūts un 1 pagrabs.[4]
Lai gan katra ģimene norāda savādāku mājas platību un istabu skaitu, ir skaidrs, ka runa ir par vienu un to pašu, pirms 1920.gada celto “Aizpurvu” māju, kuru abas ģimenes apdzīvo.
1941. gada augusta tautas skaitīšanas sarakstos “Aizpurvi” nav iekļauti.
1978. gadā “Aizpurvus” jau kā pamestu sētu ar daļēji sakritušām, krūmos ieaugošām ēkām fotografē Voldemārs Ozols.
MŪSDIENU STĀVOKLIS
2022. gadā “Aizpurvu” mājvieta nav pieejama, jo vienīgais saglabājušais piebraucamais ceļš ved caur Ozolu kūdras purva apsaimniekotāju SIA “Baloži & Ko” slēgto teritoriju.
AVOTI
1 LVVA 1308.f., 11.apr., 13553.l., lapa nav numurēta.
2 LVVA 1308.f., 12.apr., 13893.l., 171.lapa.
3 LVVA 1308.f., 4.apr., 974.l., 151.lapa.
4 LVVA 1308.f., 4.apr., 974.l., 189.lapa.
Vairāk par projektu “Rendas novadpētnieka Voldemāra Ozola (1911–1999) kultūrvēsturiskā mantojuma digitalizācija, aktualizācija un pieejamības nodrošināšana” ŠEIT
