Bērzkalni

Vēsturiskā apkaime: Ozoli.

ZIŅAS

Drīz pēc 1905./1906. gada revolūcijas vācu muižnieki, sajūtot latviešu pašnoteikšanās centienu radīto apdraudējumu, savu etnisko pozīciju stiprināšanai sāka organizēt vācu kolonistu iepludināšanu Latvijā. 1907. gada septembrī daži Kurzemes muižnieki, K. Manteifels, F. Firkss u.c. nodibināja “Apvienību vācu muižu saglabāšanai”. Dažu gadu laikā apvienība iepirka 44 muižas, kuras pēc tam sadalīja kolonizācijas nolūkos. Zemi, no kuras padzina ilggadējos latviešu rentniekus, kolonistiem muižnieki pārdeva uz nomaksu un lēti (par 1/3 – 1/4 daļu no tirgus vērtības). Vācu zemnieku rokās nonāca ap 47,000 ha zemes ap Kuldīgu un Aizputi. Līdz Pirmā pasaules kara sākumam 1914. gadā Latvijā no Pievolgas, Polijas un Vācijas ieceļoja ap 20,000 vācu kolonistu.[1] Vairāki no tiem apmetās arī vienam no kolonistu ievešanas organizatoriem - bijušajam Kuldīgas apriņķa priekšnieka palīgam Silvio Karlam Bredriham - kopš 1907. gada piederošajā Kuldīgas apriņķa Ozolu (Ohseln) muižā. Kolonistiem piešķirtās zemes kā “Kolonie Kl. Ohseln” norādītas vācu impērijas armijas 1917.g. Kurzemes kartē (2. attēls).

Latvijas Republikas agrārās reformas ietvaros daļa kolonistu, kas savus zemes gabalus bija nopirkuši, saglabāja tos īpašumā, taču lielākoties zemes, kas bija iegūtas mērķtiecīgas Latvijas kolonizācijas politikas ietvaros, tika atsavinātas. Ozolu muižas sadalīšanas lietā mērnieka Stiprā 1925. gada 25. aprīlī sastādītā muižas zemju pierobežnieku sarakstā atrodami Mazozolu vācu kolonistu vārdi: 

““Maz Ozolu” gabala () hip. Nr. 3992 ar platību 449,61 desetīnas (1 desetīna – 1,0925 ha) Jochana un Emilijas Zomerfeld, Emiļa un Paulines Batke, Julija Grigolaita, Augustes Pachol, Ferdinanda Jēkaba, Ernestines Petrik, Augusta Markvarta, Joana Disterhefta, Danieļa un Elenas Pušu, Ludviga Gotlība, Juliannas Krebsu un Gotfrida Šīnes īpašums. Robežas saskan.”[2]

Vai “Bērzkalni” bija daļa no šī “Maz Ozolu” gabala, vai J. Disterhefts tos iegādājies kā atsevišķu īpašumu – tas vēl skaidrojams.

1929. g. lauksaimniecības skaitīšanas fonda Rendas pagasta lietā “Bērzkalnu” īpašnieki ir Johanna Disterhefta mantinieki, vācieši (kolonisti). Apsaimniekotājs Aleksandrs Leimans. Anketā norādīts: “Pirkta vecsaimniecība”. Kopplatība 48 pūrvietas (1 pūrvieta – 0,36 ha), no tām aramzeme – 14 pv., augļu un sakņu dārzs – ½ pv., pļavas – 5 pv., ganības 2 pv., purvi – 26 pv.

“Bērzkalnos” ir 1 līdz 1920.g. celta mūra dzīvojamā ēka ar 2 istabām, kuras apdzīvo īpašnieks. Saimniecībā vēl ir  1 koka stallis, 1 koka labības šķūnis un 1 koka šķūnis. Dzīvojamā ēka, kūts un barības šķūnis atrodas zem viena jumta.[3]

1935. gada tautas skaitīšanas anketā  kā “Bērzkalnu” īpašnieks norādīts Augusts Disterhefts.

Mājā 2 apdzīvotas telpas. Dzeramo ūdeni ņem no akas, apgaismošana ar petrolejas lampu. Mājā dzīvo: 

Augusts Disterhefts (dz. 1898., luter., vācietis, nodarbošanās – lauksaimnieks); viņa sieva Vanda Disterhefts (dz. 1898.g., luter., vāciete, nodarbošanās – lauksaimn.); meitas Rūte Disterhefts (dz.1924.g., luter.), Elli Disterhefts (dz. 1926.g., luter.), Gerda Disterhefts (dz. 1928.g., luter.), Hilda Disterhefts (dz.1933.g., luter.); dēli  Arvīds Disterhefts (dz. 1925.g., luter.), Arturs Disterhefts (dz. 1930.g., luter.). Mājā vēl dzīvo māte Vilhelmīne Disterhefts (dz. 1872.g., luter., vāciete, nodarbošanās – lauksaimniece).[4]

1939. g. lauksaimniecības skaitīšanas fonda Rendas pagasta lietā “Bērzkalnu” īpašnieks ir Augusts Disterhefts.

Kopplatība 48,44 pūrvietas (aramzeme un dārzi kopā – 21,84 pv., pļavas – 5 pv., ganības 26,1 pv., purvi – 26 pv.).

“Bērzkalnos” ir 1 līdz 1920.g. celta mūra dzīvojamā ēka 24 kv. asu kopplatībā (1 kvadrātass – 4,552 m²) ar 1 istabu (domājams kļūda – red. piez.), kuru apdzīvo īpašnieks. Saimniecībā vēl ir 1 koka kūts, kura celta pēc 1934. g., 1 koka labības šķūnis un 1 koka malkas šķūnis.[5]

Saimniekošana “Bērzkalnos” Disterheftu ģimenei tajā pat 1939. gadā tomēr beidzas. Drīz pēc noziedzīgā Molotova–Ribentropa pakta noslēgšanas 23. augustā, PSRS un Vācija 28. septembrī, reizē ar “draudzības un robežu līguma parakstīšanu”, vienojās par Baltijas vāciešu izceļošanu, faktiski – evakuāciju pirms sagaidāmās Latvijas, Igaunijas un Lietuvas okupācijas.

Oficiālā izdevuma “Valdības Vēstnesis” 1939. gada 20. novembra numurā publicēts personu saraksts, kuras 6. repatriācijas iecirknī, saskaņā ar 1939. gada līgumu par vācu tautības Latvijas pilsoņu repatriāciju, š.g. 16. novembrī atlaistas no Latvijas pavalstniecības. Citu starpā sarakstā arī Vandas, Augusta un viņu astoņu bērnu vārdi:

“48. Vanda Disterhefts, dzini. Lēmanis, dzim. 1898. g. 16. febr. Sedļecas gub. (Sedļecas (Siedlce) guberņu Krievijas pārvaldītajā Polijas daļā (t.s. Kongeresa Polija) izveidoja 1867. gadā, atdalot daļu no Ļubļinas guberņas. Kā administratīva vienība pastāvēja līdz 1912. g. Sedļecas guberņā 1897.g. dzīvoja ap 1,5% vāciešu – red. piez.), meita Rūte, dzim. 1924. g. 28. apr. Rendas pag., dēls Arvids, dzim. 1925. g. 25. okt. Rendas pag., meitas: Elli-Veronika, dzim. 1926. g. 21. dec. Rendas pag., Gerdi-Natalija, dzim. 1928. g. 28. maijā Rendas pag., dēls Arturs, dzim. 1930. g. 3. janv. Rendas pag. Bērzkalnos, meitas: Hilda-Erika, dzim. 1933. g. 11. sept. Rendas pag., Edite-llze, dzim. 1937. g. 20. jūlijā Rendas pag. un Valtrauta, dzim. 1939. g. 12. apr. Rendas pag., dzīvo Rendas pag. Bērzkalnos.

49. Augusts Disterhefts, dzim. 1898. g. 23. aug. Sedļecas gub., dzīvo Rendas pag. Bērzkalnos.”[6]

1941. gada augusta tautas skaitīšanas žurnālā “Bērzkalnu” īpašnieks ir Ādolfs Krišs Kļaviņš.

Mājā dzīvo: 

Ādolfs Krišs Kļaviņš, dz. 1901. g. 21. februārī Rendas pag., luter., nodarbošanās – zemkopis, pierakstīts 1939.g. 16. novembrī, ieradies no Rendas pag. Spervelu mājām 1939.g. 15.sept.;

Paulīne Kļaviņa, dz. 1905.g. 18. aprīlī Polijā, luter., vāciete, nodarbošanās – zemkope, pierakstīta 1939.g. 16. novembrī, ieradusies no Rendas pag. Spervelu mājām 1939.g. 15.sept.;  

Anna Lizete Kļaviņa, dz.1928.g. Rendas pag., luter., skolniece;

Vanda Alīne dz. 1931.g., luter., skolniece; 

Milda Emīlija Kļaviņa dz. 1936.g. 3.maijā Rendas pag., luter.;

Kārlis Augusts Kļaviņš, dz. 1936.g. 3. maijā Rendas pag., luter.; 

Mājā vēl dzīvo gadījuma darbu strādnieks Jānis Tītars, dz. 1923.g. 13.aprīlī Rendas pag., luter., ieradies no Bikstu pag. (dzīvojis Bikstu pilī) 1941.g. 25. jūlijā. [7]

1980. gadā, kad “Bērzkalnus” fotografē Voldemārs Ozols, par kādreizējo mājvietu liecina vien dzīvojamās ēkas manteļskursteņa un kādas citas celtnes pamatu drupas.

MŪSDIENU STĀVOKLIS

“Bērzkalni” zuduši, māju vieta aizaugusi ar kokiem un krūmiem.

AVOTI

1 Lācis, Visvaldis. Latviešu zemes un tautas vēsture. I daļa. Rīga: ASF Saules Koks, 2001. – 103. lpp.
2 LVVA 1679.f., 172.apr., 946.lieta.
3 LVVA 1308.f., 11.apr., 13553.lieta.
4 LVVA 1308.f., 12.apr., 13893.lieta, 377.lapa.
5 LVVA 1308.f., 4.apr., 974.lieta, 185.lapa.
6 13. Personu saraksts, kuras 6. repatriācijas iecirknī, saskaņā ar 1939. g. līgumu par vācu tautības Latvijas pilsoņu repatriācijas, š. g. 16. novembrī atlaistas no Latvijas pavalstniecības // Valdības Vēstnesis. – 1939. – Nr. 263. – 20. novembris. Skatīts: periodika.lv
7  LVVA 1308.f., 15.apr., 2999.lieta, 37.lapa.