Bajāri (bij. nespējnieku patversme, bij. Kroņrendas pagasta skola)

Pievienoja:

Valters Grīviņš, 11.06.2023

Organizācija:

Historia.lv

1. attēls. "Bajāru" manteļskursteņa drupas. Rendas pagasts, Kuldīgas novads. 2022.g. 14.augusts. V.Grīviņa foto.

Koordinātas (WGS 84):

57.04863 22.27688

Koordinātas nav precizētas dabā

Skola

Vēsturiskā apkaime: Kroņrenda.

ZIŅAS

19. gadsimta II pusē “Bajāros” darbojās Kroņrendas (Rendas) pagasta skola. 1938. gadā Skolu muzejā Rīgā glabājās melna koka plāksne ar uzrakstu latviešu valodā “Krohna Rendas skohla”, plāksne bijusi datēta ar 1851. gadu.[1]

1886. gadā skolu apmeklēja 21 zēns un 18 meitenes. Skolotājs Kārlis Heidemanis.[2]

20. gadsimta sākumā skolas ēka jau bijusi krietni veca un sliktā stāvoklī. Kuldīgas apriņķa skolu inspektors kādā 1904. gadā tapušā dokumentā atstāsta Kroņrendas skolotāja ziņojumu:

“Skolotājs raksta, ka skolas ēka lielā vecuma dēļ draudot sagrūt, dzīvoklī ieliekušās sijas, nobiris apmetums. Meiteņu guļamtelpa, kura atradusies zem skolotāja dzīvojamās istabas, pārcelta uz klasi, kur dienā notiekot mācības. Lai glābtu stāvokli, ieradies pagasta vecākais ar pāris amatniekiem, kas ar balstiem nostiprinājuši sijas, uz kādu laiku novēršot griestu iegrūšanas briesmas.”[3]

2. attēls. Kroņrendas pagasta skola Vācu impērijas Krievijas rietumu apgabalu kartē. Ap 1915. Rendas kvadrāts. Mērogs 1: 75 000. No vesture.dodies.lv.

3. attēls. Skolnieki pie Kroņrendas pagasta skolas. Skats no ceļa puses. Ap 1910. No Rendas skolas novadpētniecības materiāliem.

Kroņrendas pagasta skola “Bajāros” darbojas līdz 1921. gadam, kad Lielrendas un Kroņrendas (Rendas) pagasti vienojas par kopīgas II pakāpes pamatskolas ierīkošanu Lielrendas jaunajā pilī. Mācības jaunajā skolā sākās 1922. gada 4.septembrī.[4]

1920.-tajos gados bijušās skolas telpās ierīko pagasta nespējnieku patversmi.

Nespējnieku patversme

1929. g. lauksaimniecības skaitīšanas materiālos anketa īpašumam “Bajāri” nav atrodama.

1935. gada tautas skaitīšanas laikā kā “Bajāru” īpašniece norādīta Anna Zavickis.

Mājā 7 apdzīvotas telpas. Dzeramo ūdeni ņem no akas, apgaismošana ar petrolejas lampu. Mājā dzīvo:

Natalija Salmiņš (dz. 1892., luterāne);

Karlis Garkalns-Langenbergs (dz 1909, luterānis, nodarbošanās – laukstrādnieks);

Anna Sproģis (dz.1907., luterāne, nodarbošanās – laukstrādniece);

Jūle Garkalns-Langenbergs (dz. 1884., luter., atraitne, nodarbošanās – laukstrādn.);

Ženija Fridrichsons (dz. 1874., luter., šuv. darbn.);

Katrina Rolšteins (dz. 1852., luter., pagasta nespējniece);

Jānis Reķis (dz. 1874., luter., pag. nespējn.);

Jānis Zvirbulis (dz. 1860., luter., pag. nespējn.);

Made Čikste ( dz. 1868., luter., pag. nespējn.).[5]

1939. gada lauksaimniecības skaitīšanas materiālos “Bajāru” īpašniece ir Olga Salmiņš. Īpašums iegūts no valsts fonda zemes (Rendas muižas) un sastāv no 1 gabala, kopplatība norādīta 6,19 pv. (1 pūrvieta – 0,36 ha), no tām aramzeme un dārzi kopā – 3 pv., dabiskas ganības – 2,69 pv.

Pirms 1920.gada celtā koka mājā ar apbūves platību 35 kvadrātasis ir 13 istabas, no kurām 3 apdzīvo īpašnieka ģimene, 3 istabas – algoti strādnieki. Vēl saimniecībā ir 1 mūra dziļā kūts un klēts (zem viena jumta ar kūti). Ūdeni ņem no akas ar koka grodiem.[6]

1941. gada augusta tautas skaitīšanas žurnālā “Bajāru” īpašniece Olga Natālija Salmiņš. Mājā dzīvo:

Olga Natālija Salmiņš, dz. 1892., luterāne, nodarbošanās – zemkopība, pierakstīta 1933.g. 3. jūlijā;

Karol Dudziak, dz. 1911.g., katol., polis, nodarbošanās – strādnieks, pierakstīts 1941.g. 10.maijā (ieradies no Smārdes pag., Riekstiņu mājām);

Vladimirs Čūslis, dz. 1910.g. 10.sept. Liepnas pag., katol., nodarbošanās – strādnieks, pierakstīts 1941.g. 15.maijā (ieradies no Kokneses pag., Grotiņu mājām);

Anna Vasileviez, dz. 1907.g., katol., tautība nezināma, nodarbošanās – strādniece, pierakstīta 1941.g. 19. maijā (ieradusies no Rendas pag. Ogpurviem);

Stanislavs Krupski, dz. 1911.g. 19. augustā, katol., tautība nezināma, nodarbošanās – strādnieks, pierakstīts 1941.g. 19.maijā (ieradies no Rendas pag. Ogpurviem). [7]

1978. gadā “Bajāru” ēku kā Rendas pagastskolu pārved uz Brīvdabas muzeju (nav uzstādīta).[8]

1975. gadā un ap 1980. gadu “Bajārus” fotografē Voldemārs Ozols.

5. attēls. "Bajāri". 1975.g. Voldemāra Ozola foto.

6. attēls. "Bajāri". 1975.g. Voldemāra Ozola foto.

7. attēls. "Bajāri". 1975.g. Voldemāra Ozola foto.

8. attēls. "Bajāru" iemītniece. 1975.g. Voldemāra Ozola foto.

9. attēls. "Bajāri". Ap 1980.g. Voldemāra Ozola foto.

10. attēls. "Bajāri". Ap 1980.g. Voldemāra Ozola foto.

11. attēls. "Bajāri". Ap 1980.g. Voldemāra Ozola foto.

12. attēls. "Bajāri". Ap 1980.g. Voldemāra Ozola foto.

13. attēls. "Bajāri". Ap 1980.g. Voldemāra Ozola foto.

MŪSDIENU STĀVOKLIS

2022. gadā “Bajāru” vietu iezīmē tikai krūmos ieaudzis pussabrucis manteļskurstenis.

AVOTI

1 Jauniekārtotais skolu mūzejs // Izglītības ministrijas mēnešraksts. – 1938. – Nr. 4. – 1. aprīlis. Skatīts: periodika.lv
2 LVVA 621.f., 1.apr., 449.lieta, 27.lapa.
3 LVVA 621.f., 1.apr., 1020.lieta, 1.lapa.
4 LVVA 3796.f., 1.apr., 214., 718.lapa.
5 LVVA 1308.f., 12.apr., 13893.lieta, 103(?).lapa.
6 LVVA 1308.f., 4.apr., 974.lieta, 86.lapa.
7 LVVA 1308.f., 15.apr., 2999.lieta, 31.lapa.
8 Kas notiek Latvijā? // Tehnikas Apskats. – 1979. – Nr. 85. – 1. janvāris. Skatīts: periodika.lv

Vairāk par projektu “Rendas novadpētnieka Voldemāra Ozola (1911–1999) kultūrvēsturiskā mantojuma digitalizācija, aktualizācija un pieejamības nodrošināšana” ŠEIT