Vietvārds
Baļķu nora ir neliels paaugstinājums līdzenajā un slapjajā muižas (mūsdienās valsts) mežā. Tur 20.gadsimta sākumā auga lielas, skaistas egles, starp kurām ganījās govis. Egļu mežs ar laiku bija izretinājies, un koku starpā auga lekna zāle. Egles nocirta kolhozu laiku sākumā. Vasarās govis mēdza tur atstāt uz nakti, bet pienam braukt pakaļ ar vāģiem. 2013./2014.gada ziemā tās vidus un dienvidu daļa tika nocirsta kailcirtē.
Teicējs:
Smaida Bērziņa (dz. 1933.), Gunta Žagariņa (dz. 1944.)
Vācējs:
Gints Skutāns
Laiks:
1987.g., 2014.g.
Avots:
G.Skutāna mutvārdu mantojuma vākums (1987.-2014.gads).