Ciems
Bērzciems ir ciems Engures novada Engures pagastā, kas atrodas Rīgas jūras līča piekrastē, uz zemes strēles starp jūru un Engures ezeru.[1] Bērzciems atrodas Tukuma rajonā 82 km no Rīgas un 10 km uz dienvidiem no Mērsraga.[2] Bērzciems ir viens no senākajiem zvejniekciemiem Rīgas jūras līča Kurzemes pusē.[3]
Senais zvejniekciems esot cēlies no Tumšļu ciema, kas atradies vairāk uz Mērsraga pusi. Vēlāk tas izveidojies kā rindu ciems - visas mājas bija rindā gar ceļu, viena otrai blakus. Nosaukums parādījās kādā 1747.gada kartē. Atšķirībā no citiem pagasta zvejniekciemiem, šeit saimnieki bijuši turīgāki, jo apkārtnē bijušas lauksaimniecībā izmantojamas zemes. Līdz ar to tie nodarbojās gan ar zveju, gan lauksaimniecību. Ciemā joprojām tiek uzturētas zvejniecības tradīcijas un vietējie iedzīvotāji ir krietni zvejnieki.[4]
Bērzciema zaļā pludmale
Pludmalē Bērzciema apkārtnē nav smilšaina liedaga, tur plešas piejūras pļavas un niedrāji. Šeit jūras krasts līdz pat ūdenim ir apaudzis dažādiem lielākiem un mazākiem augiem. Vēsturiski šajās pļavās ganījās lopi un vietējie iedzīvotāji pļāva zāli sienam, bet tagad lielās platībās aizaugušo pludmali neviens vairs neapsaimnieko un kādreiz skaisto, zemo piejūras pļavu vietā plešas augsti, necaurredzami niedrāji vai meldru audzes. Niedre ir ļoti agresīvs augs – ja tiek pārtraukta teritorijas apsaimniekošana, tās ātri savairojas, radot faktiski necaurejamas, monolītas audzes. Tad var līdzēt tikai niedru izpļaušana un apsaimniekošanas atsākšana.[5]
Bērzciema apkaime ir sevišķi raksturīga gan ar plašajām piejūras niedru pļavām, gan ar sēkļiem tālu jūrā, ko īpaši iecienījuši putni.[6] Putnu vērotājiem pavasaris un vasaras otrā pusē ir labākās sezonas, kad apmeklēt Bērzciemu.
Bērzciema jūrmalā novērotie putni:
Pavasara mēnešos: paugurknābja gulbis, mazais gulbis, ziemeļu gulbis, baltvaigu zoss, Sāmsalas pīle, baltvēderis, pelēkā pīle, krīklis, garkaklis, prīkšķe, platknābis, parastā pūkpīle, kākaulis, melnā pīle, tumšā pīle, gaigala, garknābja gaura, brūnkakla gārgale, melnkakla gārgale, cekuldūkuris, pelēkvaigu dūkuris, jūras krauklis, lielais baltais gārnis, zivju gārnis, niedru lija, lauku piekūns, īsastes klijkaija, reņģu kaija, lielais zīriņš, cekulzīriņš, upes zīriņš, jūras zīriņš, sila cīrulis, stepes čipste, akmeņu čipste, dzeltenā cielava, akmeņčakstīte, ezera ķauķis, mazais svilpis.
Bridējputni pavasara mēnešos: jūras žagata, upes tārtiņš, smilšu tārtiņš, jūras ķīvīte, trulītis, Temminka šņibītis, parastais šņibītis, gugatnis, melnā puskuitala, sarkanā puskuitala, tumšā tilbīte, pļavu tilbīte, lielā tilbīte, akmeņtārtiņš.
Jūnijā–jūlijā: Sāmsalas pīle, krīklis, garkaklis, platknābis, gaigala, cekuldūkuris, pelēkvaigu dūkuris, zivju gārnis, dumbrcālis, mazais ķīris, lielais zīriņš, cekulzīriņš, upes zīriņš, mazais zīriņš, dzeltenā cielava, ezera ķauķis, purva ķauķis.
Bridējputni jūnijā-jūlijā: jūras žagata, jūras ķīvīte, lielais šņibītis, gaišais šņibītis, līkšņibītis, parastais šņibītis, gugatnis, melnā puskuitala, sarkanā puskuitala, kuitala, tumšā tilbīte, pļavu tilbīte, šaurknābja pūslītis.[7]
Lagūnas dēļ Bērzciema pludmali aizvien vairāk iecienījuši kaitbordisti.
2018. gadā Bērzciemā pie restorāna "Mazā kaija", uzstādīta 157 metrus gara laipa un platforma, kas atvieglo piekļuvi jūrai. Laipa uzstādīta ar mērķi nodrošināt piekļuvi jūrai ar niedrēm aizaugušajā piekrastes treritorijā, tā ir uz pontoniem un, mainoties ūdens līmenim, laipa vienmēr turēsies virs ūdens, balstoties uz sānu enkuriem.[8]
Literatūra:
1 lv.wikipedia.org/wiki
2 putni.lv
3 dieninas.lv
4 celvezi.lv
5 taxidermy.lv
6 kurzemesregions.lv
7 putni.lv
8 enguresnovads.lv
