Bedrīšakmens
Oranžsarkans lielkristālisks rapakivi granīts (noteica D.Ozols). Pēdējā apledojuma laikā (pirms 25-12 000 gadu) ledāja no Somijas teritorijas atnesto granītu veido minerāli laukšpats (sarkanie stūrainie un apaļīgie kristāli) un kvarcs (pelēcīgi puscaurspīdīgie apaļie un neregulārie graudi).
Rapakivi granīti Fenoskandijā un tai piegulošajās teritorijās veidojās pirms aptuveni 1 000 000 000 gadu, vidējā un vēlīnā proterozoja laikā. Tāds ir arī šo akmeni veidojošā ieža vecums. Rapakivi granīti un tiem radniecīgi magmatiskie ieži radās kādreiz pastāvējušu augstu kalnu dzīlēs no iežu kausējuma (magmas) tai atdziestot un kristalizējoties daudzu miljonu gadu laikā.
Ozolos un stādītos klinteņu krūmos ieaugušā akmens garums ap 4 m, platums ap 2,8 m, augstums ap 1,4 m (J. Urtāna mērījums). Akmens virsmā iekalti un izslīpēti 35 iedobumiņi, 19 lielākie no 4 līdz 15 cm diametrā un no 1 līdz 7 cm dziļi.
Skats uz Daviņu bedrīšakmens virsmu no augšas. Redzami lielākie, akmenī izveidotie dobumi. 2004.g. jūlijs. V.Grīviņa foto.
Ziņas
Daviņu lielo akmeni 1925. gadā uzgāja un kā pirmo šāda veida objektu Latvijā aprakstīja (gan uzejot tikai 15 bedrītes) Pieminekļu valdes darbinieks Arturs Štāls. J.Urtāns, apsekojot Daviņu bedrīšakmeni 1980. gadu vidū, tajā saskaitīja par četrām bedrītēm vairāk, skaitu palielinot līdz 19. Tomēr arī tas vēl nebija viss - 2008.g. Latvijas petroglifu centra (LPC) speciālisti, uzmanīgi izpētot akmeni, atklāja, ka tajā ir vēl 16, līdz šim nepamanītas bedrītes. Kopā tātad - 35. Līdzīgi akmeņi, apmēram 80 (LPC 2016.g. februāra dati) tagad zināmi arī citviet Latvijā, ap 30-40 tie uzieti kaimiņos Lietuvā un, visvairāk, ap 2000 - Igaunijā.
1983.g. J.Urtāns akmeņu kaudzē otrpus lielceļa pretī Straumes krejotavai atrada vēl vienu, mazāku bedrīšakmeni ar trim bedrītēm. Iedobumiņu diametrs bija 5-6 cm, dziļums 1-1,5 cm.
Daviņu II bedrīšakmens izmēri bija: 1,6x1,1x1,0 m. Diemžēl ne J.Urtānam vietu atkārtoti apmeklējot 1985.g., ne arī daudziem citiem pētniekiem turpmākajos gados, akmeni vairs atrast neizdevās. Iespējams, tas no akmeņu kaudzes ticis aizvests. Sk.: Bērzainē atrasts par pazudušu uzskatītais Daviņu II dobumakmens
Netālu no Daviņu Lielā akmens atrodas arī citas arheoloģiskās vietas - kaulu atradumu vietas Noriešu kalniņš un Lazdukalns, kā arī, nedaudz tālāk - Purmaļu akmenskrāvuma senkapi.
Par akmeņos iekalto dobumu nozīmi pētnieki nav vienisprātis. Visbiežāk tos saista vai nu ar mirušo vai Debesu kultu. Igauņu zinātnieki šāda veida dobumakmeņus datē ar I g.t. 2. pusi p.m.ē. un pie tāda paša datējuma pieturas arī Latvijas vēsturnieki un arheologi.
Avoti un literatūra
1. Urtāns, J., 1991. Arheoloģijas pieminekļi Valmieras rajonā.
2. Urtāns, J., 1990. Pēdakmeņi, robežakmeņi, muldakmeņi.Rīga: "Avots". 48.-49. lpp.
2. VKPAI PDC arhīvs, Bērzaines pagasta mape.
3. LNVM Arheoloģijas nodaļas arhīvs, Jaunburtnieku pagasta mape.
4. petroglifi.lv
