Daviņu Lielais akmens

Pievienoja: 
Valters Grīviņš, 06.09.2014

Daviņu Lielais akmens
Daviņu Lielais akmens. 2004.g. jūlijs. V.Grīviņa foto.
Koordinātas (WGS 84): 
57° 37' 35" N, 25° 12' 39" E
Koordinātas ir precizētas dabā

Bedrīšakmens

Oranžsarkans lielkristālisks rapakivi granīts (noteica D.Ozols). Pēdējā apledojuma laikā (pirms 25-12 000 gadu) ledāja no Somijas teritorijas atnesto granītu veido minerāli laukšpats (sarkanie stūrainie un apaļīgie kristāli) un kvarcs (pelēcīgi puscaurspīdīgie apaļie un neregulārie graudi).

Rapakivi granīti Fenoskandijā un tai piegulošajās teritorijās veidojās pirms aptuveni 1 000 000 000 gadu, vidējā un vēlīnā proterozoja laikā. Tāds ir arī šo akmeni veidojošā ieža vecums. Rapakivi granīti un tiem radniecīgi magmatiskie ieži radās kādreiz pastāvējušu augstu kalnu dzīlēs no iežu kausējuma (magmas) tai atdziestot un kristalizējoties daudzu miljonu gadu laikā.

Ozolos un stādītos klinteņu krūmos ieaugušā akmens garums ap 4 m, platums ap 2,8 m, augstums ap 1,4 m (J. Urtāna mērījums). Akmens virsmā iekalti un izslīpēti 35 iedobumiņi, 19 lielākie no 4 līdz 15 cm diametrā un no 1 līdz 7 cm dziļi.

Skats uz Daviņu bedrīšakmens virsmu no augšas. Redzami lielākie, akmenī izveidotie dobumi. 2004.g. jūlijs. V.Grīviņa foto.

Ziņas

Daviņu lielo akmeni 1925. gadā uzgāja un kā pirmo šāda veida objektu Latvijā aprakstīja (gan uzejot tikai 15 bedrītes) Pieminekļu valdes darbinieks Arturs Štāls. J.Urtāns, apsekojot Daviņu bedrīšakmeni 1980. gadu vidū, tajā saskaitīja par četrām bedrītēm vairāk, skaitu palielinot līdz 19. Tomēr arī tas vēl nebija viss - 2008.g. Latvijas petroglifu centra (LPC) speciālisti, uzmanīgi izpētot akmeni, atklāja, ka tajā ir vēl 16, līdz šim nepamanītas bedrītes. Kopā tātad - 35. Līdzīgi akmeņi, apmēram 80 (LPC 2016.g. februāra dati) tagad zināmi arī citviet Latvijā, ap 30-40 tie uzieti kaimiņos Lietuvā un, visvairāk, ap 2000 - Igaunijā. 

1983.g. J.Urtāns akmeņu kaudzē otrpus lielceļa pretī Straumes krejotavai atrada vēl vienu, mazāku bedrīšakmeni ar trim bedrītēm. Iedobumiņu diametrs bija 5-6 cm, dziļums 1-1,5 cm.

Daviņu II bedrīšakmens izmēri bija: 1,6x1,1x1,0 m. Diemžēl ne J.Urtānam vietu atkārtoti apmeklējot 1985.g., ne arī daudziem citiem pētniekiem turpmākajos gados, akmeni vairs atrast neizdevās. Iespējams, tas no akmeņu kaudzes ticis aizvests. Sk.: Bērzainē atrasts par pazudušu uzskatītais Daviņu II dobumakmens

Netālu no Daviņu Lielā akmens atrodas arī citas arheoloģiskās vietas - kaulu atradumu vietas Noriešu kalniņš un Lazdukalns, kā arī, nedaudz tālāk - Purmaļu akmenskrāvuma senkapi.

Par akmeņos iekalto dobumu nozīmi pētnieki nav vienisprātis. Visbiežāk tos saista vai nu ar mirušo vai Debesu kultu. Igauņu zinātnieki šāda veida dobumakmeņus datē ar I g.t. 2. pusi p.m.ē. un pie tāda paša datējuma pieturas arī Latvijas vēsturnieki un arheologi. 

Avoti un literatūra

1. Urtāns, J., 1991. Arheoloģijas pieminekļi Valmieras rajonā.
2. Urtāns, J., 1990. Pēdakmeņi, robežakmeņi, muldakmeņi.Rīga: "Avots". 48.-49. lpp.
2. VKPAI PDC arhīvs, Bērzaines pagasta mape.
3. LNVM Arheoloģijas nodaļas arhīvs, Jaunburtnieku pagasta mape.
4. petroglifi.lv

Nostāstu vieta

Par Daviņu Lielo akmeni A.Štāls pierakstījis šādas teikas: "1) pie šī akmeņa zviedru karalis ēdis pusdienas [un no bļodiņām palikuši iedobumi - historia.lv red.]; 2) vecas meitas rakušas Viteķes upiti un uz šī akmeņa ēdušas pusdienas; kurš saimnieks labāk devis ēst, tam upite tā pievirzījusies, lai labākas robežas iznāk." [1.]

J.Urtāns bez atsauces uz ziņu gūšanas avotu min arī, ka "vecos laikos pēc ražas novākšanas iedobumiņos bēruši graudus, cik iedobumiņu bijis, tik arī dieviņu."[2.]

Avoti un literatūra

1. Štāls, A., 1926. Senejā reliģiskā kulta pieminekļi. Latvijas Saule, nr.37/38. 401.-402. lpp.
2. Urtāns, J., 1990. Pēdakmeņi, robežakmeņi, muldakmeņi.Rīga: "Avots". 48.-49. lpp.

Aizsargājamo augu atradne

Ziedaugi

Dactylorhiza baltica (Klinge) N.I.Orlova, 1970 – Baltijas dzegužpirkstīte (syn. Orchis latifolia L. subsp. dunensis Soó – Daugavas dzegužpuķe) Sarkanās grāmatas 3. kategorija. Latvijā sastopama diezgan bieži, mitrās pļavās, zāļu purvos, krūmājos, grāvmalās, ceļmalās. Samērā ātri spēj adaptēties pamestās lauksaimniecības zemēs.

Konstatēta 2007. g. ekspedīcijā netālu no Daviņu dobumakmens. Eksemplāru skaits neliels. Var apdraudēt ziedošu augu noplūkšana, pļaušana vasaras sākumā, pirms dzegužpirkstītes sēklu nobriešanas.

Folkloras materiāli

Raksti

Iezīmes

Vietu klasifikators: 
Sakrālās un mītiskās vietas, kulta akmeņi ar mākslīgās apdares pēdām, bedrīšakmeņi
Pagasts: 
Bērzaines pagasts
Aizsardzības kategorija: 
Aizsargājamo augu atradne: individuāla aizsardzības statusa nav
valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
Atrašanās vieta: 
Kocēnu novads, Bērzaines pagasts, 3 km uz ziemeļiem no Bērzaines - laukā, Viteķes upītes austrumu krasta nogāzē, ap 50 m uz DR no Straumes krejotavas, 200m uz ZR no Daviņu mājām.

Reklāma