Rīgas vārti. Viduslaiku Valmieras aizsargmūris

Pievienoja:

Valters Grīviņš, 28.09.2014

Organizācija:

Valmieras muzejs

Valmieras viduslaiku aizsargmūra Rīgas vārti. Skats no autopacēlāja. 2005.g. 27.septembris. V.Grīviņa foto.

Koordinātas ir precizētas dabā

Vietas atrašanās LĢIA kartē

Pilsētas vēsturiskais centrs

Rīgas vārti atrodas Valmieras pilsētas viduslaiku aizsargmūra R-DR daļā, senajā Rīgas ielas galā, Valmieras-Rīgas lielceļa sākumā. Rīgas vārti bija pilsētas galvenā ieeja.

Saglabājušies, 2005.g. arheoloģiski izpētītie vārtu pamati rāda, ka vārti bijuši būvēti cvingera konstrukcijā, no laukakmeņiem mūrēto iekšvārtu iebraucamās daļas platumam nepārsniedzot 4,5m. Iekšvārtu dienvidu daļā no aizsargmūrī iebūvēto 0,8m plato kāpņu apakšējās daļas saglabājušies trīs no ķieģeļiem mūrēti pakāpieni kā arī apakšējā, nedaudz noslīdējusī granīta plāksne. Kāpnēm abās pusēs ar dūres lieluma akmeņiem bruģēti nelieli laukumiņi.

Cvingeru veido pie pilsētas aizsargmūra 4,5 m attālumā viena no otras piemūrētas divas paralēlas sienas, kuras sākotnēji bijušas ap 2m biezas un 10,5m garas.

Labāk saglābājusies ziemeļu puses siena, kuras augstums pie aizsargmūra 1,3m, bet pie priekšvārtiem tikai 10cm. Ziemeļu sienas pamati un tai blakus esošā, no nelieliem akmeņiem veidotā ūdens noteka stipri postīta, ievelkot mūsdienu dzelzs ūdensvada cauruli.

Rīgas vārti 14.-16.gs. arhitekta A.Lapiņa skatījumā. Attēls no Valmieras muzeja fondiem.

Cvingera dienvidu siena saglabājusies tikai daļēji, 0,2-0,8m augstumā: atlikuši tikai pirmie trīs metri, nākamie četri metri postīti ar 20.gs. nodegušas celtnes pamatiem, bet no pēdējiem trim metriem saglabājušies tikai pamatu akmeņi. Dienvidu sienā blakus mūrim atrasta staba vieta - 0,25m diametrā liela un 60cm dziļa bedre ar staba paliekām, kas visdrīzāk bijis daļa no vārtu konstrukcijas.

Abas sienas, tāpat kā aizsargmūris, veidotas čaulmūra tehnikā, ārpusē liekot lielākus akmeņus, bet vidu aizpildot ar mazākiem. Sienas saglabājušās slikti, izplūdušas, ārpuses lielie akmeņi izkrituši un pamatā saglabājušies mazie, iekšējie akmeņi.

Viss mūru ieskautais vārtu iekšpuses laukums (4,5x10,5m) sākotnēji bijis bruģēts ar dūres lieluma akmeņiem - par to liecina saglabājušies bruģa fragmenti pie sienām un daži bruģa akmeņi visā vārtu telpā. Lielākais saglabājušais bruģa fragments ir pie ziemeļu sienas novietotā ūdensnoteka 7m garumā. Notekas pamats-vidusdaļa izlikta ar lielākiem (ap 20cm) plakaniem akmeņiem, bet malas veidotas no dūres lieluma akmeņiem. Virzienā no iekšvārtiem uz priekšvārtiem noteka paplašinās no 16 līdz 26cm. Noteka likta tieši pie cvingera ziemeļu sienas pamata. Tās kritums ir 15cm un tas veidots virzienā uz rietumiem-priekšvārtiem.

1,5m uz austrumiem no iekšvārtu ziemeļu sienas kā sienas turpinājums 1,5x1m laukumā atsegts kādas celtnes, iespējams, sargtorņa, mūrēto pamatu fragments. (Pēc Berga 2010)

Ziņas

Valmiera kā pilsēta ar savu maģistrātu dokumentos pirmo reizi minēta 1324.g., taču vēstures avotos nav saglabājušās ziņas par pilsētas aizsargmūra celtniecības laiku. Arī izrakumos nav izdevies iegūt nevienu priekšmetu, kas ļautu veikt precīzu datējumu. Pēc vispārējā pētnieku uzskata aizsargmūris un līdz ar to arī Rīgas vārti celti, vēlākais, 14.gs. beigās.

1603.g. Romā izgatavotā Džakomo Lauro gravīra ir senākais zināmais Valmieras attēls. (Pēc Berga 2003)

Senākais pilsētas un arī Rīgas vārtu attēls ir itāļu mākslinieka Džakomo Lauro gravīra, kas 1603.g. izgatavota Romā pēc kāda aculiecinieka zīmējuma. Gravīrā attēlota poļu karaspēka 1601.g. aplenktā, tobrīd zviedriem piederošā Valmiera. Rīgas vārtu vietā gravīrā attēlots tikai neliels izvirzījums, kamēr Tērbatas vārti - otra ieeja pilsētā - sastāv no torņa un cvingera veida konstrukcijas telpas. Rīgas vārtu priekšā redzams ar ūdeni pildīts grāvis, kas savieno Gauju ar Rātsupīti. Grāvja mala nocietināta ar palisādi, bet mūra rietumu daļas abos galos atrodas bastioni, par kuriem nav skaidrs vai tie tikuši uzbūvēti jau poļu laikā jeb tos pēc pilsētas ieņemšanas 1600.g. ierīkojuši zviedri.

Pēc poļu-zviedru kara beigām zviedri ķeras pie smagi cietušo Valmieras aizsargbūvju atjaunošanas un pilnveidošanas. Sākotnēji, kā rāda Ulofa Ērnehufvuda 1634.g. izgatavotais pilsētas nocietinājumu projekts, bijis domāts izbūvēt tikai 3 bastionus. Šajā plānā pie tam ir redzams, ka 1634.g. Rīgas vārtus joprojām veido cvingera konstrukcija un tai blakus atrodas kāda celtne, domājams, tornis. Vēlāk Valmieras nocietinājumi tomēr tiek izbūvēti plašāki nekā bija paredzēts Ērnehufvuda plānā. Zviedri nojauc daļu vairs nederīgo pilsētas mūru, uzber tai apkārt zemes vaļņus un izbūvē pavisam sešus, uz āru izvirzītus bastionus - redutes, kā arī vienu ravelīnu - trīsstūrveida nocietinājumu pa labi (uz Z-ZR) no Rīgas vārtiem.

Valmieras pilsētas un nocietinājumu plāns (fragments - rietumu daļa ar Rīgas vārtiem), 1673.g. Kopija. No Stokholmas kara arhīva oriģināla pārzīmējis Valmieras novadpētnieks Vilhelms Heine. (Pēc Balodis 1911)

Ap 1670.g. Valmieru apmeklējušais J.A.Brandts ceļojuma piezīmēs raksta - lai nokļūtu līdz Valmieras pilsētas Rīgas vārtiem, vispirms jātiek pāri kādam sausam grāvim, pēc tam cauri valnim, kas apgādāts ar palisādēm (iepriekš minētais ravelīns), tad atkal pāri sausam grāvim, kuru kara laikā var piepildīt ar ūdeni, beidzot vēl cauri vienam valnim. Pēc tam uz pilsētu jāiet cauri Rīgas vārtiem. Brandta aprakstā tēloto ainu apstiprina 1673.g. zīmētais Valmieras pils un pilsētas plāns, kurā redzam, ka vietā, kur 1634.g. plānā mūrī iezīmēti cvingera konstrukcijas Rīgas vārti, tagad ir pārrāvums, bet tā priekšā izbūvēts bastions.

1680.g. zviedru mērnieka zīmēts Valmieras nocietinājumu plāns. Šajā, visai shematiskajā plānā ieeja pilsētā pa Rīgas vārtiem nav iezīmēta. Iespējams, tobrīd tā patiešām nav darbojusies, taču, pieļaujams, mērnieks vienkārši uzskatījis par lieku zīmēt blakus divus vārtus. Hronoloģiski nākamajā, 1688.g. E.Tolka izgatavotajā detālajā pilsētas plānā (sk. attēlu galerijā) atkal ir redzamas abas rietumu ieejas. (Pēc Balodis 1911)

Izrakumi

2005

Rīgas vārti tika atsegti un izpētīti 2005.g. septembrī, Valmieras vēsturiskā centra rekonstrukcijas (2005.-2008.) laikā veikto uzraudzības un aizsardzības izrakumu ietvaros. Izrakumus vadīja dr. hist. T.Berga.

Pateicoties tam, ka Rīgas ielas trase mūsdienās ir mazliet novirzījusies no savām kādreizējām robežām, pēc pētījumu pabeigšanas bija iespējams saglabāt apskatei daļu no izrakumos atsegtajiem Rīgas vārtiem. Daļu no vārtu konstrukcijas, kas šobrīd atrodas zem rotācijas apļa un Rīgas ielas, aizbēra, bet daļu - iekšvārtu fragmentu ar kāpņu paliekām mūrī, cvingera dienvidu mūra pagarinājumu un bruģēto laukumu vārtu iekšpusē - konservēja un tos caur stikla segumu tagad var aplūkot ielas malā.