Tilts
ATRAŠANĀS VIETA
Valmieras apvedceļa tilts pār Gauju atrodas netālu no Vidzemes slimnīcas, vietā, kur Jumaras iela pieslēdzas apvedceļam. Puse tilta administratīvi atrodas Kocēnu pagasta, bet otra – Kauguru pagasta teritorijā.
ARHITEKTONISKAIS RAKSTUROJUMS
Tilts būvēts dzelzbetona konstrukcijā, laidumu novietojot uz trim balstiem. Tilta kopgarums 135 metri.
ZIŅAS
1970. gados autotransporta satiksmes apjoms Latvijā ievērojami pieauga, caurbraucošajiem automobīļiem, īpaši smagajām automašīnām pārslogojot lielāko apdzīvoto vietu ielas. Satiksmē – visbiežāk pilsētu centrālajās daļās – veidojās sastrēgumi, izplūdes gāzes piesārņoja gaisu, bet smagās automašīnas izdangāja ielu segumu. Lai situāciju atvieglotu, daudzām Latvijas pilsētām sāka izbūvēt apvedceļus. Lēmums par apvedceļa izbūvi Valmierā tika pieņemts 1977. gadā.[1]
Apvedceļa būvniecības darbi sākās 1978. gada februārī, kad Smiltenes 8. Ceļu būvniecības rajona strādnieki ķērās pie Gaujas tilta celtniecības. Tilta projekta autors bija būvinženieris Raimonds Maslovskis. Darbus uz vietas vadīja iecirkņa meistars Mārtiņš Brīvība, bet būvniecību pārraudzīja inženieris Egils Maltenieks.[2]
Tilta būve smilteniešiem nebija viegls uzdevums. Gan 1978. gada vasaras lietavu plūdu, gan 1979. gada rudens vižņu sastrēgumu laikā nācās savaldīt Gaujas straumi, lai tā nenoskalotu pamatu konstrukcijas. Vajadzēja arī apgūt jaunas montāžas metodes – laidumi tika veidoti no nepārtrauktām saspriegtām un salīmētām kastveida bloku sijām.[3]
1980. gada nogalē jaunuzcelto Gaujas tiltu LPSR autotransporta un šoseju ministra E. Slēdes klātbūtnē (3. attēlā vidū pirmajā rindā ar tumšo mēteli un platmali) svinīgi atklāja, atverot satiksmi pa topošā Valmieras apvedceļa pirmo posmu, kas savienoja Valmieras – Cēsu un Valmieras – Rīgas šosejas.[4]
Darbi apvedceļa izbūvē turpinājās. Vairākus gadus tika būvēts pārvads virs Valmieras – Rīgas šosejas. 1985. gadā ekspluatācijā nodots apvedceļa posms no Cēsu līdz Valkas šosejai. 1980. gadu beigās kā pēdējo apvedceļa posmu izbūvē arī viaduktu pāri dzelzceļam, apvedceļu taisnā līnijā savienojot ar Smiltenes šosejas sākumu.
LITERATŪRA
1 Alksne, A. To prasīja vēlētāji // Cīņa. – 1980. – Nr. 63. – 15. marts. Skatīts: periodika.lv.
2 Stūris, O. Tilts // Liesma. – 1980. – Nr. 198. – 19. decembris. Skatīts: periodika.lv.
3 Rašmeiers, I. Pāri Gaujai lejpus Valmieras // Cīņa. – 1981. – Nr. 15. – 20. janvāris. Skatīts: periodika.lv ; Zušmanis, J. Tilti // Darba Karogs. - 1984. - Nr. 21. - 18. februāris. Skatīts: periodika.lv.
4 Priede, R. Gauja. 317. kilometrs // Liesma. – 1981. – Nr. 6. – 13. janvāris. Skatīts: periodika.lv.
