Krogs
ATRAŠANĀS VIETA
Mellumi, kādreizējā Mellumu jeb Melnā krogus vieta, atrodas Valmieras novada Kocēnu pagastā (1940.g. Valmieras apriņķa Kocēnu pagastā), Rīgas–Valmieras autoceļa (A3) labajā pusē, vietā kur ceļš šķērso Jumaras upi. Koordinātas: 57.51785 25.35771.
MŪSDIENU STĀVOKLIS
Mellumu māja apdzīvota, pieder vairākiem īpašniekiem (privātpersonām un pašvaldībai), ēka daļēji apmierinošā tehniskā stāvoklī.
ZIŅAS
Senākā dokumentārā liecība par Mellumu kroga pastāvēšanu, šķiet, ir H.Enzeliņa aplūkotā 1679. gada Kokmuižas revīzija vai inventārijs, kurā teikts, ka šajā gadā Mellumu krogā pārdotas 24 mucas muižas alus.[1]
Savukārt senākais šobrīd zināmais kartogrāfiskais materiāls ir A. Vilsona 1681. gadā sastādītais Kokmuižas plāns, kurā krogus ēka iezīmēta tagadējo Mellumu māju vietā.[2]
Nākamo reizi krogs minēts Kokmuižas 1688. g. arklu revīzijā [3], kur citu Kokmuižas vakas zemnieku vidū ierakstīts Mellum Krug Jahn ar piebildi – kroģē muižas alu. Krodziniekam iztikai piešķirta Liel- un Mazkaritēna zeme.[4] Krogs (Melle krog) iezīmēts arī šīs pašas revīzijas gadā E.Tolka sastādītajā Kokmuižas plānā.[5]
Revīzijas materiālos atrodam arī četru Kokmuižas krogu, tostarp Mellumu kroga, inventāra aprakstu. Visi krogi apsekoti 1688. gada 20. jūlijā.
“1. Melnais krogs /Mellnu Krug/
1. Dzīvojamā māja vai krogs ir [celts] no sliktiem kokiem krusta pakšos. Salmu jumts. Ēka 8 asis (Nav zināms, kāda ass izmantota krogu mērot; 17.gs. būvniecībā bieži izmantotā Reinzemes ass bija 188,31 cm – red. piez.) gara un 5 asis plata. Tajā 1 istaba un 2 kambari, kas šādā veidā un būšanā:
I. Istabai ir vienas durvis ar eņģu pāri un kliņķi. Aiz tām ir dobo podiņu krāsns uz mūrēta pamata. 2 logi no vienas puses aizsisti dēļiem, pārējos 4 nav vairāk par 130 kvadrātrūtīm.
II. Pirmajam kambarim, kas aiz letes, ir sliktas durvis bez dzelzs daļām. Kambarim ir 1 logs ar 24 kvadrātveida rūtīm. Lai no šī kambara izietu ārā pagalmā, ir vēl vienas durvis, kam nav nevienas dzelzs daļas, tikai viens kliņķis.
III. Otrs un sekojošais kambaris ar vienām durvīm, aizliekamu krampi, kliņķi un mazu atslēgu. Aprakstītā istaba un kambari [sienas] apšūti dēļiem, grīdas – māla klons.
2. Stadula patlaban tiek būvēta – uzcirsta krusta pakšos 15 asis gara un 7 1/3 asis plata.
3. Vēl ir viena veca ēka netālu no šī kroga un tai jābūt vecai dzīvojamai mājai vai krogus ēkai. Tā ir tik sakritusi, ka nekādā mērā nav ko apskatīt. Tā pavisam jānojauc.” [6]
Mellumu (Mellemme) krogs ir iezīmēts arī 1695. gadā zīmētajā Tērbatas ceļa kartē (5.attēls).[7]
1737. gada Kokmuižas vaku grāmatā norādīts, ka Melluma krogā muižas alu kroģē krodzinieks Ansis.[8]
Mellumu krogs (Mellum krug) atzīmēts 1799. gada Kokmuižas privātmuižas zemnieku zemes plānā,[9] 1793. gadā sastādītajā L.A. Mellīna Valmieras apriņķa kartē[10], kā arī Rikera 1839. gada Vidzemes speciālkartē (Mellum).[11]
Valmieras bruģa tiesas ap 1866.g. sastādītā apriņķa krogu un šeņķu (alkoholisko dzērienu pārdotuvju) sarakstā Kokmuižā uzskaitīti šādi krogi: Bestes, Deidera, Melluma, Dzirnavu, Murēnu, Muižas un Tilcēnu krogs. Melluma kroga (Mellumkrug) krodzinieks – kāds Simdorns.[12]
Tā kā 1892. gadā publicētajā Krēgera adresu grāmatā Mellumu krogs citu tobrīd vēl pastāvošo Kokmuižas krogu (Brandelis, Deidars un Upītes krogs) vidū vairs nav nosaukts[13], var pieņemt, ka vēlākais ap 1890. gadu krogus darbība īslaicīgi vai pavisam pārtraukta, ēkai turpmāk kalpojot kā dzīvojamai mājai.
TIPOLOĢIJA UN ARHITEKTONISKAIS RAKSTUROJUMS
Tipoloģiski Mellumu krogs kā jau lielākā daļa vēsturisko krogu ir bijis lielceļa krogs. Šobrīd dabā redzamā Mellumu dzīvojamā māja ir celta kā sarkano ķieģeļu vienstāva būve ar izbūvētu jumta stāvu. Sienas apmestas ar kaļķa apmetumu, jumta segums – azbestcementa viļņotās loksnes. Nav īsti skaidrs, vai mūsdienās esošā ēka ir tā pati ēka, kas 19. gadsimtā kalpojusi kā krogs. Spriežot pēc būvkonstrukciju elementiem varētu pieņemt, ka Mellumu ēka celta 19.gs. vidū / 2. pusē. Ja tā, tad jādomā, ka krogs vismaz sākotnēji ēkā tomēr atradies, jo vēl 1866.g. Krievijas armijas militārajā 3 verstu topogrāfiskajā kartē [14] pie Mellumiem ir redzams iezīmēts krogus simbols.
Arī 1866. gadā zīmētajā Kokmuižas plānā (7. attēls)[15] krogus vietā iezīmētas ēkas, kuru apjoma laukuma proporcijas līdzinās mūsdienu Mellumiem. Savukārt 1915. g. iespiestajā 1 verstes mēroga topogrāfiskajā kartē [16] Mellumi kā krogs ne ar nosaukumu, nedz ar attiecīgu simbolu vairs nav atzīmēti.
Iespējamajai krogus ēkai blakus atrodas kādas saimniecības ēkas drupas, kas 2022.g. martā vēl daļēji tiek izmantotas malkas glabāšanai. Konstruktīvi ēka celta tāpat kā iespējamā kroga ēka – ar lentveida laukakmens mūra pamatiem, sarkanā māla ķieģeļu mūra ārsienām.
Aprakstu sastādīja: Valters Grīviņš, Elza Elīza Vītola
LITERATŪRA UN AVOTI
1 Enzeliņš, H. Skati Valmieras pilsētas, draudzes un novada pagātnē. Redaktors un priekšvārda autors Valters Grīviņš. Valmiera: Apvārsnis, 2019. – 255. lpp.
2 LVVA 7404. f., 1. apr., 572. lieta.
3 LVVA 7348. f., 1. apr., 13. lieta. No: Niedre U. Kokmuiža. Sētas. Zemnieki. Zviedru laiki. 1601., 1638., 1688. gads. Nepublicēts pētījums. 2013. – 19. lpp.
4 Enzeliņš, H. Skati Valmieras pilsētas, draudzes un novada pagātnē. Redaktors un priekšvārda autors Valters Grīviņš. Valmiera: Apvārsnis, 2019. – 257. lpp.
5 LVVA 7404. f., 1. apr., 1383. lieta.
6 LVVA, 7348. f., 1. apr., 10 lieta. Karaļa muižas 1688. gads. 311. – 312. lpp. No: Niedre U. Kokmuiža. Sētas. Zemnieki. Zviedru laiki. 1601., 1638., 1688. gads. Nepublicēts pētījums. 2013. – 39. lpp.
7 LVVA 7404.f., 1.apr., 2195.l., 16.lapa.
8 LVVA 7171.f., 27.apr., 3.lieta, II daļa.
9 LVVA 6828.f., 2.apr., 1373.lieta.
10 Atlas von Liefland, 1798. Skatīts: digitalarchive.mcmaster.ca
11 Specialcharte von Livland in 6 Blättern, 1839. Skatīta: https://vesture.dodies.lv/
12 LVVA 114.l., 1.apr., 1818.l., 22.lapa.
13 Kröger, A. W. Verkehrs- Und Adreßbuch Der Baltischen Provinzen / Herausgegeben Von A.W. Kröger. – Riga: Selbstverl. Des Hrsg., 1892. – 35.lpp. Skatīta: kpbc.umk.pl
14 Skatīta: vesture.dodies.lv
15 LVVA 1679.f., 194.apr., 352.lieta.
16 Krievijas impērijas vienas verstes mēroga (1:42000) karte. 1915. 19.lapa. Skatīta: historia.lv
Apraksts sagatavots ar VKKF atbalstu.
