Krogs
ATRAŠANĀS VIETA
Bestes krogs atrodas Valmieras novada Kocēnu pagastā (1940.g. Valmieras apriņķa Kocēnu pagastā), kādreizējā Rīgas – Tērbatas lielceļa, mūsdienu autoceļa A3 (Inčukalns—Valmiera) kreisajā pusē, apm. 150m pirms pagrieziena uz Kocēnu ciemata Ozolu ielu. Koordinātas: 57.51438 25.34349.
MŪSDIENU STĀVOKLIS
Mūsdienās krogs ir dzīvojamā māja “Ābelītes”. Ēka ir apdzīvota, sadalīta vairākiem īpašniekiem, vidēji apmierinošā tehniskā stāvoklī – vietumis mūra sienā plaisas un izbiruši akmeņi.
ZIŅAS
Senākā dokumentārā liecība par Bestes kroga pastāvēšanu, šķiet, ir Valmieras un apkārtnes vēstures pētnieka H.Enzeliņa aplūkotā 1679. gada Kokmuižas revīzija vai inventārijs, kurā teikts, ka “vecā Bestes krogā” pārdotas 18 mucas muižas alus.[1]
Savukārt senākais šobrīd zināmais kartogrāfiskais materiāls ir A. Vilsona 1681. gadā sastādītais Kokmuižas plāns, kurā krogus ēka iezīmēta aptuveni savā vēlākajā vietā, tikai Rīgas–Valmieras lieceļa pretējā, labajā pusē.[2] Turpat krogs atrodas arī daudz precīzāk un rūpīgāk izzīmētajā E.Tolka 1688. gadā izgatavotajā Kokmuižas plānā[3] un J.A. Ulriha 1695. gadā zīmētā Rīgas–Tērbatas ceļa kartē, kur tas nosaukts vārdā – Bestes Krug [4]
1688. gada plānā ir iezīmēts arī apmēram 80 metrus no kroga ēkas uz Valmieras pusi ceļa kreisajā malā stāvošais Bestes jūdžakmens, kas ir vienīgais sava veida ceļu vēstures piemineklis Latvijā. Tajā iekalts uzstādīšanas gada skaitlis – 1686 – un attēlums jūdzēs līdz Rīgai – 14 M. Akmens atrodas savā sākotnējā vietā, tikai 1988. Gadā ir nedaudz pacelts uz augšu, lai to neaizsegtu šoseja.[5]
1688.g. 20. jūlijā, zviedru valdības ierēdņiem inventarizējot Kokmuižas īpašumus, tiek apsekots arī Bestes krogs. Apsekojumā konstatēts:
"1. Istaba vai dzīvoklis ir no tēstiem kokiem krusta pakšos. Salmu jumts. Celtne uzcirsta 6 asis (Nav zināms, kāda ass izmantota krogu mērot; 17.gs. būvniecībā bieži izmantotā Reinzemes ass bija 188,31 cm – red. piez.) gara un 4 asis plata. Tajā ir 1 istaba un 1 kambaris.
Istabai ir vienas sliktas durvis ar eņģu pāri, vienu kliņķi un tverekli. Blakus durvīm ir dobo podiņu krāsns uz mūrēta pamata. Šai istabai ir 3 logi, katrā 30 kvadrātveida rūtis.
Kambarim ir 1 durvis ar eņģu pāri un aizliekamu krampi. Istaba un kambaris [sienas] izlikti ar apaļkokiem, grīdas – māla klons.
2. Stadula, kas ar vienu paksi piebūvēta iepriekš aprakstītajam dzīvoklim, ir 12 asis gara un 6 asis plata, celta no apaļkokiem. Jumts – puse no lubām, puse salmu. Ir divi vārti, katrā divas vērtnes. Sienu virs iebrauktuves no istabas puses balsta 3 stabi. Stadula, istaba un kambaris ir diezgan labā stāvoklī un lietojami.
3. Smēde, celta no parastiem[prastiem] kokiem krusta pakšos. Lubu jumts. Smēde ir 3 asis gara, 3 plata. Ēkai 1 durvis ar priekškrampi.
4. Maza klēts ar salmu jumtu. Tai vienas tapotas dēļu durvis ar vienu dzelzs kliņķi.
5. Maza lopu kūts no parastiem kokiem krusta pakšos, 3 asis gara un 2 ½ asis plata. Ir nevērtīga.
6. Veca rija. Kopā ar priekšriju ir 6 asis gara un 3 plata. Ir vajadzīgās durvis." [6]
Šīs pašas revīzijas ietvaros sastādītā zemnieku sētu sarakstā Kokmuižas vakā atrodam Bestes kroga Teni (Beste Krug Tennies), kurš kroģē muižas alu un ir arī kalējs.[7]
1737. gada Kokmuižas vaku grāmatā norādīts, ka Bestes krodzinieks Jēkabs un Reģa krodzinieks Ērmanis savus laukus tikai nesen sākuši apsēt un tāpēc nedod nekādas nodevas.[8]
Savā tagadējā novietnē Bestes krogs, domājams, tiek uzcelts 18. gadsimta otrajā pusē. 1799. gada Kokmuižas privātmuižas zemnieku zemes plānā tas ir iezīmēts Rīgas–Valmieras lielceļa kreisajā pusē.[9] Tāds pats novietojums krogam ir 1793. gadā sastādītajā L.A. Mellīna Valmieras apriņķa kartē[10] kā arī Rikera 1839. gada Vidzemes speciālkartē.[11]
Bestes krogs ir pazīstams kā viena no 1802.g. Kauguru nemiernieku vadoņu un dalībnieku pulcēšanās vietām. H.Enzeliņš, stāstot par nemieru apspiešanu, raksta:
"Pa tam četri galvenie musinātāji un barveži jau apcietināti. Starp tiem ir: kocēnietis Vītēļa saimnieks Pēteris, kas muižā 9 gadus par vagari kalpojis, kas Kauguru muižā bijis viens no galvenajiem runātājiem un tur zemniekiem starp citu uzsaucis, lai redzot taču tos nopirktos tiesnešus, kas neesot no Peterburgas sūtīti, kam pie krūtīm neesot ne zvaigžņu, ne arī citu goda zīmju. Otrs ir Vītēļa kalps Jānis, viens no nemiernieku galvenajiem vadoņiem, kas citus ar pļaukām spiedis paklausīt un bijis sūtnis un runātājs. Trešais ir Mujānu brīvais sulainis Johansons un ceturtais, tās pašas muižas kučieris, brīvais Kārlis Bušs, kas abi uzmusinājuši mujāniešus un kocēniešus, sarīkojot 8.oktobŗa vakarā zemnieku sapulci Bestes krogā, tur pierunājot iet apcietinātos kauguriešus atsvabināt." [12]
Valmieras bruģa tiesas ap 1866.g. sastādītā apriņķa krogu un šeņķu (alkoholisko dzērienu pārdotuvju) sarakstā Kokmuižā uzskaitīti šādi krogi: Bestes, Deidera, Melluma, Dzirnavu, Murēnu, Muižas un Tilcēnu krogs. Bestes kroga (Beste krug) krodzinieks – kāds Ernsts Johansons.[13] Šajā pašā gadā Pērnavas valsts revidenta Bernharda Baha sastādītā Kokmuižas plānā labi redzama gan Bestes kroga garā ēka ceļa malā, gan kāda neliela ēciņa otrā pusē, kur tagad tīrums.[14]
Tā kā 1892. gadā publicētajā Krēgera adresu grāmatā Bestes krogs citu Kokmuižas krogu vidū vairs nav nosaukts[15], var pieņemt, ka vēlākais ap 1890. gadu krogus darbība pārtraukta, ēkai turpmāk kalpojot kā dzīvojamai mājai.
TIPOLOĢIJA UN ARHITEKTONISKAIS RAKSTUROJUMS
Bestes kroga senākās ēkas – tāpat kā citiem sava laika krogiem – bija celtas no koka. Līdz mūsdienām nonākusī mūra ēka, domājams, būvēta ap 18. un 19. gadsimta miju. Bestes krogs bijis tipisks laukakmens mūra lielceļa krogs ar vienu gareniski pievienotu stadulu, kuras aizmūrētā, uz āru izvirzītā vārtu vieta vēl saskatāma ceļa puses fasādē.
Ielas pusē ēkas fasāde apmesta, bet pagalmā redzams laukakmeņu sienu mūrējums ar mazu akmentiņu ķīlējumu javā.
Bestes krogu 1979. gada 3. oktobrī apsekojis toreizējās pieminekļu aizsardzības iestādes – LPSR Kultūras ministrijas Muzeju un kultūras pieminekļu zinātniskās pētniecības padomes – darbinieks A. Brikmanis, konstatējot, ka ēka ir vienstāva mūra garenbūve, bet tās jumts klāts ar skaidu segumu. Vēlāk pieminekļu inspekcijas darbiniece Levina apsekojusi ēku jau 1994. gadā, kad atzīmēts, ka ēkas iekštelpu plānojums ir būtiski pārbūvēts, izbūvēti dažādi logi (apsekojuma laikā bija saglabājies vismaz viens sešu rūšu groplogs), bet ēkas jumta segums ielas pusē nomainīts uz azbestcementa loksnēm.[16] Tagad ielas pusē jumtam tas pats šīfera viļņoto lokšņu segums, bet pagalma puses klājumā – skārda loksnes. Ap logailām joprojām saglabājies dekoratīvs sarkano māla ķieģeļu apmūrējums, bet iepriekšējie koka logi nomainīti pret stikla pakešu plastmasas logiem. Tāds pats ķieģeļu apmūrējums arī ap durvju ailām. Ēkai ir pagrabs ar ieeju pa izmūrētu vējtveri pagalma pusē. Ēkas dūmeņi, visticamāk, izbūvēti līdz ar dzīvokļu ierīkošanu.
Aprakstu sastādīja: Valters Grīviņš, Elza Elīza Vītola
LITERATŪRA UN AVOTI
1 Enzeliņš, H. Skati Valmieras pilsētas, draudzes un novada pagātnē. Redaktors un priekšvārda autors Valters Grīviņš. Valmiera: Apvārsnis, 2019. – 255. lpp.
2 LVVA 7404. f., 1. apr., 572. lieta.
3 LVVA 7404. f., 1. apr., 1383. lieta.
4 LVVA 7404f.,1apr.,2195l.,16.lapa.
5 Kalnačs, J. Kokmuiža un tās alus darītava. Kocēnu novada dome un Vidzemes augstskolas sociālo, ekonomisko un humanitāro pētījumu institūts, 2018. – 11. lpp.
6 LVVA, 7348. f., 1. apr., 10 lieta. Karaļa muižas 1688. gads. 313.–314. lpp. No: Niedre, U. Nepublicēts pētījums. 2013. – 40. Lpp. Datorraksts Valmieras novada pašvaldības rīcībā.
7 LVVA, 7348. f., 1. apr., 10 lieta. Karaļa muižas 1688. gads. 313.–314. lpp. No: Niedre, U. Nepublicēts pētījums. 2013. – 19. Lpp. Datorraksts Valmieras novada pašvaldības rīcībā.
8 LVVA 7404.f., 1.apr., 2195.l., 73.lapa.
9 LVVA 6828.f., 2.apr., 1373.lieta.
10 Atlas von Liefland, 1798. Skatīts: digitalarchive.mcmaster.ca
11 Specialcharte von Livland in 6 Blättern, 1839. Skatīta: https://vesture.dodies.lv/
12 Enzeliņš, H., 1932. Skati Valmieras pilsētas, draudzes un novada pagātnē. Valmiera: Zeme. – 263.lpp.
13 LVVA 114.f., 1.apr., 1818.lieta., 22.lp.
14 LVVA 1679.f., 194.apr., 352.lieta.
15 Kröger, A. W. Verkehrs- Und Adreßbuch Der Baltischen Provinzen / Herausgegeben Von A.W. Kröger. – Riga: Selbstverl. Des Hrsg., 1892. – 35.lpp. Skatīta: kpbc.umk.pl
16 NKMP PDC, mape “Bestes krogs”, Inv. nr. 14555/2455-1, 44024-2 III .
Apraksts sagatavots ar VKKF atbalstu.
