svētavots/veselības avots
Avotu var atrast, ja, nākot pa Gaujmalas tūristu taku no Straupnieku puses, pie Mežuļu (Vaitalas) gravas nogriežas pa kreisi un turpina iet pa strauta kreisā krasta nogāzes augšpusi līdz pēc apmēram 300 metriem nonāk pie kritenēm. Šajā vietā jālūkojas pēc gravas apakšā esošā nelielā balto smilšakmeņu atseguma - tur arī būs avots.
Avots iztek no sīkas aliņas 4x1,5m lielā smilšakmeņu atsegumā Mežuļu stauta gravas nogāzes apakšā. Pāris metru notecējusi savrup, avota tērcīte savus ūdeņus ievada pa gravas dibenu plūstošajā Mežuļu strautā. Smilšakmens ir smalkgraudains līdz vidēji rupjgraudains, dzeltenbalts, ar rūsainām subhorizontālām joslām un neregulāriem plankumiem. Avota gultnē tā iztekā ir kvarca olīši, erātiskā materiāla maz. Avota debits noteikts mērot - 1,4 l/sek. Avota izplūde saistīta ar vietu, kur ielejas nogāze sasniedz baltajos augšdevona Sietiņu svītas smilšakmeņos esošo pazemes ūdeņu līmeni.
Avota ūdens satur maz minerālvielu („mīksts” ūdens). Ūdenī ir palielināts nitrātu saturs, kas ir izskaidrojams ar lauksaimniecības zemju klātbūtni pazemes ūdens horizonta barošanās teritorijā.[1]
Mežuļu strautā konstatēti strauta nēģi (Lampetra planeri), kas ir ES prioritāri aizsargājama suga.[1]
Polbrenču avots kopā ar netālajiem Dukuļu avotiem veido vienotu ģeomorfoloģisko kompleksu, kas iekļauts aizsargājamo dabas pieminekļu sarakstā.[1]
Ziņas
Pirmais ziņas par Polbrenču Veselības avotu pētniekiem, šķiet, sniedzis novadpētnieks un folkloras vācējs Kārlis Bukums. LU Valodas un literatūras institūta arhīvā glabajas šāds viņa 1962.g. iesūtīts avota apraksts:
"Napucis – veselības avots Kailā sila lejā (Kocēnu pag.), Gaujas (u.) labajā krastā, netālu no Pobrenča (vs.) (…) Nostāsts: Tagadējās Pobrenča (vs.) mātes mātes laikā gana zēns avotu piegānījis, un tas apstājies tecēt. Saimnieks licis avotu iztīrīt, iemetis zieda naudiņu, un tas atkal sācis darboties. No avota uz D un R (atrodas) augsta, stāva, iesarkana klints, kas apaugusi ar mežu. Senāk ap Napuci Pobrenča (vs.) meitas stādījušas un kopušas puķes. Jāņu vakarā (tur) gājuši no visas apkārtnes līgot. Vietu apskatot, redzams, ka tur ir kopts līdzenums." [2]
Savukārt Latviešu folkloras krātuvē atrodams nedaudz savādāks K. Bukuma iesūtīts materiāls:
“Pabrenču Veselības avots atrodas mežainā apgabalā Gaujas labā krastā, netālu no Pabrenča mājām Koku pagastā Valmieras apriņķī. Avots iztek no ļoti stāva kalna un ar troksni. Agrāk un ir vēl tagad, kas iet uz avotu meklēt palīdzību, visvairāk priekš acīm. Agrāk ap avotu pulcējušies vārdu, dzimumdienās, Jāņos, Vasarssvētkos utt., kur tuvumā rīkojuši rotaļas un dejas. Ziedojuši avotam gan dziju galus, dzīparus, naudu utt. Sevišķi Māras dienā gājuši mazgāties. Kādreiz kāds palaidnis ganazēns esot avotu piegānījis, un tas apstājies tecēt. To pieredzējusi esot tagadējā saimnieka māte. Tā avotu iztīrījusi, iemetusi ziedu, un viņš atkal sācis tecēt. Ka avotam ir kāds sakars ar nostāstiem, to pierāda tas, ka uz viņu pa kalniem un lejām ved ceļi un celiņi, kas gan pa daļai aizauguši, bet vēl ir redzami. Tad laukums, kur pat puķes tikušas stādītas, ir redzams, ka tur ir pielikta kopšana, cilvēku rokas, tagad gan jau ar krūmiem apaudzis, no kalniem ieslēgts. Pats avots ir ļoti grūti pieietams, par viņu pārstiepusies vesela zemes kārta, lēsa un kalna nobrukums” [3]
1985. g. 9.oktobrī Polbrenču veselības avotu apsekoja arheologs J.Urtāns. Ziņojumā viņš raksta: "Svēto avotu norādīja Ābelīte (ap 75 g.v.) no Straupnieku mājām. Viņa kaimiņu mājās nodzīvojusi visu mūžu un atcerējās, ka agrākos laikos Māras dienas rītā pie avota taisījuši pušķotus vārtus. Puiši un meitas sacentušies, kurš no rīta agrāk aizskries uz avotu. Avota apkārtne daiļota ar puķēm. Pie avota svinējuši visādus svētkus. Ūdens esot ļoti veselīgs, un Pobrenču māju iemītnieki, kuriem akas neesot bijis, to lietojuši dzeršanai. Avots saglabājies tāds pats kā agrāk." [4]
Literatūra
1 daba.gov.lv (Skatīts 01.03.2020.)
2 LU Valodas un literatūras institūta arhīva materiāli.
3 Ancelāne, et al. Latviešu Tautas Teikas : Izcelšanās Teikas : Izlase. Zinātne, 1991. 320., 321. lpp. [LFK 23, 2537. Valmieras apkārtnē pier. K. Bukums 1925.]
4 NKMP. Arheoloģijas pieminekļu arhīvs, Kocēnu pagasta mape. (MKPZPP arhīvs, inv.nr. 25775/6199/I)
