Senkapi viegli atrodami. Apmēram 25m caurmērā lielais un 2m augstais uzkalniņš novietots Straupnieku pļavā uz R no dzīvojamās mājas; tieši virs tā novilkta augstsprieguma līnija.
Ziņas
Senkapus, kā 1985.g. 9.oktobrī vietu apsekojot noskaidroja arheologs J.Urtāns, vietējie iedzīvotāji sauc par “Mēra kapiem”.
“Kādreiz māju zeme bija ietilpusi kolhozā, bet vēlāk tā, kā tā bijusi kā sala mežā, iekļauta valsts mežu fondā. Mēra kapus norādīja 75 gadus vecais Ābelīte. Kādreiz vīrs paracis ar lāpstu un uzracis kaulus. Kapi esot Straupnieku māju kapi. Tagadējie īpašnieki te dzīvo jau astoņās paaudzēs. Ar zāli apaugušā kalniņa diametrs ap 25 m, augstums ap 2 m.” [1.]

Apsekojot Straupnieku Mēra kapus 2007. g. vasarā, nekādi postījumi vai apdraudējumi senkapiem netika novēroti. Saimnieks stāstīja, ka vienu reizi esot senkapu uzkalniņu uzaris, nākuši ārā kauli. Vairāk nearot, tikai nopļaujot kopā ar pārējo pļavu. Apstaigājot uzkalniņu atradu vairākus sīkus kaulu gabaliņus. [2.]
Tuvumā ir bijusi tagad zudusi sena kulta vieta - Dievu priede, Gaujas otrā krastā pilskalns - Pekas kalns. No “Straupniekiem” 1 km, ejot pa lauku ceļu un meža taciņām, var nonākt pie Mežuļu jeb Vaitalu strauta un Polbrenču svētavota.
Literatūra
1 NKMP Arheoloģijas arhīvs, Kocēnu pagasta mape.
2 Valtera Grīviņa personīgais arhīvs.