Iespaidīgas akmeņu rindas un krāvumi (aptuveni 5 ha platībā) bijušo Oģēnu māju mežā tika atklāti 20. gs. 80./90. gadu mijā, kad virkne novadpētnieku un dabas draugu intensīvi apzināja Latvijas mežos līdz tam nezināmus cilvēka roku veidojumus – atsevišķus apdarinātus akmeņus, akmeņu krāvumus, rindas, salikumus.
Akmeņu rindām un krāvumiem ir dažādi izmēri: platumā – no viena neliela 20 cm liela akmens līdz aptuveni 2m platam krāvumam; augstumā – no zemes līmeņa līdz 0,5–0,7 m. Rindu un krāvumu garumi – no pārdesmit metriem līdz vairākiem simtiem metru. Vietumis rindām un krāvumiem pieguļ atsevišķi lielāki laukakmeņi un to grupas. Vienā vietā izdevās pamanīt nelielu, ap 1,5 m diametrā zemē ieaugušu akmeņu riņķi.[1] Pie krāvumiem vietumis konstatētas oglītes, augsnes virskārtā atrasti pakavi, pakavu naglas, slānekļa galodiņa. [1, 2]
Sākotnēji visus mežos uzietos akmeņu krāvumus un salikumus to atklājēji – amatierpētnieki – skaidroja kā pirmskristīgo laiku svētnīcas un zvaigžņu lūkotavas, tika pat izteiktas versijas par seniem nocietinājumiem, taču, iegūstot vairāk informācijas un kritiski izvērtējot zināmo, lielākā daļa objektu no sakrālās vai teiksmainās sfēras bija jāpārceļ uz ikdienišķi lietišķo. Tā, iepazīstoties ar igauņu arheologu pētījumiem[3], kļuva skaidrs, ka Oģēnu meža konstrukcijas (un daudzi citi līdzīgi, Vidzemē un citviet Latvijā atklāti objekti) jāierindo agrāro sistēmu kategorijā.
Par agrārajām sistēmām jeb fosilajiem laukiem sauc dažnedažādas, no iepriekšējiem gadsimtiem vai pat gadu tūkstošiem saglabājušās cilvēku veidotas zemes un akmeņu konstrukcijas, kas atrodas seno lauku teritorijās. Šajās sistēmās var atrasties arī sakrāla rakstura objekti, piemēram, svētakmeņi un apbedījumi, – to, izpētot Igaunijas senos laukus, konstatējuši jau minētie igauņu arheologi. Ņemot vērā šo aspektu, var pieļaut, ka blakus Oģēnu meža konstrukcijām atklātajam pusapdarinātajam dzirnakmenim iespējams ir bijusi arī kāda sakrāla nozīme, lai gan tas maz ticams. Pēc analoģijām ar Igaunijas fosilajiem laukiem, Oģēnu meža krāvumi varētu būt veidoti viduslaikos vai jauno laiku sākumā.
Oģēnu meža krāvumiem līdzīgi veidojumi (akmeņu krāvumi rindās un atsevišķās kaudzēs) 20.gs. 90. gadu beigās tika uzieti arī pie Lielā Baužu ezera (8km attālumā gaisa līnijā), bet 2020. gadā, pārskatot LĢIA karšu pārlūkā publicētos, ar LIDAR iegūtos zemes virsmas modeļus, iespējamas seno lauku konstrukcijas atklājās pavisam netālu - apmēram 1,2km ZZA no Oģēnu meža.
Ievērības cienīgs objekts Oģēnu mežā ir arī tā ZA malā novietots krustakmens, kas iezīmē kādreizējo Ķieģeļu muižas (vēl senāk Veļķu muižas) un Kokmuižas robežu.
Literatūra
1 Valtera Grīviņa personīgais arhīvs.
2 Purviņš, Kārlis. Vai vēl viena Beverīna? “Liesma”. 1997. g. 5. februārī.
3 Archaeological Research in Estonia 1865 - 2005. Estonian Archaeology 1
