Esi modrs!

Sarežģīta, uztraukta, drudžaina un trokšņaina ir mūsu dzīve. Dienu no dienas viņa paliek itkā vēl gŗūtāka, vēl nepanesamāka. Lielākā daļa cilvēces, itkā pazaudējuse ceļu tumšā mežā, meklē, steidzas, svārstās, klūp, bet izejas neatrod. Daudzi izmisumā zaudē savus spēkus un saļimst, bet citi, māņu gaismas apstulbojumā, grūž savus līdzbiedrus vēl tumšākā bezdibenā un paši krīt viņiem līdz.

Tagadnes paaudze nogrimuse dažādu vienpusīgu teoriju un lozungu purvā, pazaudējuse to kopīgo cilvēcisko, bez kā nevar pastāvēt ne sabiedrība, ne valsts, un bez kā mūsu dzīve pārvēršas par šausmīgu murgu sapni.

Mūsu tēvi darbā ieguva spēkus, bet spēka sajūtā baudīja dzīves prieku: tagadējā paaudze bezdarbībā meklē dzīves baudas un vieglā izdzīvē priekšlaicīgi noveco un iemanto tikai dzīves rūgtumu. Agrākās paaudzes ideāli bija uzticība, taisnība, draudzība pret visiem tuvākiem: līdzšinējā sēj naidu, skaudību, viltu, apmelošanu... Mūsu priekšteči pašaizliedzīgi upurēja visus savus spēkus dzimtenes darbam, nevarēdami pat iedomāties paši redzēt šo dzimteni brīvu: turpretim daļa no tagad brīvās Latvijas pilsoņiem tura par savu tiesību izmantot valsti personīgam labumam un spēlēties ar viņas likteni.

Mūsu jaunatne – mūsu nākotne, nevar un nedrīkst būt tāda, un viņa arī negrib tāda būt. No viņas krūtīm atskan tīra un skaļi saucoša balss: "Esi modrs!"

Uz laukuma pilsētas nomalē salasījušies skautu pulciņi: viņi sava karoga priekšā un ar skauta nozīmi – taisnības zimbolu – liliju uz krūtīm ar paceltām rokām dod svinīgu solījumu: "Ar goda vārdu solos, ka visiem spēkiem pūlēšos izpildīt savus pienākumus pret Dievu un dzimteni, palīdzēt līdzcilvēkiem katrā laikā un izpildīt skautu likumus." [18.lpp.]

Pirms skauts šo zvērestu dod, viņš ir iepazinies ar skautu likumiem un ir jau pārbaudīts, ka viņš tos pareizi sapratis. Skautu likumi skan tā:
1) Skauts ir uzticīgs un taisns.
2) Skauts izpilda savus pienākumus pret dzimteni.
3) Skauts palīdz tuvākam.
4) Skauts ir draugs visiem citiem skautiem.
5) Skauts bez pretrunas izpilda savu vecāku un priekšnieku pavēles.
6) Skauts ir tīrs domās, vārdos un darbos.
7) Skauts ir možs arī gŗūtībās.
8) Skauts ir pieklājīgs.
9) Skauts nav izšķērdīgs.
10) Skauts ir kustoņu draugs.

Bez tam skautiem ir vēl dzelzs likums, kuŗš noteic, ka skautmasteram periodiski jākontrolē skauta skolas atzīmes, un, ja tās būtu nepietiekošas, tad jāaizliedz skautam piedalīties pulciņā līdz tam laikam, kamēr sliktās atzīmes būs izlabotas.

Skautu likumi nepaliek uz papīra vien rakstīti. Skauta dzīve pulciņā ir tā iekārtota, ka viņam skauta likumi jāizpilda: viņš ir pulciņa loceklis, nes pulciņa formas apģērbu, un viņa biedri un vecāki seko, lai skauts izpildītu savu solījumu. Ja skauts neizpilda skautu likumus, tad goda tiesa izslēdz viņu no sava sastāva. Skauts savās rotaļās, ekskursijās, nometnēs, līdz ar savu fizisko spēku un prāta attīstību, pastāvīgi vingrinājas arī savu dvēseles spēku norūdīšanā.

Latvijas skautu pulciņi ir paši noorganizējušies, bez kaut kādas propagandas, bez kaut kāda spiediena un palīdzības no augšas. Mūsu jaunekļu tīrās sirdis itkā instinktīvi sajutušas, kas trūkst mūsu līdzšinējai paaudzei, un steidzas sevi nodrošināt, lai izveidotos par brīvās dzimtenes cienīgiem pilsoņiem. Būtu tikai jāvēlas, lai skautisma idejas jo plašāki izplatītos sabiedrībā, lai skautu pulciņi noorganizētos pie katras skolas, lai skautisms paliktu par nepieciešamu skolas papildinājumu. Tad nebūs vairs tās bēdīgās parādības, [19.lpp.] ka jauneklis, vēl nepabeidzis skolu, vēl nepazīdams dzīvi, ir tomēr iepazinies ar dzīves tumšākām pusēm: zaudējis relīģiju, palicis bez cietiem morāles pamatiem, ar paviršām zināšanām, viņš neapmierināti un drūmi skatās uz dzīvi, ar nepamatotu pašpaļāvību, visu kritizēdams un nebūdams pats sagatavots nekādam nopietnam darbam, viņš apbruņojas iemācītām frazēm un iedrošinās uzstāties citiem par vadoni.

Skautisms dod iespēju jauneklim dziļāki un vispusīgāki iepazīties ar dabu un dzīvi, palīdz viņam attīstīt spēkus, izturību, drosmi, enerģiju, patstāvību, uztur vienmēr dzīvības pilnu garu un ticību uz mūsu tēvijas gaišu nākotni. Esat modri! [20.lpp.]