Skautu un gaidu kustība kā audzināšanas sistēma

Skautu un gaidu kustības ir viena un tā pati ideja, un tādēļ, runājot par vienu, tanī pašā laikā tiek runāts arī par otru. Šī kustība ir vēl ļoti jauna parādība, — skautisms parādījās Anglijā vēl nepilnus 15 gadus atpakaļ, un pēc skautu organizācijas parauga nodibinājās arī pēc tam gaidu pulciņi. Katra jauna ideja tiek uzņemta ar neuzticību, un ja viņa arī ir dzīves spējīga, tad savas spējas viņa parasti pierāda tikai ļoti ilgstošā laikā un tikai pēc vairākkārtējiem pārbaudījumiem viņa iemanto plašu piekrišanu. Ar skautisma ideju nav tā, jo viņa apbrīnojamā ātrumā izplatījās visās pasaules malās. Arī pie mums Latvijā viņa organizētā veidā 3 gadu laikā ir apvienojusi vairāk par 4000 mūsu jaunatnes, iedalītas vairāk kā 100 skautu un gaidu pulciņos, un parāda tendenci arī turpmāk augt tādā pat tempā. Vislielāko piekrišanu skautisms mantojis Ziemeļ-Amerikas Savienotās Valstīs, kur skautu pulciņi apvieno vairāk par 400.000 zēnu. Pēdējai seko Anglija ar 300.000 skautiem. Skautu organizācijas pastāv šimbrīžam 39 valstīs, pie kam 14 valstis ir pārgājušas uz tā saukto "valstisko" skautismu, ievedot šo audzināšanas sistēmu kā obligatorisku pie visām skolām (skolniekiem pēc viņu vēlēšanās). Anglijā pastāv dažas privatas skolas, kuŗas uzņem tikai skautus. Čecho-Slovakijā vanagu organizacija dod vietu skautismam. Viss tas norāda uz to, ka skautisms izsaukts ar pašas dzīves vajadzībām, ka pastāvošās audzināšanas metodes vairs neapmierina dzīves prasības un ka skautisma idejas dzēš tās slāpes, kuŗas izjūt līdzšinējā cilvēces sabiedrība. Tādēļ arī mūsu dzimtenē šai kustībai piegriežama visnopietākā vērība un jārūpējas viņu [6.lpp.] novirzīt pareizās sliedēs, lai sasniegtu vislabākos panākumus.

Mūsu literaturā nav vēl parādījies neviens raksts, kas kritizētu vai iztirzātu skautisma idejas. Varbūt tas izskaidrojams ar to, ka līdz pēdējam laikam mūsu valodā vēl nebija nevienas grāmatas par skautismu. Tagad izdotā grāmata "Skautmasters" pa daļai sedz šo trūkumu un dod katram iespēju iedziļināties skautisma ideju būtībā. Šo rindiņu nolūks nav iztirzāt skautisma idejas, jo taisni tādam nolūkam ir veltīta minētā grāmata, bet tikai atzīmēt svarīgākās skautisma īpatnības un līdz ar to atbildēt uz dažiem pārmetumiem skautu kustībās pie mums, kādus ir nācies dzirdēt no viena otra sabiedriska darbinieka.

Skautisma dibinātājs Sir Robert Baden Pouvell's pastrīpo, ka skautisms galvenā kārtā ir rakstura audzinšanas sistēma un kā tāda viņa ir jāuzņem kā papildinājums skolai. Mūsu skolas līdz šim turēja par savu galveno uzdevumu jaunekļu prāta attīstību, ko veica caur dažādu zinību pasniegšanu un vingrināšanas šinīs zinībās: bija un ir ziniski izstrādātas metodes, kādā ceļā vispilnīgāki un sekmīgāki bērns varētu piesavināties pasniedzamos priekšmetus. Pie tam nepietiek ar priekšmetu pasniegšanu vien, — ir nepieciešami, piemēram, matemātikā katram skolniekam vingrināties pašam, atrisināt lielu vairumu visādu matemātisku uzdevumu. Nevar noliegt, ka līdz ar prāta attīstīšanu pēc zināmas sistēmas, izveidojas zināmā mērā arī jaunekļa raksturs, jo kopā ar to bērni vingrinājas arī izturībā un sacensībā, bet — ka krietna rakstura izaudzināšanai arī vajadzīgi speciāli paņēmieni un vingrinājumi, par to mūsu skolās varbūt arī tika domāts, bet maz bija par to gādāts. Rakstura audzināšana notiek galvenā kārtā caur morāles jēdzienu nostiprināšanu, kuŗi ir sabiedriskas dzīves un labklājības pamats. Šinī ziņā skola aprobežojas ar relīģijas vai ētikas teorētisku pasniegšanu, nesniedzot nekādu vingrinājumu, izņemot varbūt skolu sodus [7.lpp.] un atzīmes par nepiederošu uzvešanos klasē. Skautisms turpretim šai ziņā sniedz vingrinājumus, caur ko sasniedz šo jēdzienu nostiprināšanos. Jaunekļi, darbodamies pulciņos pēc skautisma sistēmas, nemanot saaug ar šiem jēdzieniem, tie paliek, tā sacīt, par viņu dabu.

Līdzekļi, ar kuŗiem skautisms sasniedz nupat minēto uzdevumu, ir: skautu likumi, skautu likumu pastāvīga izpildīšana, un šo likumu izpildīšanas pastāvīga kontrolēšana. Skautu likumi satur sevī augstākos morāles un sabiedriskās ētikas principus. Katrs jauneklis vai vilcēns, pārvēršoties par skautu, labprātīgi uzņemas šos likumus izpildīt, dodot savu biedru un pulciņa karoga priekšā svinīgu solījumu un atkārtojot šo solījumu katru gadu Sv. Juŗa svētkos. Šis solījums, it sevišķi, ja viņš ir nostādīts ar tiešu svinīgumu, jau pats par sevi modina jauneklī pienākuma sajūtu izpildīt savu solījumu, bet bez tam skautu formas apģērbs un skautu nozīme — balta lillija, kas ir taisnības, tīrības un goda zimbols, pastāvīgi atgādina skautiem par doto solījumu un ar to saistītiem pienākumiem. Formas apģērbs bez tam vēl atvieglo skautiem savstarpēju kontroli savu likumu izpildīšanā, un, kas to neievēro — tas nonāk pulciņa goda tiesā. Darbošanās pulciņā, patstāvīgi veicot kopīgus uzdevumus, jau ir savā ziņā sabiedriska dzīve, un pie ļoti ciešas sabiedrības dzīve, kuŗa ir padota tiem pašiem ētikas likumiem kā katra cita sabiedrība un pat vēl lielākā mērā. Ja šie ētikas, resp. skautu likumi pulciņa dzīvē netiek ievēroti, tad arī pats pulciņš nevar pastāvēt, un tādēļ, censdamies uzturēt savu pulciņu, skauti ir jau piespiesti nogludināt savus rakstura asumus un antimorālas tieksmes, bet kas nav spējīgs sevi uz to piespiest, tas būs piespiests atstāt pulciņu.

Skolās ar šo lietu stāv savādi. Lai gan arī skolās ir sava cieša sabiedrība, tomēr še ir itkā ar varu uzspiesta morāle, itkā pastāvīgs antagonisms starp skolniekiem no vienas un skolotājiem no otras [8.lpp.] puses, itkā divas psicholoģijas, kuŗas viena otru nesaprot. Ikdienišķa parādība skolās ir, ka zināma bramanība un uzstāšanās pret skolotājiem skaitās par varonību, kuŗa bieži vien atrod atbalstu visā klasē. Par iemeslu šai parādībai ir tas apstāklis, ka skolnieki nevar iedomāties un nostādīt sevi skolotāju lomā un izjust skolotāju atbildību, bet kad viņi darbojas skautu pulciņā, patstāvīgi veicot kopīgus uzdevumus, tad viņi daudz ātrāki nonāk pie zināmu ētikas jēdzienu izpratnes un pašdisciplinas nepieciešamības sajūtas. Bez visa tā pulciņa iekšējā iekārta, formas apģērbs un savstarpēja sasveicināšanās (saluts) modina un audzina vienības sajūtu, uzmanību pret saviem biedriem un cienību pret skautu ideju — viņu likumiem.

Bez minētām ārējām formām skautismā ir vēl vesela rinda pulciņu iekšējās un nometnes dzīves, apmācības un rotaļu paņēmienu, kuŗi audzina goda un taisnības sajūtu, augstsirdību, drošsirdību, godīgumu, pieklājību, patstāvību, pašsavaldīšanos u.t.t. Visus šos paņēmienus Baden-Pouvell's sīki iztirzā savā grāmatā "Skautmasters", sistematizējot viņus un savedot tabulās, lai noskaidrotu katra paņēmiena nozīmi. Viss tas kopā sniedz bērniem un jaunekļiem to vingrināšanos, kuŗa nostiprina viņu raksturu. Līdzšinējā skola to nevar dot, jo raksturu nevar iemācīties — viņš ir jāattīsta tāpat pamazām vingrinājoties kā fiziskie un prāta spēki.

Runājot par rakstura nostiprināšanos, nevar paiet gaŗām tai skautisma īpatnībai, kuŗa ieaudzina jaunekļos apziņu, ka tikai ar darbu un izturību dzīvē var kaut ko sasniegt. Šo jēdzienu nostiprina rotaļa-karjera: jauneklis vai vilcēns, III. šķiras skauts, II. šķiras skauts, I. šķiras skauts, rovers, apakškopnieks, kopnieks, virskopnieks, skautu instruktors, apakšskautmasters, skautmasters, virsskautmasters. Katru jaunu pakāpi var iegūt tikai pēc pārbaudījuma noteiktas programmas zināšanā un zināmu uzdevumu izpildīšanā. Šis līdzeklis ir viens no galveniem pretstatiem tai lielnieciskai psicholoģijai, kad cilvēks [9.lpp.] iedomājas, ka viņš ir spējīgs visu darīt, par visu spriest un uzņemties katru uzdevumu, nemaz nebūdams sagatavots attiecīgam darbam vai uzdevumam. Jāaizrāda, ka vārdu "karjera" vajaga saprast viņa īstā nozīmē, t.i. sasniegt dzīvē sekmes caur centīgu darbu un attīstītām spējām, un nevajaga šo vārdu samaisīt ar sabiedrībā izplatīto jēdzienu, kuru apzīmē ar vārdu "karjerisms" un zem kuŗa saprot zināma stāvokļa sasniegšanu ne caur nopelniem un darbu, bet caur pieglaušanos, protekcijām, radnieciskām vai politiskām saitēm u.t.t.

Ar savu galveno uzdevumu — rakstura audzināšanu vēl tālu nav izsmelta skautisma nozīme. Ļoti daudz vērības pelna tas apstāklis, ka visi tie paņēmieni un vingrināšanās veidi, kuŗus lieto skautisms rakstura nostiprināšanai, arī paši par sevi ir ļoti nozīmīgi un vajadzīgi katra cilvēka dzīvē, jo viņi vai nu dod kaut kādu praktisku zināšanu, vai arī attīsta un izveido cilvēka spējas kaut kādā virzienā. Minēsim palīdzības sniegšanu nelaimes gadījumos. Lai skauts patiesi varētu sniegt palīdzību, viņam ir daudz kas jāzin, kā vispār veselības kopšanā, tā arī to sanitāro paņēmienu piemērošanā, kādus lieto nelaimes gadījumos. Šī ir tāda zināšana, kuŗa nepieciešama katram pilsonim.

Sevišķu vērību Baden Pouvell's piegriež tiem paņēmieniem, kuŗi audzina un attīsta jaunekļos uzmanības un novērošanas spējas, un jādomā, ka šo spēju attīstību viņš būs turējis par pašu galveno skautisma uzdevumu, jo viņš ar to ir saistījis šīs audzināšanas sistēmas nosaukumu "scouting", kas nozīmē "izlūkošana". Skauts ir dzīves izlūks, un viņam jāmācās novērot dabu un dzīvi, lai pieaudzis varētu atrast sev dzīvē pareizu un piemērotu ceļu. Jāatzīmē, ka mums novērošanas spējas ir ļoti vāji attīstītas, lai gan daba mūs apdāvinājusi ar visām tām īpašībām, kuŗas vajadzīgas šo spēju attīstībai. Mēs ļoti bieži paejam gaŗām un nepiegriežam ne mazākās vērības daudzām parādībām, kuŗām ir ne tikai vispārīga, bet arī mums katram personīgi liela [10.lpp.] nozīme. Tas, jādomā, ir tādēļ, ka cilvēks tanīs pagājušos laikos, kad viņam bij jāved daudz intensīvāka cīņa savas eksistences un labklājības dēļ, bij šīs spējas pietiekoši labi attīstījis, bet ar zināmas eksistences nodrošināšanu, novērošanas spējas nav ne tikai attīstījušās, bet palikušas potencialā un nolaistā stāvoklī. Ka šīs spējas var brīnišķīgi attīstīt, uz to norāda daudzas ikdienišķas parādības. Piemēram, var minēt tās mūsu sievietes, kuŗas pastāvīgi seko modei un pēc modes ģērbjas, — viņām pietiek tikai acis uzmest pretimnācējai uz ielas, un viņas ir jau ievērojušas visus pretimnācējas apģērba sīkumus, sākot no drēbes krāsas, labuma un viņas pieskaņošanas modei līdz beidzamai kaut kur uzšūtai lentītei un podziņai. Vīrietis, turpretim, var desmit reizes satikt vienu un to pašu dāmu un pat ilgāku laiku viņu novērot, un viņš tomēr neievēro tās apģērba sīkumus.

Vingrinājoties novērošanā pēc izstrādātas sistēmas, var sasniegt apbrīnojamus rezultātus. Baden Pouvell's veltī šim nolūkam veselu grāmatu (latviešu valodā vēl nav tulkota), kuŗā ieteic viņa izstrādātu sistēmu, piegriežot vērību sevišķi tādiem paņēmieniem, kā magazīnu logu novērošana, pēdu dzīšana, signalizacija (uzmanības audzināšana), plānu uzņemšana, apkārtnes zināšana utt. Lieki aizrādīt, ka novērošanas un uzmanības spējām ir milzīga nozīme cilvēka dzīvē un ka tas, kam šīs spējas ir attīstītas, būs daudz spējīgāks pareizi orientēties sarežģītos dzīves apstākļos un vienmēr ātrāki atrast īstāko un pareizāko izeju no katra gŗūta stāvokļa.

Paraleli rakstura audzināšanai un morālo spēju norūdīšanai, skautisms rūpējas arī par fizisko attīstību, bet izmanto šim nolūkam tādus paņēmienus, kuŗi vairāk piemēroti dzīves īstenības prasībām. Skautisms nenoliedz fiziskai audzināšanai izmantot arī pazīstamas vingrošanas metodes, ja ir iespējams nostādīt šādu vingrošanu laba specialista vadībā un specialista-ārsta uzraudzībā, bet vairāk ieteic šim nolūkam tādas kustības un fiziskus darbus, kuŗiem [11.lpp.] pašiem par sevi ir arī zināma praktiska nozīme, piemēram gājieni, ekskursijas, peldēšana, visdažādākie fiziskie darbi, kuŗi nodarbina muskuļus visdažādākos virzienos un attīsta taisni tos muskuļus, kuŗus darba veikšanai vajadzīgs attīstīt. Caur šādiem paņēmieniem zēni tiek tuvāki saistīti ar praktisko dzīvi, iepazīstas ar viņu un galvenā kārtā iepazīstas ar savas dzimtenes dabu, ar viņas patiesiem apstākļiem un tādā kārtā mācās arī mīlēt savu dzimteni.

Kā uz sevišķu skautisma īpašību jāaizrāda uz tiem paņēmieniem, kuŗi audzina zēnos patstāvību. Mūsu līdzšinējās paaudzes pārstāvji ļoti labi sapratīs, ko nozīmē dzīvē patstāvības trūkums. Kaŗa un revolūcijas laikā veseli tautas slāņi, būdami izsviesti no ierastās dzīves kārtības un ikdienišķā darba, palika uzreiz nespējīgi eksistēt, jo nekādam citam darbam viņi nebija sagatavoti. Vidus un augstskolas beigušie audzēkņi izvēlējās sev kaut kādu šauru profesiju un bez speciālā darba nekā cita dzīvē nebija spējīgi darīt. Strādnieki speciālās rūpniecības iestādēs ar šo iestāžu likvidēšanu nebij spējīgi nopelnīt sev uzturu citādā ceļā. Šāds bezizejas stāvoklis ir vienmēr par cēloni tam, ka cilvēks zaudē savu neatkarību un ļauj savus spēkus ekspluatēt citiem. Viens no skautisma mērķiem tādēļ ir audzēt zēnus par patstāvīgiem pilsoņiem, iemācīt viņus vienmēr droši justies uz savām kājām, jo tas ir labākais līdzeklis pret visāda rakstura verdzību. Veicot šo uzdevumu, skautisms iesāk ar apmācīšanu dažādu mezglu siešanai, turpina ar apmācību zēnam pašam sev izpalīdzēties un sevi apkalpot visdažādākos dzīves gadījumos — pagatavot vienkāršu ēdienu, uzcelt telti nakstguļai no materiala, kāds gadīsies pie rokas, uzkurt ugunskuru utt. un pie tam veicina zēnu apmācīšanos dažādiem arodiem, pie kam par katru arodu, kādu zēns būs izmācījies, viņš bauda tiesības nēsāt sevišķus uzšuvumus formas apģērbā, tā saucamās arodu zīmēs. Tā sagatavojies jauneklis būs vairāk piemērots līdzšinējās dzīves sarežģītiem [12.lpp.] apstākļiem, būs vairāk spējīgs aizstāvēt savu brīvību un neatkarību, un kopā ar to viņā būs uzaudzināta arī zināma cienība pret katru darbu, un skauts nebaidīsies ne no kāda darba.

Tādi visā īsumā ir galvenie mērķi, kuŗus sev sprauž skautisms, un līdzekļi, ar kuŗiem viņš šos mērķus sasniedz. Savelkot kopā visu izteikto, varētu vārdu "skautisms" tā definēt: skautisms ir praktiska sistēma individuālo spēju un kolektīvās sajūtas attīstīšanai. Ka šī sistēma patiesi spējīga sasniegt spraustos mērķus, to pierāda tā vispār lielā piekrišana, kādu skautisms jau iemantojis visā pasaulē, bet jāņem pie tam vērā, ka viņš var pacelt tautas vai valsts labklājības līmeni tikai ar to noteikumu, ja viņš būs izplatīts visplašākos tautas slāņos. Ja visa mūsu jaunā paaudze būs baudījusi skautisko audzināšanu, tad šī paaudze, nākdama dzīvē kā pilntiesīgi pilsoņi, patiesi padarīs dzīvi daiļāku, ienesdami viņā ciešākas vienības saites un tādas savstarpīgo attiecību formas, kuŗas spēs apmierināt mūsu ētisko sajūtu. Mums tas ir sevišķi nepieciešams, ņemot vērā nesenās verdzības sekas — pārāk lielo egoismu, savstarpējo nesaticību, neuzticību, naidu un skaudību, kas viss nebūt nesaskan ar to garu, kāds dveš no mūsu tautas dainām, atspoguļojošām īsto un nesamaitāto tautas dvēseli.

Skautisma ideju izplatīšana plašākos tautas slāņos ir tiešā atkarībā no tā, cik liels būs mums aktīvo skautisma darbinieku skaits. Par aktīvu skautu pulciņa vadītāju var būt katrs, kas tikai gribēs pašaizliedzīgi ziedot laiku un pūles mūsu jaunekļu un tautas labā. Vispieejamāki tas būtu tautas skolotājiem, kuŗi jau tā stāv pie audzināšanas darba, bet, saprotams, ka to nevar nevienam uzspiest ar varu, jo tas runātu pretim pašai skautisma idejai, kur viss ir dibināts tikai uz labprātīgu gribu strādāt sabiedrības labā.

Lai gan, kā bija teikts, skautisma idejas nav satikušās ar kritiku mūsu presē, tomēr mūsu sabiedrībā [13.lpp.] ir dzirdams viens otrs pārmetums šīm idejām, kuŗas var atstāt nelabvēlīgu iespaidu uz dažu labu jaunekli vai viņa vecākiem, kādēļ nevar paiet gluži gaŗām šiem pārmetumiem. Daži pārmetumi attiecas uz atsevišķiem gadījumiem, kur pati ideja nav bijusi pareizi piemērota praksei. Uz tādiem pārmetumiem nebūtu jāatbild, jo kļūdas var notikt un notiek visur, un viņas ne tikai neatceļ principus, bet pat tos pastrīpo. Bet ir bijuši arī principieli pārmetumi, un cik viņus nācies dzirdēt, visi viņi pastāv sekošā: 1) skautisms esot svešas zemes auglis, par daudz internacionāls un mūsu apstākļiem nepiemērots: 2) skautisms esot militārisms, un 3) skautisms esot buržuāzijas izgudrojums un darba tautai, resp. strādnieku škirai nevajadzīgs.

Uz pirmo no šiem pārmetumiem nav gŗūti atbildēt, jo, ja skautisms ir audzināšanas sistēma, ziniski piemērota bērnu psicholoģijai un nāk kā papildinājums skolai, tad viņam jābūt internacionālam, tāpat kā katrai zinībai, bet tanī pašā laikā skautisma ideologi pastrīpo to, ka, izmantojot šo sistēmu, viņa ir jāpiemēro katras nācijas īpatnībām, izmantojot savas nācijas gara mantas, lai mācītu bērnus mīlēt dzimteni. Cienot savu nacionālismu, mēs tanī pašā laikā nevaram to aizliegt citiem, un tāpat kā pie mums pastāv citu nāciju skolas, kuŗas darbojas savā valodā, tā ir jāpastāv arī skautu pulciņiem, kuŗi darbojas savas tautības valodā uz tādiem pat pamatiem kā viņu skolās. No svara ir, lai šie pulciņi darbotos valstiskā garā, un tādēļ viņiem visiem jābūt apvienotiem vienā kopīgā valstiskā centralā organizacijā, zem kopējas vadības.

Par to pārmetumu, ka skautisms ir militārisms, būtu jārunā drusciņ plašāki. No augšā atzīmētiem skautisma galveniem mērķiem un virzieniem mēs redzam, ka tur nekā speciali militāra nav, bet apskatot tuvāki tos paņēmienus un līdzekļus, kādus lieto šī audzināšanas sistēma, mēs atradīsim arī daudz ko militāru, un tādēļ būtu jātiek skaidrībā par to, kas tad īsti ir militārisms un vai viņš ir kaut kas ļauns un nevajadzīgs. [14.lpp.] Še nav vieta iztirzāt to, kā militārisms ir cēlies un attīstījies, un tādēļ atbildēsim ar vienu vārdu, ka militārisms ir tautas spēka kopošana un izveidošana ar nolūku aizstāvēt tautas vai valsts intereses, ja tas būtu nepieciešams, atklātā cīņā — kaŗā. Gŗūti pielaist, ka tas būtu ļauns nolūks. Mūsu viskarstākie internacionālisti, ja ne atklāti, tad vismaz savos sirds dziļumos nožēlo un nosoda to apstākli, ka 700 gadus atpakaļ mūsu senči bij par daudz maz vienoti savā starpā, t.i., par maz bija piekopuši savu militārismu un tādēļ vācu bruņiniekiem izdevās viņus sašķelt savā starpā un pārvērst visu tautu savā verdzībā: jo galu galā ne ieroču un bruņu pārsvars deva vāciem uzvaru, bet latviešu cilšu iekšējās vienības spēka trūkums. Ar to es gribu teikt, ka militārisms nepastāv iekš tam vien, lai apmācītos rīkoties ar visādu veidu ieročiem, bet viņš pastāv galvenā kārtā vienības sajūtas audzināšanā kaŗavīros. Atsevišķi tautas locekļi savā privātā dzīvē miera laikos tādas vienības apziņas nepieciešamību nesajūt, un tādēļ arī maz viņu kultivē, pat vairāk — viņi savstarpējā grupu cīņā kultivē naidu, turpretim kaŗavīros šai apziņai ir jābūt par viņu dabu, jo citādi sekmīgi cīnīties nemaz nav iespējams. Tādēļ arī militārās organizācijās gadu tūkstošu laikā ir izstrādājušies praktiski paņēmieni šīs vienības sajūtas audzināšanai. Baden Pouvell's, dibinot savu audzināšanas sistēmu kā "scouting", ir no militārisma aizņēmies šos praktiskos paņēmienus, savedis viņus dziļi pārdomātā sistēmā un piemērojis viņus bērnu psicholoģijai. Tik tāļu skautismā ir militārisms, jo viņš audzē jaunatnē iekšējās vienības spēkus — goda, taisnības, likumības, draudzības, brālības un savstarpējās uzticības sajūtu. Šīs īpašības vajadzīgas ne tikai kaŗavīriem, bet arī visiem pilsoņiem, jo no viņu attīstīšanās atkarājas tautas kultūras un labklājības līmenis. Tiem, kam tautība ir tukšs vārds, kam savtīgo slāpju apmierināšanai ir vajadzīgs tautu šķelt, lai viņa kaut par jaunu nonāktu verdzībā vai galīgi iznīktu, ja, tiem ar skautismu nav pa ceļam. [15.lpp.]

Uz trešo pārmetumu, t.i., ka skautisms nav vajadzīgs strādnieku šķirai, būtu jāaizrāda, ka tāds pārmetums atkārto to pašu, ko savā laikā Amerikas strādnieki bij izteikuši Baden Pouvell'am, ka skautisms esot ģenerāļu izgudrojums. Drusciņ vēlāk Amerikas strādnieki, iepazinušies ar skautisma idejām pēc citiem avotiem, bija atzinuši, ka skautisms ne tikai nekaitē strādnieku interesēm, bet nāk viņām par labu, un no tā laika Amerikas strādnieku bērni lielā skaitā iestājās skautu pulciņos. Jādomā, ka tāpat būs arī pie mums — tie no strādnieku šķiras vadoņiem, kuŗiem strādnieku tiešās intereses nemaz nerūp, bet kuŗiem ir vajadzīga strādnieku šķira tikai viņu personīgās karjeras dēļ, tie būs pret skautismu, bet jau 1919. gadā Ļeņina sieva Krupskaja izdeva brošuru, kuŗā atzīst skautisma lielo audzinošo nozīmi un ieteic viņu izmantot ar to noteikumu, ka devīzes "par Dievu un tēviju" vietā būtu devīze "par komunismu". Acīmredzot, Krupskaja vēl nav tikusi skaidrībā par to, ka šīs devīzes pēc savas būtības nemaz nav līdzīgas.

Ir skautismā vēl viena ideja, kuŗu dažas aprindas uzlūko ne visai labvēlīgi, bet kuŗas lielo nozīmi it sevišķi pastrīpo Baden Pouvell's. Šī ideja izteikta skautu 4. likumā, ka skauts ir draugs visiem citiem skautiem, un viņas nozīme pastāv iekš tuvināšanās un lielākas saprašanās tautu starpā. Šo ideju izveido, uzturot ciešus sakarus ar citu tautu skautiem. Ja skautismam pieraksta militāru raksturu, tad šī ideja vien jau runā tam gluži pretim, jo viņa ir taisni antimilitāra — brālis ar brāli vai draugs ar draugu var gan sacensties, bet viņi nekaujas savā starpā. No šādas tuvināšanās var sagaidīt, ka tautas, tuvāki pazīstot viena otru, pratīs arī viena otru vairāk cienīt un tamdēļ arī pratīs ierobežot nerimstošo cīņu tautu starpā ar sacensību ekonomiskā un kultūras attīstības laukā, nepārejot uz cīņu ar ieročiem. Bet, ja nu arī gadītos, ka iznāktu plūkšanās, tad vismaz [16.lpp.] nevarētu būt pielaisti tādi kaujas līdzekļi, kuŗi runā pretim kaŗa morālei, kā sprāgstošas lodes, smacējošas gāzes un vēl neģēlīgākais līdzeklis — sava pretinieka vajāšana ar izvirtības un lieliniecisma veicināšanu viņa tālā aizmugurē, izmantojot zemo tautas masu kulturēlo līmeni. Bijušā pasaules kaŗā Vācija, izlietojot šos līdzekļus, neko neieguva, bet tikai vērsa ar to pret sevi visas pasaules ienaidu un līdz ar to pate krita par upuri šiem nepielaižamiem kaujas līdzekļiem.

Beidzot varētu vēl minēt par vienu, dažreiz dzirdētu, pārmetumu skautismam, itkā viņš veicinot godkārību. Šis pārmetums arī nav dibināts, jo skautisms audzina goda sajūtu, kuŗa ierobežo godkārību. Godkārība lielākā vai mazākā mērā ir jau iedzimta katrā cilvēkā, un ja kāds strādā skautisma darba laukā tikai tādēļ, lai apmierinātu savu godkārību, tād tāds ilgi tur nestrādās, jo vai nu ieaudzinātā goda sajūta piespiedīs viņu ierobežot savas tieksmes un palikt par īstu skautu, vai arī neapmierināta dziņa aizvedīs viņu no skautu rindām.

Mūsu Latvijā skautu kustība, pateicoties ātrai pulciņu skaita pieaugšanai, ir nonākusi tai stāvoklī, kad stipri sajūtams sagatavotu vadītāju trūkums, it sevišķi provincē. Lielu palīdzību šinī ziņā varētu sniegt pedagogi ar savu pretimnākšanu, ja viņi, iepazīdamies ar skautisma literaturu, uzņemtos pulciņu organizēšanu un vadīšanu. Sevišķi viegli būtu tas panākams tiem pedagogiem, kuŗi zināmu laiku ir kalpojuši kaŗa dienestā un tā tad ir pazīstami ar dažiem skautisma audzināšanas paņēmieniem, kā izlūkošana, palīdzības sniegšana, topografija, nometnes dzīve, signalizacija u.c.

Skautismā atklājas plašs darba lauks lielam un svētīgam darbam. Cerēsim, ka mūsu tautai vēl nav zudusi interese idejiskam un pašaizliedzīgam darbam, tādēļ būsim modri. [17.lpp.]