Baložkalni (bij. Usmas krogs)

1915. gadā apmēram 400,000 – 500,000 Kurzemes guberņas iedzīvotāji, Vācijas impērijas armijai ieņemot Kurzemi un Zemgali, dodas bēgļu gaitās. Lielākā daļa cauri Vidzemei dodas uz Krieviju. Daudzi ceļā noklīst, pazaudē sakarus ar savējiem, kurus tad meklē ar avīžu un īpašu bēgļu palīdzības organizāciju izdevumu palīdzību.

1916. gada augustā iznākušajā Latviešu Bēgļu Apgādāšanas Centrālkomitejas Ziņojumā Nr. 31 lasām, ka “Kārlis Andersons (Aktīvajā armijā, 7. Bauskas Latv. Strēlnieku bataljonā, ložmetēju komandā) meklē Matīsu Bekmani un Frici Matīsa d. Buku no Usmas Kausiem, mežkunga palīgu Knokenfeldu no Kr.-Rendas(?), Rūdolfu Kārli Taubenbergu no Kr.-Rendas (šeit un tālāk jābūt – Lielrendas – red.piez.) Usmas kroga un Ernestu Oši no Kr.-Rendas Meķu kroga, Kuldīgas apr.”[1]

Savukārt 1916. gada oktobrī publicēts sludinājums, kurā “Zaķis Fricis no Kuldīgas (Aktīvajā armijā, 7. Bauskas Latv. Strēlnieku bataljonā, 3. rotā) meklē tēvu Juri Zaķi no Kuldīgas, Edu Traubenberg no Liel-Rendas Usmu kroga un Frici Ratenberģi no Kr.-Rendas Rūdniekiem (Rūmniekiem? – red. piez.).”[2]

1922. gadā Latvijas agrārās reformas ietvaros tiek izstrādāts Lielrendas muižas Usmas pusmuižas Salmgriežu un Usmas kroga rentes māju sadalīšanas projekts. Zeme tiek sadalīta 4 gabalos no kuriem 3 jaunsaimniecības (Nr. 49F, 50F “Salmgrieži” un 52F “Usmas krogs”), 1 – sabiedriskām vajadzībām (51F Kapsēta).

“Usmas kroga” zemes gabals (3. attēls) sadalīšanas projektā raksturots šādi: “Divu zirgu saimniecība ar ēkām. a) Sakņu dārzs sen iekopts – 0,56 ha; b) Tīrumi tikai rudzu un auzu zeme, zeme smilšaina ... – 10,24 ha; d) Pļavas pasausas, apaugušas ar krūmājiem, uzaug laba lopu barība saldas zāles – 3,76 ha; e) Ganības sausas, apaugušas ar paegļiem un virsājiem – 3,12 ha; c) Noras un atmatas – 2,17 ha; Zem ceļiem un grāvjiem ... – 2,66 ha Kopā – 22,51 ha.

Ēku aprakstā lasām: 1) Dzīvojamā ēka ar zirgu stalli un vāgūzi – vidēja vecuma, labā stāvoklī, skaidu jumts. Izmēri dzīvojamai daļai (koka konstrukcijā) – garums 20,1m, platums 8,3m, augstums 2,3m ; staļļa/vāgūža daļai (akmens-koka) – 10x8,5x3m. 2) Lopu kūtiņa (koka) – veca, sliktā stāvoklī, skaidu jumts, 17,1x7x1,5. 3) Šķūnis (koka) – vecs, sliktā stāvoklī, skaidu jumts, 22x6,7x2,7. 4) Smēde (koka) – jauna, labā stāvoklī, skaidu jumts, 9x5,1x1,9.[3]

1926. gadā “Zemes Ierīcības Vēstnesis” publicē Zemes vērtēšanas virskomisijas paziņojumu par zemes fonda piešķirto saimniecību novērtēšanu. Citu starpā tajā arī Kuldīgas apriņķa Lielrendas pagastā Lielrendas muižā ar Usmas pusmuižu Rūdolfam Taubenbergam piešķirtais īpašums 52F – bijusī rentes māja “Usmas krogs”, kas novērtēts par 248 latiem. Piezīmē teikts, ka saimiecība apgrūtināta ar noteikumu par zvejas un medību joslu lietošanu gar pierobežojošā ezera krastu.[4]

Tā paša 1926. gada sākumā notiek ugunsgrēks, kurā “Usmas krogā nodegusi Rūdolfa Taubenberga ēka, zem kuras jumta atradies dzīvoklis, lopu kūts, klēts un ratnīca. (..) Sadega arī dažādi zemkopības rīki un lopbarība. Zaudējumi ap 1800Ls. Cietušais izsaka aizdomas, ka uguns pielikta ļaunprātīgā nolūkā.”[5]

1929. g. lauksaimniecības skaitīšanas materiālos anketa īpašumam “Baložkalni” nav atrodama.

1935. gada tautas skaitīšanas laikā  kā “Baložkalnu” īpašnieks norādīts Rudolfs Taubenbergs.

Mājā 4 apdzīvotas telpas. Dzeramo ūdeni ņem no akas, apgaismošana ar petrolejas lampu. 

Mājā dzīvo Rudolfs Taubenbergs (dz. 1896., luter.); viņa sieva Anna Taubenbergs (dz.1900., luterāne, nodarbošanās – lauksaimn.); dēli Karlis Taubenbergs (dz. 1922., luter.) un Arvids Taubenbergs (dz. 1924., luter.); meitas Milda Taubenbergs (dz. 1925., luter.) un Ilga Taubenbergs (dz. 1927., luter.); māte Eda Taubenbergs (dz. 1867., atraitn., luter.).[6]

1939. gada lauksaimniecības skaitīšanas materiālos “Baložkalnu” īpašnieks ir Rudolfs Taubenbergs. 

Īpašums iegūts no valsts fonda zemes (bij. Lielrendas muižas) un sastāv no 1 gabala, kopplatība norādīta 54 pv. (1 pūrvieta – 0,36 ha), no tām aramzeme un dārzi kopā – 26,91 pv., pļavas – 8,07 pv., dabiskas ganības – 6 pv., skuju koku mežs – 4,64 pv. 

Pirms 1920.gada celtā koka mājā ar apbūves platību 26,7 kvadrātasis (1 kvadrātass – 4,552 m²) ir 4 istabas, kuras apdzīvo īpašnieka ģimene. Vēl saimniecībā ir 1 koka/mūra dziļā kūts, 1 koka klēts, 1 koka labības šķūnis, 1 koka ratnīca un 1 mūra pagrabs. Klēts un ratnīca atrodas zem viena jumta. Ūdeni ņem no akas ar koka grodiem.[7]

1941. gada augusta tautas skaitīšanas žurnālā kā “Baložkalnu” īpašnieks norādīts Rudolfs Taubenbergs.

Mājā 2 dzīvokļi. Mājā dzīvo:

Rudolfs Taubenbergs, dz. 1896.g., 10.febr. Rendas pag., luter., nodarb. – lauksaimn., pierakstīts 1896.g. 10.februārī;

Anna Taubenbergs, dz. Cinovskis, dz.1900.g. 16.maijā Spāres pag., luter., nodarbošanās – lauksaimn., pierakstīts 1920.g. 23.aprīlī;

Kārlis Taubenbergs, dz. 1922.g. 20.janvārī Rendas pag., luter., nodarbošanās – zemkopis, pierakstīts 1922.g. 20. janvārī;

Arvids Taubenbergs, dz. 1924.g. 30.jūnijā Rendas pag., luter., nodarbošanās – laukstrādnieks, pierakstīts 1924.g. 30.jūnijā;

Milda Taubenbergs, dz. 1925.g. 4.augustā Rendas pag., luter., nodarbošanās – laukstrādniece, pierakstīta 1925.g. 4.augustā;

Ilga Taubenbergs, dz. 1927.g. 7.augustā Rendas pag., luter., nodarbošanās – skolniece, pierakstīta 1927.g. 7.augustā.[8]

Ap 1980. gadu “Baložkalnus” fotografē Voldemārs Ozols.

MŪSDIENU STĀVOKLIS

2022.gadā “Baložkalni” apdzīvoti, mājās turpina saimniekot Taubenbergu dzimta.

AVOTI

1  Meklē // Latviešu Bēgļu Apgādāšanas Centrālkomitejas Ziņojums. – 1916. – Nr. 31. – 4. augusts. Skatīts: periodika.lv
2  Meklē // Latviešu Bēgļu Apgādāšanas Centrālkomitejas Ziņojums. – 1916. – Nr. 42. – 20. oktobris. Skatīts: periodika.lv
3 Lielrendas muižas sadalīšanas lieta. LVVA 1679.f., 172.apr., 931.lieta.
4  Zemes vērtēšanas virskomisijas paziņojums par zemes fonda piešķirto saimniecību novērtēšanu // Zemes Ierīcības Vēstnesis. – 1926. – Nr. 184. – 5. februāris. Skatīts: periodika.lv
5  Ugunsdzēsējs. – 1926. – Nr. 2. – 1. februāris. Skatīts: periodika.lv ; Ugunsgrēki // Latvis. – 1926. – Nr. 1303. – 5. februāris. Skatīts: periodika.lv
6 LVVA 1308.f., 12.apr., 13893.lieta, 378.lapa.
7 LVVA 1308.f., 4.apr., 974.lieta, 128.lapa.
8 LVVA 1308.f., 15.apr., 2999.lieta, 32. lapa.

Vairāk par projektu “Rendas novadpētnieka Voldemāra Ozola (1911–1999) kultūrvēsturiskā mantojuma digitalizācija, aktualizācija un pieejamības nodrošināšana” ŠEIT