Jaunsaimniecība
Vēsturiskā apkaime: Ezeri
ZIŅAS
“Dzelzāmuru” pirmsākumi saistās ar hercoga Jēkaba laikā, 17. gadsimta vidū, pie aizdambētās Lankas jeb Dzelzāmura upītes ierīkoto dzelzslietuvi ar cepli un kaltuvi. Turpat netālu atradās arī zāģu un papīra dzirnavas.[1] Lai arī vairākās preses publikācijās norādīts, ka Dzelzāmura upītes krastos uzbūvētās ražotnes pārstāja darboties pēc postošajiem 1825. vai 1826. gada pavasara plūdiem, kas pārrāvuši dambi pie upītes iztekas no Segliņu ezera un nopostījuši lejāk esošos aizsprostus[2], tomēr, kā liecina kartogrāfiskie avoti, ražošana tika atjaunota. 1899. gadā sastādītajā Lielrendas muižas plānā (2. attēls) redzam, ka uz Lankas upītes no Segliņu ezera līdz Abavai pastāv 3 uzpludinājumi, bet blakus “Dzelzāmuriem” vācu valodā pierakstīts “Eisenarbaiters Wohnung” (Dzelzs[cepļa] strādnieku dzīvoklis).[3]
Divas čuguna lietuves un viena zāģētava upītes krastos starp “Dzelzāmuru” un “Lankām” iezīmēta (3. attēls) arī 1915. gadā izdotā 2 verstu mēroga Krievijas impērijas militāri topogrāfiskajā kartē.[4] Tāpēc jādomā, ka taisnība būs Kuldīgas rajona laikrakstā “Padomju Dzimtene” 1967. gadā publicētā rakstā “Pāršķirstot vēstures lappuses” teiktajam, ka čuguna ražošana šajā vietā turpinājās līdz 1909. gadam.[5]
1920. gadā pēc Agrārā likuma pieņemšanas tiek uzsākta Latvijas Republikas zemes reforma, sadalot un piešķirot jaunsaimniekiem Valsts zemes fondā ieskaitīto muižu zemi.
1922. g. 1. maijā oficiālajā izdevumā “Zemes Ierīcības Vēstnesis” tiek publicēts Centrālās Zemes ierīcības komisijas 14. marta lēmums Nr. 654 (prot.nr. 14, p. 86.) piešķirt Jēkabam Dellem Kuldīgas apriņķa Lielrendes pagasta [Lielrendas muižas Lankas pusmuižā] nodalīto īpašumu “Dzelzsāmuri” par dzimtu. Izpirkšanas maksa noteikta 5000 Latvijas rubļu apmērā.[6]
Jēkabs Delle ir skolotājs un tobrīd "Dzelzāmurā" pastāvīgi nedzīvo.
1925. gadā Zemes vērtēšanas virskomisija publicē paziņojumu par zemes fonda piešķirto saimniecību novērtējumu. Jēkabam Dellem Lielrendas muižā piederošais rūpniecības gabals ar saimniecības piešķiršanas Nr. 654 un plāna Nr. 20F, Fa novērtēts par Ls 1109.[7]
Šeit jāatzīmē, ka “Dzelzāmuru” īpašums, lai gan sākotnēji muižas sadalīšanas plānā norādīts kā rūpniecības gabals[8], tomēr Dellem tas ir piešķirts kā jaunsaimniecība, kamēr rūpniecības gabala statuss ir blakus esošiem īpašumiem “Zāģu sudmalas” (21F) un “bij. Dzelzsfabrika” (22F) (4., 5. attēls).
1926. gadā uz pastāvīgu dzīvi “Dzelzāmurā”, sekojot vīram, kurš pensionējas, pārceļas Jēkaba sieva, rakstniece Vilhelmīne jeb Vilma Delle (1892–1980).[9]
1929. g. lauksaimniecības skaitīšanas fonda Rendas pagasta lietā “Dzelzāmuru” īpašnieks ir Jēkabs Delle. Anketā norādīts: “No Valsts zemes fonda piešķirts īpašums – jaunsaimniecība”. Kopplatība 40 pūrvietas (1 Kurzemes pūrvieta – 0,36 ha), tai skaitā aramzeme – 12 pv., augļu un sakņu dārzs – 0,5 pv., pļavas – 12 pv., ganības – 10 pv., skuju koku mežs – 4 pv.
“Dzelzāmuros” ir 1 līdz 1920. g. celta koka dzīvojamā ēka ar 5 istabām, no kurām 3 apdzīvo īpašnieks un viņa ģimene, 2 – algoti strādnieki un citi saimniecības iedzīvotāji. Īpašumā vēl atrodas 1 koka kūts / stallis, 1 koka labības šķūnis, 1 mūra ledus pagrabs. Labības šķūnis un pagrabs celti no 1920. – 1929. gadam.[10]
1935. gada tautas skaitīšanas anketā kā “Dzelzāmuru” īpašnieks ir norādīts Jēkabs Delle.
Mājā ir 6 apdzīvotas telpas. Dzeramais ūdens tiek ņemts no pumpja, apgaismošana ar petrolejas lampu.
Mājā dzīvo 3 ģimenes:
1) Jēkabs Delle (dz. 1875., luter., nodarbošanās – pensionārs), viņa sieva Vilhelmīne Delle (dz. 1892.g., luter.), dēls Māris Delle (dz. 1923., luter.);
2) Gustavs Jansons (dz. 1867. g., luter., nodarb. – galdn. darb.) un viņa sieva Katrīna Jansons (dz.1867.g., luter.);
3) Fricis Birkmanis (dz. 1872. g., luter., pensijā) un viņa sieva Anna Birkmanis (dz. 1884.g., luter., pensijā).[11]
1939. g. lauksaimniecības skaitīšanas laikā “Dzelzsāmuru” īpašnieks ir Jēkabs Delle. Īpašums sastāv no 2 gabaliem. Kopplatība 40,36 pūrvietas (aramzeme un dārzi kopā – 12,11 pv., pļavas – 12 pv., ganības – 9,25 pv., skuju koku mežs – 4 pv.).
“Dzelzāmuros” ir 1 līdz 1920. g. celta koka dzīvojamā ēka 46 kv. asu (1 kvadrātass – 4,552 m²) platībā ar 5 istabām, no kurām 3 apdzīvo īpašnieks un viņa ģimene, 2 – algoti strādnieki un citi saimniecības iedzīvotāji. Īpašumā vēl atrodas 1 līdz 1920. g. celta koka dziļā kūts, 1 koka labības šķūnis, 1 šķūnis, 1 koka/mūra pirts un 1 mūra pagrabs. Pēdējās 4 ēkas celtas pēc 1920.g. Kūts un barības šķūnis atrodas zem viena jumta. Ūdens ieguve – ar metāla sūkni.[12]
1941. gada augusta tautas skaitīšanas žurnālā “Dzelzāmuru” īpašnieks ir Jēkabs Delle.
Mājā ir 3 dzīvokļi. Mājā dzīvo:
1) Jēkabs Delle, dz. 1875.g. 20.apr. Rendas pag., luter., nodarbošanās – pensionēts skolotājs. Pierakstīts 1927. g. 14. oktobrī;
2) Vilhelmīne Delle, dz. 1892.g. 15. martā Rīgā, luter., ģimenes saimniece. Pier. 1928. g. 8. martā;
3) Māris Delle, dz. 1923. 27. septembrī Jelgavā, luter., skolnieks-laukstrādnieks. Pier. 1941. g. 17. jūlijā. Ieradies no Kuldīgas 1941.g. 17. jūnijā;
4) Katrīna Jansons, dz.1863.g. 7. jūlijā Jelgavas apr., luter., darba nespēj. Pier. 1928. g. 5. jūlijā;
5) Lizete Emma Antrops, dz. 1920.g. 13. janv. Rendas pag., luter., nodarb. – laukstrādniece. Pier. 1937. g. 26. maijā.[13]
Vilma Delle dzīvo “Dzelzāmurā” līdz mūža beigām. Rakstniece mirst 1980. gada 8. janvārī un 12. janvārī tiek izvadīta uz tuvējiem Kraķu kapiem.[14]
Ap 1980. gadu “Dzelzāmurus” fotografē Voldemārs Ozols.
MŪSDIENU STĀVOKLIS
2022. gadā “Dzelzāmuri” apdzīvoti.
AVOTI
1 Juškevičs, J. Hercoga Jēkaba laikmets Kurzemē. Rīga: Valstspapīru spiestuve, 1932. – 174. lpp.
2 Intepa, Z. 1. Renda laikmetu griežos // Padomju Dzimtene. – 1979. – Nr. 143. – 1. decembris. Skatīts: periodika.lv
3 LVVA 1679. f., 190. apr., 568/1. lieta.
4 No https://vesture.dodies.lv/
5 Pāršķirstot vēstures lappuses // Padomju Dzimtene. – 1967. – Nr. 125. – 24. oktobris. Skatīts: periodika.lv
6 Galīgi piešķirtas zemes // Zemes Ierīcības Vēstnesis. – 1922. – Nr. 35. – 1.maijs. Skatīts:
periodika.lv
7 Zemes vērtēšanas virskom. paziņojums par zemes fonda piešķirto saimn. novērtēšanu // Zemes Ierīcības Vēstnesis. – 1925. – Nr. 162. – 17. jūlijs. Skatīts: periodika.lv
8 LVVA 1679. f., 172. apr., 931. lieta.
9 Zanders, O. Usmas mežu aizvējā // Skolotāju Avīze. – 1982. – Nr. 9. – 3. marts. Skatīts: periodika.lv
10 LVVA 1308. f., 11. apr., 13553. lieta.
11 LVVA 1308. f., 12. apr., 13893. lieta, 89. lapa
12 LVVA 1308. f., 4. apr., 974. lieta, 138. lapa.
13 LVVA 1308. f., 15. apr., 2999. lieta, 82. lapa
14 Ūdris, K. Jaunatnes rakstnieces Vilmas Delles simtgade // Laiks. – 1992. – Nr. 48. – 13. jūnijs. Skatīts: periodika.lv
Vairāk par projektu “Rendas novadpētnieka Voldemāra Ozola (1911–1999) kultūrvēsturiskā mantojuma digitalizācija, aktualizācija un pieejamības nodrošināšana” ŠEIT
