Krogs
ATRAŠANĀS VIETA
Deidera kroga drupas atrodas Valmieras novada Kocēnu pagastā (1940.g. Valmieras apriņķa Kocēnu pagastā), pie senā Rīga—Tērbata lielceļa, posmā, kur tas aiz Rubenes uz Valmieras pusi nodalās no mūsdienu autoceļa A3 (Inčukalns—Valmiera), ceļa kreisajā pusē, apm. 500 m uz R no “Mušu” mājām. Koordinātas: 57.48043 25.30787.
MŪSDIENU STĀVOKLIS
Mūsdienās no kādreizējā kroga saglabājušās tā drupas — atsevišķu ārsienu fragmenti un dūmeņi.
ZIŅAS
Senākais zināmais dokuments, kurā pieminēts Deidera krogs (kas tostarp ir arī senākais vārdā nosauktais Kokmuižas krogs) ir Vidzemes 1638. gada arklu revīzija. Uzskaitot Kokmuižas vakas tukšās zemnieku sētas, ar pēdējo — 9. — numuru nosaukts Deidars (Deidar), paskaidrojot, ka tā ir krogus vieta pie Rīgas ceļa ar ¼ arkla lielu zemi.[1]
Nākamo reizi krogs minēts Kokmuižas 1688. g. arklu revīzijā [3], kur citu Kokmuižas vakas zemnieku vidū ierakstīts Deijder Krug Peter ar piebildi – kroģē muižas alu. [2]
Revīzijas materiālos atrodam arī četru Kokmuižas krogu, tostarp Deidera kroga, inventāra aprakstu. Visi krogi apsekoti 1688. gada 20. jūlijā.
“4. Deidera krogs /Deijder Krug/.
1. Dzīvojamā māja vai istaba ir no tēstiem baļķiem krusta pakšos kopā ar diviem kambariem galā. Ēka uzcirsta 7 asis gara un 5 asis plata. Salmu jumts. Ēkā:
I. Istabai ir vienas durvis ar eņģu pāri un vieni kliņķi. Aiz durvīm ir dobo podiņu krāsns uz mūrētas pēdas. Virs krāsns istabā ir rovis no māliem koka karkasā. Istabai ir 5 logi, trijos no tiem ir 38 ½ kvadrātrūtis. Otri divi logi ir ar 22 kvadrātrūtīm. Šo abu logu augšdaļā ir vēdlodziņi.
II. Pirmajā kambarī, kas aiz letes, ir viens logs ar 38 ½ kvadrātrūtīm. Kambara durvīm ir eņģu pāris un krampis.
III. Otram kambarim durvis ir tikai ar aizliekamu krampi. No šī kambara, lai izietu ārā, ir vēl vienas durvis, bet bez dzelzs daļām.
IV. Aiz augšminētā kambara durvīm ir lūka uz pagrabu. Lūkai ir eņģu pāris un krampis. Pagrabā ir ieeja arī no istabas. Visa ēka [iekštelpas] apdarīta plēstiem dēļiem [sienas, griesti, grīdas].
2. Stadula uzcirsta no apaļiem kokiem statņos. Stadulai labs salmu jumts. Ēka 16 asis gara un 7 asis plata. Ar vienu paksi piejūgta pie iepriekš aprakstītās dzīvojamās mājas un ir gandrīz zem viena jumta ar to. Stadulai divi vārti. Vieni ar divām vērtnēm, otri ar vienu vērtni, vārtiem ir dzelzs pārliktnis. Ēka ir pietiekami laba un lietojamā stāvoklī.
3. Klēts uzcirsta no apaļiem baļķiem krusta pakšos - 2 ½ asis garumā un 2 asis plata. Durvīm ir kārbas atslēga un rokturis. Ēka pietiekoši labā stāvoklī.
4. Otra klēts būvēta sen atpakaļ ir 2 ½ asis gara un 2 platumā. Tāpat kā iepriekš aprakstītai ir salmu jumts, griesti no plēstiem, bet grīda no apaļkokiem. Klēts durvīm tikai kārbas atslēga. Priekšklēts apsista plēstiem dēļiem.
5. Pirts ir 2 ½ asis gara, 2 plata. Salmu jumts, ir zemnieku krāsns, vienas durvis. Ēkas vērtība zema [nevērtīga].
6. Bez šīm ēkām ir vēl viena veca smēde, jo saimnieks ir kalējs, un vēl viena veca rija. Abas ēkas ir nevērtīgas." [3]
Senākais kartogrāfiskais materiāls, kurā redzams Deidera krogs (Deiderkrug), ir 1695. gada J.A. Ulriha zīmētā Rīgas—Tērbatas ceļa karte (2. attēls).[4]
Krogs šajā vietā attēlots arī vēlākās kartēs — 1793. gadā sastādītajā L.A. Mellīna Valmieras apriņķa kartē [5], 1799. gada Kokmuižas privātmuižas zemnieku zemes plānā (3. attēls), [6] Rikera 1839. gada Vidzemes speciālkartē (Deider)[7], kā arī atsevišķās 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma militāri topogrāfiskajās kartēs.[8]
Daudzi kocēnieši piedalās 1802. gada Kauguru nemieros. Viņu vidū arī Deidera krodzinieka Jāņa 1780. gadā dzimušais otrais dēls Jānis, kurš kopš 1801. gada kā kalps strādā pie “Vītēļu” saimnieka Pētera. Jānis līdz ar 3 citiem tiek atzīts par vienu no galvenajiem nemiernieku vadoņiem. Vītēļa Jāni kopā ar Vītēļu Pēteri, Mujānu muižas sulaini Johansonu un kučieri Kārli Bušu soda vispirms ar 30 pāriem asu rīkšu, šaustot tos ik pēc 8 dienām atklāti pie kauna staba ar 10 pāriem rīkšu. Pēc tam Jānis un Pēteris tiek sodīti ar nometināšanu Sibīrijā, bet abi pēdējie ar nosūtīšanu spaidu darbos uz Ņerčinsku. 1805. gadā Pēteri apžēlo, turklāt vēl piešķir brīvlaišanu un viņš kā brīvs cilvēks atgriežas dzimtenē. Nav nekas zināms par Jāņa, Johansona un Kārļa Buša likteni. Domājams, ja viņi vēl bija dzīvi, tad tika atbrīvoti no soda tāpat kā Pēteris.[9]
Valmieras bruģa tiesas ap 1866.g. sastādītā apriņķa krogu un šeņķu (alkoholisko dzērienu pārdotuvju) sarakstā Kokmuižā uzskaitīti šādi krogi: Bestes, Deidera, Melluma, Dzirnavu, Murēnu, Muižas un Tilcēnu krogs. Deidera kroga (Deiderkrug) krodzinieks — Eduards Ribelis (Eduard Ribbel).[10]
1892. gadā publicētajā Krēgera adresu grāmatā Kokmuižā norādīti trīs krogi — Brandeļa, Deidera un Upītes. Deidera krodzinieks joprojām Ribelis (Ribbel)[11]. Savukārt pēc 1909. gadā izdotās Rihtera adresu grāmatas ziņām Kokmuižā darbojas vairs tikai Brandeļa krogs.[12] Var pieņemt, ka Deidera krogs savu darbību pārtraucis pēc 1900. gada spirta monopola likuma pieņemšanas, kad Vidzemē tika slēgti 66% krogu.[13]
TIPOLOĢIJA UN ARHITEKTONISKAIS RAKSTUROJUMS
Deidera krogs bijis tipisks lielceļa krogs. Senākās kroga ēkas, kā varam lasīt augstāk citētajā 1688. gada revīzijā, bijušas būvētas no koka, bet mūsdienās drupās gulošā būve celta viscaur no sarkano māla ķieģeļu mūra, kas nav bieži sastopams galvenais krogu būvmateriāls — krogu celtniecībā ierasti izmantoti vienkārši pieejami un ekonomiski izdevīgi būvmateriāli — laukakmeņi, dolomīta radzes, koks. Ķieģeļi, visticamāk, nākuši no netālā, pašai Kokmuižai (Kokenhof) piederošā cepļa, kas samazināja kroga ēkas būvniecības izmaksas. Deidera kroga mūra ēkas celšanas gads nav zināms, visdrīzāk tas celts 19.gadsimta I pusē vai vidū.
Deideru kroga telpiskais plānojums sastāvējis no kroga telpām un vienas gareniski pievienotas stadulas. Detalizēts situācijas apraksts sniegts arhitektūras studenta I. Stukmaņa kopā ar M.Vijupi veiktā 1959. gada apsekojumā. I. Stukmanis pierakstījis no tābrīža Deideru saimnieka Oļģerta Ribeļa iegūtās ziņas, uzņēmis ēku situācijas plānu, fiksējis gan tā laika krogus telpu plānojumu un iekārtu, gan arī citas interesantas detaļas:
“Objekta vēsture: Tagadējais saimnieks [1959.gadā Deidera krogā dzīvojošais O.Ribelis, domājams, ir 1866.g. minētā Deidera krodzinieka E.Ribeļa pēcnācējs - red. piez.] stāsta, ka pirms tagadējā mūra kroga šai pašā vietā sākumā bijis koka krogs (apmēram ap 200 gadiem atpakaļ), mazāks pēc izmēriem. Tas nodedzis un tad uzcelts tagadējais krogs — no ķieģeļiem. Še risinājusies arī t. s. ”Kauguru nemieri” (“Kauguru dumpis”) notikumi — Deideru krogā notikušas nemiernieku sanāksmes, kurās uzstājies (saimnieks saka) Kēžu Jānis. Atceras arī Vīteļu Pēteri no Vīteļu mājām. Kauguru nemieri aprakstīti romānā “Kaugurieši”. Krogs kopš tā laika gandrīz nekad neesot pārbūvēts, tagadējie iemītnieki vienīgi dažas telpas sadalījuši sīkāk. Krogs atrodas ceļu Valmiera—Rubene (Rīgas ceļš) malā. Galvenā ieeja kam lievenis (saimniece saka, ka tas senāk saukts par “balkonu”) vedis ceļinieku istabā. No ceļinieku [galvenās kroga] istabas pa kreisi vidū bufetes lete, kurai priekšā atradušies vairāki galdi apmeklētājiem. No krogus istabas dibenā durvis uz krodzinieku guļamistabu, durvis uz “vācu galu — kambari”, durvis uz “antkambari” — pieliekamo istabu, kuras grīdā lūka bijusi, caur kuru nokļūst pagrabā. Vēl no kroga istabas durvis vedušas uz “lopu virtuvi” (tagad durvis aizmūrētas). No lopu virtuves durvis uz āru ved, caur kurām uz āru gāja arī esošās kalpu istabas iemītnieki. No ceļinieku istabas pa labi ved durvis stadulā, no durvīm pa kreisi koka trepes, kas ved uz bēniņiem, zem trepēm ieeja “00” bijusi. Stadulā saglabājušās koka guļbūves — ar pāri laistiem pakšiem — sienas — zirgiem steliņģi. No stadulas uz āru 2 lielas durvis izbraukšanai un iebraukšanai.
Objekta izmantošana: tagad tā iemītnieki - Olģerta Ribeļa ģimene, apdzīvo bijušo krodzinieka guļamistabu, “vācu kambari”, lielo krogus istabu. Pieliekamais, kam tas tiek izmantots kā senāk — dažādu lietu glabāšanai. Lopu virtuvē — arī līdzīgi kā senāk., ceļinieku istaba sadalīta, pie “balkona” ierīkots priekšnams. Ceļinieku istabā stāv dažādas saimniecības lietas, tāpat kalpu istabā. Ceļinieku istabā maizes krāsns “mute”, pati krāsns bijusi kalpu istabā, vēlākā laikā ceļinieku istabā ierīkotas tagad esošās 2 plītis. Stadulā izmanto vecos zirgu stelinģus lopu mitināšanai, jo atsevišķa kūts ēka nav, neesot arī bijusi. Stadulas augšā glabā ābolus, sienu.
Konstruktīvais apraksts: sarkano māla ķieģeļu celtne, siena veidota, lai nesaltu cauri — ar gaisa starpkārtu ķieģeļa platumā, tātad siena 3 ķieģeļu biezumā. Uz mūra mūrlata, uz kuras sija uzlikta, uz siju galiem abās puses uzlikts spāru baļķis, uz kura balstās spāru gali. No ēkas ārpuses uz galiem spāru un siju gali apšūti ar dēļiem, aizsargājot no atmosfēras iedarbības. Krogus galā uz sijām dēļu griesti trīnītī, grīdas “dēļu”; ceļinieku istabā un lopu virtuvē, senāk un tagad — ķieģeļu klons; stadulā virs sijām dēļi salikti, lai varētu kraut sienu; visai ēkai laukakmeņu pamati, mūrēti kaļķu javā. Ēka apmesta ar kaļķu apmetumu, gar logiem, durvīm un stūriem ēkai baltas apmales 20 cm platumā.
Durvis — vienviru dēļu durvis krogus galā, stadulā — divviru dēļu durvis. Logi — divviru trīsstūrīšu, vienīgi lielajā krogus istabā 3 viru logs trīsstūrīšu. Lieveņa statņi [attēlā]. Lievenis apaudzis ar apiņiem, šis lievenis bijis uzcelts vēlāk, iepriekšējais bijis līdzīgs, tikai senāk gar malām bijuši treliņi vienkārši, tagad vienkārši dēlīši sasisti. Jumts arī senāk bijis skaidu, tagad arī skaidu.
Dekoratīvo rotājumu nekādu nav.
Objekta tehniskais stāvoklis — vidējs.
Dzīvojamās istabas izbalsinātas, saimnieks saka, ka senāk neesot bijušas balsinātas.
Ziņu sniedzējs — Olģerts Ribelis, 72. g.v. [gadus vecs]
Kocēnos, 1959. g. 20. Aug.
I. Stukmanis” [14]
1983. gadā Deidera kroga stadulas gala jumts jau bija sabrucis (sk. 7. un 8. attēlu), bet krogus gals vēl, iespējams, bija apdzīvots. Ap 1990. gadu ēka jau bija pamesta un pamazām pārvērtās drupās.
Aprakstu sastādīja: Valters Grīviņš, Elza Elīza Vītola
LITERATŪRA UN AVOTI
1 Vidzemes 1638. gada arklu revīzija. Latvijas vēstures avoti. IV sējums. II burtnīca. Latvijas vēstures institūta apgādiens, Rīga 1940. — 508.lpp.
2 LVVA 7348. f., 1. apr., 13. lieta, 577. – 586. lapa.
3 LVVA, 7348. f., 1. apr., 10 lieta. Karaļa muižas 1688. gads. 317. – 320. lpp. No: Niedre U. Kokmuiža. Sētas. Zemnieki. Zviedru laiki. 1601., 1638., 1688. gads. Nepublicēts pētījums. 2013. — 39. lpp.
4 LVVA 7404f., 1apr., 2195l., 15.lapa.
5 Atlas von Liefland, 1798. Skatīts: digitalarchive.mcmaster.ca
6 LVVA 6828.f., 2.apr., 1373. lieta.
7 Specialcharte von Livland in 6 Blättern, 1839. Skatīta: https://vesture.dodies.lv/
8 Skatītas: https://vesture.dodies.lv/
9 Enzeliņš, H. Skati Valmieras pilsētas, draudzes un novada pagātnē. Redaktors un priekšvārda autors Valters Grīviņš. Valmiera: Apvārsnis, 2019. – 384.–395.lpp.
10 LVVA 114.f., 1.apr., 1818.lieta., 22.lapa.
11 Kröger, A. W. Verkehrs- Und Adreßbuch Der Baltischen Provinzen / Herausgegeben Von A.W. Kröger. - Riga: Selbstverl. Des Hrsg., 1892. – 35.lpp. Skatīta: kpbc.umk.pl
12 Richters, A. Baltische Verkehrs- Und Adressbücher. Bd. 1, Livland. Riga : A. Richter, 1909. – 394.lpp. Skatīts: dspace.ut.ee
13 Niedre, U. 19. Gadsimta Vidzemes lauku krogu vieta pagasta saimniecībā, sabiedrībā un sadzīvē // Letonikas otrais kongress. Letonikas avoti: Latvijas piekraste. Arheoloģija, etnogrāfija, vēsture. – Latvijas vēstures institūta apgāds: Rīga, 2008. – 224. lpp.
14 NKMP KMIC, mape “Deidera krogs”, inv.nr. 1944-7-KM.
Apraksts sagatavots ar VKKF atbalstu.
