Krogs
ATRAŠANĀS VIETA
Ignašu krogs atradies Alūksnes novada Ziemera pagastā (1940.g. Valkas apriņķa Ziemeru pagastā), senā Alūksnes–Neihauzenes (Pleskavas/Pēterburgas) lielceļa (mūsdienu autoceļš Alūksne–Ziemeri–Veclaicene (V386)) kreisajā malā aiz Vaidavas upes. Aptuvenā novietne ir ap 70 m uz ziemeļiem no Ziemera pagasta "Imantām". Koordinātas: 57.50296 27.07094.
MŪSDIENU STĀVOKLIS
Krogs zudis, tā vietā apstrādāts tīrums.
ZIŅAS
Viens no senākajiem Ignašu kroga pieminējumiem varētu būt atrodams 1638.gada arklu revīzijā, kurā par Alūksnes pilsnovada Ziemera muižu (Simer hoff) teikts, ka tai pieder viena krogus vieta pusjūdzes attālumā no muižas un viena Alūksnes miestā, kurā Pils aizliegusi kroģēt.[1]
17.gadsimta beigās zviedru valdības veiktā Liela kadastra revīziju laikā Ziemeru muižā nav norādīts neviens krogs, bet pastāv Ignašu mājas, kas iezīmētas gan mērnieka A.Bruzava 1683.gadā sastādītā Ziemeru muižas plānā (2.attēls)[2], gan ap 1700.gadu zīmētā Rīgas–Alūksnes ceļa kartē (3.attēls)[3].


18. gadsimta vidū Ignašu krogs darbojas. 1750.gada arklu revīzijas aktīs par Ziemeru muižu teikts: “Agrāk muižas krogs bija pie Pleskavas ceļa, bet tad (..) tika pārcelts uz Ignašu (Ignasch) zemi pie Vaidavas upes. Tur uzcelta rija un [tajā] tiek izkroģētas 7 – 8 mucas alus gadā.”[4] Šeit jāpiebilst, ka gan muiža, gan Ignaši abi atrodas pie Pleskavas ceļa.

Nav zināms vai 18.gadsimta beigās joprojām tiek kroģēts rijā vai arī uzcelta atsevišķa kroga ēka, bet Ignašu krogs (bez nosaukuma) ir iezīmēts L.A.Mellīna 1793.gadā sastādītajā Valkas apriņķa kartē (4.attēls).[5] Krogs (Ignasch) redzams arī Rikera 1839.gada Vidzemes speciālkartē,[6] taču Krievijas impērijas 1866.gada 3 verstu mēroga militāri topogrāfiskajā kartē[7] tas vairs nav iezīmēts. Arī vēlākās kartēs redzam tikai Ignašu māju, bet ne kroga attēlojumu. Tas nav atrodams arī 1901.gadā sastādītā Valkas apriņķa privātmuižu krogu sarakstā, kurā Ziemeru muižā norādīts tikai viens – Muižas krogs.[8]



Domājams, nelielais Ignašu krogs tika slēgts 19.gs. vidū kā nepietiekami ienesīgs. Ēku, visticamāk turpināja izmantot kā dzīvojamo māju. Iespējams, tā bija saglabājusies vēl ap 1950.gadu (sk. 5 attēlu). Kādreizējā Ignašu kroga vieta bija zināma vēl 1998.gadā, kad norādīta kā orientieris Ignašu senkapu atrašanās vietai: “Vaidavas upes labajā krastā pie bij. Ignašu kroga”.[9]
Pretī kroga vietai ceļa malā vēl 2011.gadā auga divas lielas lapegles. Paplašinot ceļu, koki ap 2019.gadu nozāģēti. To vietas tagad iezīmē celmi (6.attēls).
TIPOLOĢIJA UN ARHITEKTONISKAIS RAKSTUROJUMS
Ignašu krogs bijis tipisks lielceļa krogs. Pagaidām nav izdevies iegūt nedz kādu kroga celtnes aprakstu, nedz attēlu, tāpēc celtniecības materiāls, izskats un plānojums nav zināmi. Iespējams, krogs vismaz daļēji bija celts mūra konstrukcijā.
Aprakstu sastādīja: Valters Grīviņš, Elza Elīza Vītola
LITERATŪRA UN AVOTI
1 Dunsdorfs, E. Vidzemes 1638. gada arklu revīzija. Latvijas vēstures avoti. IV sējums. III burtnīca. Latvijas vēstures institūta apgādiens, 1941. – 885.lpp. Skatīts: gramatas.lndb.lv
2 LVVA 7404.f., 1.apr., 455.lieta.
3 LVVA 7404.f., 1.apr., 2209.lieta, 64.(20.) lapa.
4 LVVA 7348. f.,1.apr.,30.lieta, 490.lapa.
5 Wegekarte des Walkschen Kreises mit den Kirchspiels- und Gutsgrenzen. [Riga] : Liv-Estländischen Landeskulturbureau : Jonck & Poliewsky (Jurjew-Dorpat : Lithogr. E. Berthelson), 1904.
6 Specialcharte von Livland in 6 Blättern, 1839. Skatīta: https://vesture.dodies.lv/
7 Skatīta: https://vesture.dodies.lv/
8 LVVA 214.f., 3.apr., 117.lieta, 4.lapa.
9 mantojums.lv
Apraksts sagatavots ar VKKF atbalstu.