Krogs
ATRAŠANĀS VIETA
Ziemeru muižas krogs atradies Alūksnes novada Ziemera pagastā (1940.g. Valkas apriņķa Ziemeru pagastā) Ziemeros, senā Alūksnes–Neihauzenes (Pleskavas/Pēterburgas) lielceļa (mūsdienu autoceļš Alūksne–Ziemeri–Veclaicene (V386)) labajā pusē, pie Ziemeru muižas, blakus dzīvojamai mājai “Atvases”. Koordinātas: 57.53310 27.06217.
MŪSDIENU STĀVOKLIS
No kroga ēkas saglabājušās vienas laukakmens mūra sienas drupas.
ZIŅAS
1638.gada arklu revīzijā, kurā par Alūksnes pilsnovada Ziemera muižu (Simer hoff) teikts, ka tai pieder viena krogus vieta pusjūdzes attālumā no muižas (sk. Ignašu kroga vietas aprakstu) un viena Alūksnes miestā, kurā Pils aizliegusi kroģēt.[1]
17.gadsimta beigās zviedru valdības veiktā Liela kadastra revīziju laikā Ziemeru muižā nav norādīts neviens krogs.[2]
1750.gada arklu revīzijas aktīs par Ziemeru muižu teikts: “Agrāk muižas krogs bija pie Pleskavas ceļa, bet tad (..) tika pārcelts uz Ignašu (Ignasch) zemi pie Vaidavas upes. Tur uzcelta rija un [tajā] tiek izkroģētas 7 – 8 mucas alus gadā.”[3] Šeit jāpiebilst, ka gan muiža, gan Ignaši abi atrodas pie Pleskavas ceļa un jādomā, ka “agrākā” kroga atrašanās vieta bijusi pie muižas.
L.A.Mellīna 1793.gadā sastādītajā Valkas apriņķa kartē Ziemeru muižā krogs nav iezīmēts. Senākais un pagaidām vienīgais kartogrāfiskais materiāls, kurā to redzam, ir Rikera 1839.gada Vidzemes speciālkarte (4.attēls).[4]
1864.–1866.gadā sastādītajā Ziemeru muižas plānā (5.attēls) domājamā kroga vietā nav iezīmēta neviena ēka.[5] Acīmredzot celtne, kuras drupas mūsdienās atrodas “Atvašu” pagalmā, tobrīd vēl nav uzbūvēta.
1892.gadā izdotajā Krēgera “Vidzemes adresu grāmatā” Ziemeru muižas sadaļā teikts, ka muižā pastāv Muižaskrogs ar “būdu” (Hofskrug mit Bude), kura īpašnieks ir Aleksandrs Grosmans (Inh.[aber]: Alexander Großmann).[6] Ar “būdu” šeit saprotama atsevišķa, krogam saimnieciski piesaistīta ēka, kurā var atrasties, piemēram, kalēja darbnīca vai veikals.
Muižaskrogs kā vienīgais Ziemeru muižas krogs norādīts Vidzemes bruņniecības landrātu kolēģijas 1901.gadā sastādītā Valkas apriņķa privātmuižu krogu sarakstā.[7] Krogs muižas īpašniekam baronam Alfrēdam Volfam laikā no 1887. Līdz 1889.gadam devis ikgadēju nomas maksu 1000 rubļu apmērā. Tomēr nav skaidrs, kāpēc blakus vārdam “Hofskrug” vēlāk pierakstīts “Marienstein” (sk. 6.attēlu), kas ir vācu nosaukums Ziemera muižai kaimiņos esošai Māriņkalna muižai. Ja nepareizi būtu norādīta muiža, kurā attiecīgais krogs atrodas, tad taču labojumam vajadzētu būt pie muižas nosaukuma nevis pie kroga vārda… Savukārt par to, ka 1901.gada saraksta Ziemeru Muižaskrogs visdrīzāk ir tas pats Krēgera “Vidzemes adresu grāmatas” Ziemeru Muižaskrogs liecina piezīme: “Krogus nomas maksā iekļauta arī noma par 1 būdu (Bude)”. No šīs piezīmes arī nepārprotami skaidrs, ka krodzinieks ir nevis īpašnieks, kā norādīts Krēgera adresu grāmatā, bet nomnieks.
Ziemeru muižas krogs nav norādīts ap 1900.gadu sastādītajā Alūksnes draudzes kartē, bet to redzam iezīmētu 1904.gada Valkas apriņķa ceļu kartē (7.attēls). To, ka krogs turpina darboties arī pēc tam, kad Baltijas guberņās 1900.gadā ievieš valsts spirta monopolu pēc kā slēdza aptuveni 66% Vidzemes krogu[8], apliecina 1909.gadā izdotā Rihtera “Vidzemes adresu grāmata”. Tajā teikts, ka Ziemeru muižā darbojas Muižaskrogs ar krodzinieku Ziediņu (Zeedin).[9]
Pārskatot periodika.lv ievietotos digitalizētos preses izdevumus, neizdevās pārliecinoši noskaidrot, kam tieši un kādā apjomā agrārreformas ietvaros tika piešķirts Ziemeru muižas krogs ar tam piekrītošo zemi. Iespējams, vismaz daļa ēkas piešķirta 1922.gadā dibinātajai Jaunlaicenes piensaimnieku sabiedrībai, kura savā 1936.gada darbības pārskatā norāda, ka līdz ar citiem īpašumiem tai pieder Ziemeru krejotava.[10]
Ziemeru muižas krogs iet bojā 1941.gada jūlijā sākumā, kad to nodedzina atkāpjošās krievpadomju okupantu karaspēka daļas:
“Bez dzīvā spēka zaudējumiem Ziemera pagasts ļoti daudz cietis arī materiāli. Sarkanarmijas vajadzībām no pagasta lauksaimniekiem rekvizēti 50 darba zirgi. 5.jūlijā no atkāpjošās sarkanarmijas tika nodedzināta bij. Ziemera muižas krogus ēka, kas piederēja Jaunlaicenes piensaimnieku sabiedrībai. Še bija ierīkota Ziemera krejotava, Ziemera patērētāju biedrības veikals un vairāki dzīvokļi. Ēka nodega līdz ar visu iekārtu, inventāru un precēm. Ziemera apkārtnes lauksaimnieki tagad palikuši bez krejotavas, jo jaunu krejotavu varēšot celt tikai nākošā gadā.”[11]
PSRS armijas ģenerālštāba 1947.g. militāri topogrāfiskajā mēroga 1:25000 kartē Ziemera muižas kroga vietā redzam iezīmētas drupas (8.attēls).[12]
TIPOLOĢIJA UN ARHITEKTONISKAIS RAKSTUROJUMS
Pēc novietojuma Ziemeru krogs atbilst lielceļa kroga un muižas kroga kategorijai. Pagaidām nav izdevies iegūt nedz kādu kroga celtnes aprakstu, nedz attēlu, tāpēc izskats un plānojums nav zināmi. Frangmentāri saglabājusies nešķeltu laukakmeņu un māla pilnķieģeļu mūra siena norāda, ka krogs vismaz daļēji bija celts mūra konstrukcijā.
Aprakstu sastādīja: Valters Grīviņš, Elza Elīza Vītola
LITERATŪRA UN AVOTI
1 Dunsdorfs, E. Vidzemes 1638. gada arklu revīzija. Latvijas vēstures avoti. IV sējums. III burtnīca. Latvijas vēstures institūta apgādiens, 1941. – 885.lpp. Skatīts: gramatas.lndb.lv
2 Dunsdorfs, E. Der große schwedische Kataster in Livland, 1681–1710. Kartenband / von Edgars Dunsdorfs. Stockholm: Almqvist & Wiksell, 1974. – 269.lpp.
3 LVVA 7348. f.,1.apr.,30.lieta, 490.lapa.
4 Specialcharte von Livland in 6 Blättern, 1839. Skatīta: https://vesture.dodies.lv/
5 LVVA 1679.f., 194.apr., 529.lieta.
6 Kröger, A. W. Verkehrs- Und Adreßbuch Der Baltischen Provinzen / Herausgegeben Von A.W. Kröger. – Riga: Selbstverl. Des Hrsg., 1892. – 54.lpp. Skatīta: kpbc.umk.pl
7 LVVA 214.f., 3.apr., 117.lieta, 4.lapa.
8 Niedre, U. 19. Gadsimta Vidzemes lauku krogu vieta pagasta saimniecībā, sabiedrībā un sadzīvē // Letonikas otrais kongress. Letonikas avoti: Latvijas piekraste. Arheoloģija, etnogrāfija, vēsture. – Latvijas vēstures institūta apgāds: Rīga, 2008. – 224. lpp.
9 Richters, A. Baltische Verkehrs- Und Adressbücher. Bd. 1, Livland. Riga : A. Richter, 1909. – 510.sleja. Skatīta: dspace.ut.ee
10 Jaunlaicenes piensaimnieku sabiedrības 1936.gada darbības pārskats // Latvijas Lopkopis un Piensaimnieks. – 1937. – Nr.10. – 12.marts. Skatīts: periodika.lv
11 Sarkanarmieši Ziemerī dedzina dzelzs betona tiltu // Malienas Ziņas. – 1941. – Nr.6. – 25.septembris. Skatīts: periodika.lv
12 Skatīta: https://vesture.dodies.lv/
Apraksts sagatavots ar VKKF atbalstu.
