Krogs
Rencēnu muižas (Rantzen) krogs atzīmēts grāfa L.A.Mellīna zīmētajā Valmieras apriņķa kartē (1791). Domājams, krogus ēka celta neilgi pirms kartes sastādīšanas vai nedaudz senāk – 18.gs. II pusē.

1811.g. veiktā Rencēnu muižas inventarizācijā teikts, ka Muižas krogs (der Hofes-Krug) ir celtne ar diviem spārniem, no kuriem viens ir stadula, bet otrā spārnā ir istabas. Frontālā daļa ir celta no laukakmeņiem un ķieģeļiem, 13 asis un 4 pēdas gara un 6 asis un 5 pēdas plata. Stadula ir 23 asis gara un 5 asis un 5 pēdas plata. Otrs spārns, kurā ir istabas, ir 15 asis un 4 pēdas garš un 6 asis un 5 pēdas plats.

Kā stadula, tā otrais spārns daļēji ir celti no māla kleķa, ķieģeļiem un laukakmeņiem. Ēkai 29 logi, turklāt 3 ir aizmūrēti (viens no tiem ar koka režģi un pārējie ar rāmjiem un vērtnēm). Logos trūkst 65 rūtis. 7 istabas ir siltas, ar 4 ķieģeļu krāsnīm, kuras ir sliktā stāvoklī, un viena auksta istaba. Ēkai 14 durvis un 2 vārti, paredzēti ar eņģēm. Vienas durvis slēdzamas, pārējās aizdarāmas ar krampjiem. Mūri no māla kleķa, kas lietū saplaisājuši. Māja nav pabeigta (das Gesinde ist unvollendet), krāsnis ir nojaucamas, skurstenī un dūmvados ir plaisas, kārniņu jumtam nepieciešams remonts. [1]

1868.g. Rencēnu muižas krodzinieks ir Bergfelds. [2]
1915.g. izdotās Krievijas impērijas vienas verstes mēroga kartē krogus iezīmēts kā L veida būve. Ņemot vērā, ka mūsdienās dabā vēl redzamas visu trīs 1811.g. inventarizācijā minēto apjomu drupas (kopā veidojot priekšstatu par U veida celtni), jājautā – vai kartes sastādīšanas laikā viens no apjomiem bijis nojaukts, vai arī tā ir kartogrāfu kļūda.


Literatūra
1. Pētersone, Inta. Zeme un ļaudis: Rencēnu pagasta vēsture. Rīga: Drukātava, 2006. – 125.lpp.
2. Turpat – 131.lpp.