Trēziņu senkapu uzkalniņi atrodas lauka vidū, apauguši kokiem. Austrumu pusē esošais uzkalniņš noplicināts un sapostīts ar rakuma bedri. Tā diametrs ap 6 m, augstums ap 0,5 m. Otrais, tautas mutē par Vīnkalniņu dēvētais uzkalniņš, kas atrodas 10 m uz R no pirmā, ir saglabājies nepostīts. Tā diametrs ap 7 m, augstums 1 m. Abi uzkalniņi, šķiet, sastāv no akmeņiem. Akmeņi vērojami arī to pakājēs. [1]
1985. gadā, apsekojot Trēziņu senkapus, J. Urtāns piezīmējis, ka uzkalniņus stipri izbradā lopi. 2020. gadā uzkalniņu aizsardzības stāvoklis labs, vienīgi uz tiem augošie koki un krūmi mazina pieminekļu estētisko vērtību.
Pēc ārējā izskata spriežot, Trēziņu senkapi pieder I gadu tūkstoša p.m.ē. Baltijas somu akmeņkrāvuma uzkalniņiem. Līdzīgi uzkalniņi apkārtnē vairāki: pie Briņķiem Vaidavas ezera A krastā (~2km attālumā gaisa līnijā no Trēziņu senkapiem), pie Mazgaidēniem, Lāčiem, Telmēniem, Strazdiem un Kaulēniem Lielā Baužu ezera A krastā (~5km gaisa līnijā) un citviet.
Netālu atrodas Zeltiņu atradumu vieta un Tētiņu kapi – Vaidavas muižas baronu un hernhūtiešu vācbrāļu apbedījuma vieta.
Literatūra
1 NKMP PDC Arheoloģijas arhīvs, Vaidavas pagasta materiāli.
