Krogs
ATRAŠANĀS VIETA
Zvirgzda krogs atrodas Valmieras novada Vaidavas pagastā (1940.g. Valmieras apriņķa Vaidavas pagastā) pie senā Rīga – Tērbata lielceļa, kur kādreizējā ceļa trase pie Rubenes šķērso mūsdienu autoceļu A3 (Inčukalns—Valmiera). Krogam blakus atrodas arī vairākas ūdenstilpnes, tai skaitā Rubenes zivju dīķi – Lielais Ansis un Mazais Ansis. Koordinātas: 57.46347 25.24496.
MŪSDIENU STĀVOKLIS
Zvirgzda krogs un tam blakus esošā 19.gs. ēka ir pārbūvēti, labā tehniskā stāvoklī. Krogus ēku (mūsdienu “Zvirgzdi”) izmanto zemnieku saimniecība “Medus kāre”, bet otrā ēkā (“Jaunzvirgzdi”) darbojas zemnieku saimniecības “Pilskalni” desu cehs.
ZIŅAS
Zvirgzda kroga senākais pieminējums, iespējams, rodams 1638. gada Vidzemes arklu revīzijas materiālos, kur, zviedru valdībai inspicējot Frīdriham Vilhelmam Patkulam piederošās Ķieģeļu, Podzēnu, Kūduma, Pāpēnu un Kārlenes muižas, konstatē, ka senāk šajos īpašumos bijuši 6 krogi, bet tagad lietojams tikai viens – Rubenē (Papendorff).[1] Tajā pat laikā Fišera jeb Zvejnieka vakā zemnieku māju sarakstā minēts kurzemnieks Bērends Skova (Berendt Skoue), kas kopš poļu laikiem dzīvojis krogā un tikai gadu pats uz savas zemes. Tālāk teikts, ka krogus vieta turpat stāv tukša (Die krugstäte daselbsten stehet wüste).[2] No augstāk minētā izriet, ka krogus, kurā Bērends dzīvojis, nevarētu būt Rubenes krogs, kas lietojams, bet kāds cits. Un tā kā Skovas mājas dabā atrodas gandrīz blakus Zvirgzda krogam, visai ticami, ka tā arī ir dokumentā vārdā nenosauktā krogus vieta.
1638. gada revīzijā aprakstīto situāciju labi varam redzēt mērnieka J.Holmberga 1683. gadā sastādītajā Rubenes draudzes Ķieģeļu un Podzēnu muižu plānā.[3] Tajā ar mājvietu simboliem iezīmēts gan Zvirgzds (Swirgste), kas ir krogs, kurā saimnieko Daniels(Nr.18), gan Skovas Jirgens(Nr.17), gan vēl divas netālu esošas zemnieksētas, kuras tāpat uzskaitītas jau 1638.g. revīzijas sarakstā - Gailis(Nr.19) un Klāvs(Nr.20), par kuru 1683. gada kartes eksplikācijā piezīme, ka nesen pievienots Vaidavas muižas zemei.
1688. gada revīzijā Ķieģeļu novada Baužu vakā muižas krodzinieks – Zvirgzda Balceris. [4]
Zvirgzda krogs (Swirste krug) iezīmēts arī 1695. gada J.A. Ulriha zīmētā Rīgas – Tērbatas ceļa kartē.[5] Skovas mājas šeit redzamas jau pārceltas no Rīgas ceļa kreisās uz labo pusi – turpat, kur tās atrodas šodien.
Lielajā Ziemeļu karā daudz kas iet bojā, tiek izpostīts un nolaupīts. 1707. gadā, zviedru administrācijai pārbaudot Rubenes baznīcas un draudzes stāvokli, pazudusi izrādās arī nauda no Rubenes baznīcas naudas lādes. Sakšu karaspēkam ienākot, 1700. gadā mācītājs Tempelmanis naudu no lādes paņēmis pie sevis, pametot lādē vienīgi papīrus. Krieviem Valmierā iebrūkot un mūsējos sakaujot, zemi postot un laupot, mācītājs lādi nogādājis uz Zīvārņiem gāršā. Kara briesmām mazinoties, mācītāja svainis, leitnants Feige, lādi nogādājis atkal atpakaļ uz mācītāja muižu, kur tā stāvējusi visu vasaru un tad nodota glabāšanai ķieģeliešu pērminderim Apinim. Uz korneta Patkula sievas pavēli un skolmeistara Jāņa pieprasījumu lāde bijusi jānodod Vaidavā. Patkule pavēlējusi Zvirgzda krodziniekam kā kalējam lādi attaisīt. Krodzinieka Mača, šinī lietā nopratināts, izteic, ka lādi attaisīt viņam nav izdevies, jo mūķīzers nolūzis, pēc kā lāde nogādāta uz Rīgu. Lādi viņš pakratījis un turējis pie auss, un viņam licies, ka tanī nav ne naudas, ne arī papīru.[6]
1738. gadā Zvirgzda krogs ietilpst Podzēnu vakā – tajā kāds vācu kurpnieks Krusa pārdod muižas alu.[7]
1783. gadā landrāts fon Boks par 20,000 Alberta dālderiem pārdod Vaidavas muižu līdz ar Zvirgzda krogu Rīgas tirgotājam Eberhardam Vēvelim fon Krīgeram.[8]
Zvirgzda krogs atzīmēts 1793. gadā sastādītajā L.A. Mellīna Valmieras apriņķa kartē,[9] Rikera 1839. gada Vidzemes speciālkartē[10], kā arī vairākās 19. gadsimta otrās puses un 20. gadsimta sākuma militāri topogrāfiskajās kartēs.[11]
Precīzu Zvirgzda kroga (Swirgsde Krug) un tam blakus esošās akmens mūra ēkas (mūsdienu “Jaunzvirgzdi”) novietojumu, ēkas formu un aptuvenos izmērus redzam 1858.–1861. gadā zīmētajā Ķieģeļmuižas plānā (sk. 4. attēlu).[12]
Valmieras bruģa tiesas ap 1866.g. sastādītā apriņķa krogu un šeņķu (alkoholisko dzērienu pārdotuvju) sarakstā Zvirgzda krogs (Swirgsde Krug) ar krodzinieku Pēteri Petroviču (Pehter Petrowitsch) norādīts kā piederīgs Podzēnu muižai.[13]
1892. gadā publicētajā Krēgera adresu grāmatā Podzēnu muižā minēta zemnieku preču sīktirgotava Zvirgzdā (Bauerkramhdl. “Swirgsde”).[14] Krogs šajā laikā savu darbību, acīmredzot, pārtraucis un ēka tiek izmantota saimnieciskai darbībai. 1909. gadā, kā norādīts Rihtera adresu grāmatā, “bijušajā Zvirgzda krogā, kas pieder Ķieģeļmuižai, darbojas maiznieks Strazdiņš”.[15]
1922. gada 2. septembrī oficiālajā izdevumā “Zemes ierīcības vēstnesis” tiek publicēts Centrālās Zemes ierīcības komisijas lēmums Ķieģeļu pagasta Zvirgzdu krogu piešķirt Vilholcam Zigfrīdam.[16]
1940. gada 21.novembrī “Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija Ziņotājā” publicēts Rīgas apgabaltiesas Tirdzniecības reģistra nodaļas paziņojums par to, ka reģistrā ierakstīts “vienpersonīgs tirgotājs Mārtiņš Trušinskis ar firmu “M. Trušinskis””, kurš dzīvo Ķieģeļu pagasta “Zvirgzdos”. Turpat piezīmēts, ka “uzņēmumu darbība atklāta 1934. g. 20. maijā. Uzņēmumi atrodas Ķieģeļu pagasta “Zvirgzdos”: a) vīnu tirgotava un b) dažādu preču tirgotava.” [17]
Krievpadomju okupācijas laikā Zvirgzda krogā ierīko krejotavu. 1955. gadā tās vadītājs Glāzītis, mašīnists Bergholds un strādniece Vanaga raksta sūdzību ministrijai par Valmieras pienotavas direktoru Roci, izsakot savu neapmierinātību par nelikumīgu algas ieturēšanu krejotavas vadītājam, nenokārtotus maksājumus kolhoziem par piena transportu u.c. nekārtībām.[18] Bijušā krogus ēkā darbojas arī veikals, apkalpojot plašas apkārtnes iedzīvotājus. Veikalā kopš 1964. gada strādā Ādolfs un Tamāra Burķīši.[19] Veikals Zvirgzdos, domājams, pastāv līdz 1980. gadam, kad Rubenes centrā atver kolhoza “Kopsolis” uzcelto jauno veikalu.[20]
TIPOLOĢIJA UN ARHITEKTONISKAIS RAKSTUROJUMS
Zvirgzds bijis tipisks lielceļa krogs. Kroga mūra ēka iepriekšējās koka celtnes vietā, līdzīgi kā citviet Vidzemē pie nozīmīgajiem satiksmes ceļiem, domājams, celta 18.gs. beigās vai 19.gs. sākumā. Mūsdienās no bijušā kroga, šķiet, saglabājušās tikai laukakmens mūra ārsienas, kas iekļaujas “Zvirzgzdu” ēkas būvapjomā. Tā kā līdz šim nav izdevies iegūt nevienu Zvirgzda kroga vēsturisko attēlu, nav zināms, kāds bijis ēkas jumts, tomēr domājams, ka tas bijis tipisks lielceļu krogu divslīpju jumts ar nošļauptiem jumta galiem. Ēkas plānojumā, iespējams, bijušas divas, gareniski pievienotas stadulas ar krogus telpām vidusdaļā.
LITERATŪRA UN AVOTI
Aprakstu sastādīja: Valters Grīviņš, Elza Elīza Vītola
1 Vidzemes 1638. gada arklu revīzija. Latvijas vēstures avoti. IV sējums. II burtnīca. Latvijas vēstures institūta apgādiens, Rīga 1940. – 383.lpp.
2 Turpat, – 390.lpp.
3 LVVA 7404.f., 1.apr., 233. lieta.
4 Enzeliņš, H. Skati Valmieras pilsētas, draudzes un novada pagātnē. Redaktors un priekšvārda autors Valters Grīviņš. Valmiera: Apvārsnis, 2019. – 460.lpp.
5 LVVA 7404f.,1apr.,2195l.,15.lapa.
6 Enzeliņš, H. Skati Valmieras pilsētas, draudzes un novada pagātnē. Redaktors un priekšvārda autors Valters Grīviņš. Valmiera: Apvārsnis, 2019. – 440.–441.lpp.
7 Turpat, – 462.lpp.
8 Turpat, – 471.lpp.
9 Atlas von Liefland, 1798. Skatīts: digitalarchive.mcmaster.ca
10 Specialcharte von Livland in 6 Blättern, 1839. Skatīta: https://vesture.dodies.lv/
11 Skatītas: https://vesture.dodies.lv/
12 LVVA, 1679. f., 194. apr., 268. lieta
13 LVVA 114.l., 1.apr., 1818.l., 31.lapa.
14 Kröger, A. W. Verkehrs- Und Adreßbuch Der Baltischen Provinzen / Herausgegeben Von A.W. Kröger. - Riga: Selbstverl. Des Hrsg., 1892. – 29.lpp. Skatīta: kpbc.umk.pl
15 Richters, A. Baltische Verkehrs- Und Adressbücher. Bd. 1, Livland. Riga : A. Richter, 1909. – 355.sleja. Skatīts: dspace.ut.ee
16 Galīgi piešķirtas zemes // Zemes Ierīcības vēstnesis. – 1922. – Nr.41. – 2.septembris. Skatīts: periodika.lv
17 Tiesu sludinājumi // Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija Ziņotājs. – 1940. – Nr.69. – 21.novembris. Skatīts: periodika.lv
18 Egle, V. Valmieras pienotavā apspiež kritiku // Cīņa. – Nr.213. – 1955. – 8.septembris. Skatīts: periodika.lv
19 Skrastiņa, V. Veikala ikdiena // Liesma. – Nr.71–72. – 1972. – 5.maijs. Skatīts: periodika.lv
20 Krauze, V. Rubenē - jauns veikals // Liesma. – Nr.205. – 1980. – 31.decembris. Skatīts: periodika.lv
Apraksts sagatavots ar VKKF atbalstu.
