Krogs
ATRAŠANĀS VIETA
Bijušā Mārčiņa krogus vieta atrodas pie senā Rīgas – Tērbatas lielceļa posma Valmieras novada Kocēnu pagasta (1940.g. Valmieras apriņķa Ķieģeļu pagastā) Rubenē, kur kādreizējā ceļa neliels posms atdalās no mūsdienu autoceļa A3 (Inčukalns—Valmiera). Krogs atradies ceļa malā starp tagadējo Rubenes pamatskolu un veikalu. Koordinātas: 57.46759 25.25747.
MŪSDIENU STĀVOKLIS
Krogs pilnībā zudis.
ZIŅAS
Rubenes krogs ir viens no senākajiem dokumentos minētajiem Livonijas krogiem. 1419. gada 8. janvārī Rīgas arhibīskaps Johans VI (Johannes Ambundi) izlēņo Bertramam fon Ikskulam (Bertram van Ixkulle) no Niklāva fon Koskula (Clawes van Coskulle) nopirkto Rozbeķu (Rosenbecke) pili un citas muižas, kā arī Rubenes krogu (kroch to Papendorpe).[1]
Vidzemes 1638. gada arklu revīzijā, zviedru valdības ierēdņiem revidējot Ķieģeļu, Podzēnu, Kūduma, Pāpēnmuižas un Kārlenes muižas, konstatē, ka senāk šajos īpašumos bijuši 6 krogi, bet tagad lietojams tikai viens – Rubenē (Papendorff).[2]
Jāatzīmē 1638.gada arklu revīzijas aktīs teiktais, ka Rubenes baznīca atrodas Rubenes miestā (Die kirch zu Papendorff stehe am Weichbilt od Flecken zu Papendorff.).[3] Gan "Weichbilt", gan "Flecken" ir vārdi, kurus viduslaikos un agrajos jaunajos laikos vācu valodā rakstītajos dokumentos nereti lieto miestu apzīmēšanai. Taču tā kā ne šīs, ne 1601. gada, nedz arī nākamo revīziju materiālos nekādas liecības par miesta faktisku pastāvēšanu Rubenē tomēr nav atrodamas, jādomā, miests, ja tāds bijis, nopostīts Livonijas kara gados 16.gadsimta II pusē. Iespējams, neskaidras atmiņas par Rubenes miesta kādreizēju pastāvēšanu saglabājušās novadpētnieka un folkloras vācēja K.Bukuma (1884–1979) pierakstītajā teikā par Cēsu celšanu Vaidavas pilskalnā:
"Teika stāsta, ka Vaidavas ezera krastā, kur atrodas senču pilskalns Mitemna, sāktas būvēt Cēsis, bet ko pa dienu uzbūvējuši, to velns pa nakti sagāzis, tādēļ nodomu atmetuši un sākuši būvēt tur, kur tagad viņas atrodas."[4]
Lielā kadastra ietvaros 1683. gadā veiktās revīzijas laikā Ķieģeļmuižas Rubenes ciemā minēts Rubenes krogs (Papendorps Krogh) ar krodzinieku Mārtiņu (Marting).[5] Krogs ar aptuvenu novietojumu savā vēlākajā atrašanās vietā iezīmēts arī šajā pašā gadā mērnieka J.Holmberga sastādītā Rubenes draudzes Ķieģeļmuižas un Podzēnu muižas plānā.[6]
Turpat krogs redzams arī J.A. Ulriha 1695. gadā zīmētā Rīgas – Tērbatas ceļa kartē, kurā tas, visdrīzāk dēļ tābrīža piederības Vaidavas muižai, tiek saukts par Vaidavas krogu (Waydaus krug).[7]
Nav zināms, kad Rubenes krogs ieguvis Mārčiņa jeb Mārciņas vārdu – domājams, nosaukums cēlies no kāda krodzinieka (1683.g. minētā Mārtiņa? – sk. augstāk) personvārda, tad ilgu laiku ticis lietots tautas mutē kā krogus iesauka līdz aptuveni 18. gadsimta sākumā beidzot pieņemts arī kā oficiālais Rubenes kroga nosaukums. Tā 1724. gadā dokumentos teikts, ka Mārciņas krogs vēl ir nopostīts. Ziemeļu karā izpostītās mājas Rubenē sāk atjaunot vien 1738. gadā, bet arī tad vēl Mārciņas krogs stāv tukšs. 1751. gadā Ķieģeļmuižas Mārciņa krogā krodzinieks Kristaps, bet 1811. gadā – Kr.Pagenkopfs.[8]
Rubenes krogu atrodam iezīmētu ar krogus simbolu 1793. gadā sastādītajā L.A. Mellīna Valmieras apriņķa kartē,[9] Rikera 1839. gada Vidzemes speciālkartē[10], kā arī vairākās 19. gadsimta otrās puses un 20. gadsimta sākuma militāri topogrāfiskajās un ceļu kartēs.[11] Precīzu Mārciņa kroga (Mahrzin Krug) novietojumu, ēkas formu un aptuvenos izmērus redzam 1858.–1861. gadā zīmētajā Ķieģeļmuižas plānā (sk. 4. attēlu).[12]
Valmieras bruģa tiesas ap 1866.g. sastādītā apriņķa krogu un šeņķu (alkoholisko dzērienu pārdotuvju) sarakstā citu Ķieģeļmuižas krogu vidū minēts arī Mārčiņa krogs (Marzin Krug), kurā krodzinieks kāds Ādams Jākobsons.[13]
19. gs. 90.-tajos gados krogs, iespējams, kādu brīdi nedarbojas – 1892. gadā publicētajā Krēgera adresu grāmatā Ķieģeļmuižā vairs nav norādīts neviens krogs[14]. To, ka krogs savu darbību tomēr turpinājis, pārdzīvojot arī 1900. gada spirta monopola likumu pēc kura ieviešanas tika slēgti 66% Vidzemes krogu[15], pierāda 1909. gadā izdotā Rihtera adresu grāmata. Tajā tas minēts divreiz – gan kā Rubenes baznīckrogs, gan kā Ķieģeļmuižas Mārciņa krogs.[16]
1905.–1907.g. Revolūcijas laikā Valmiera un tās apkārtne bija viens no klusākajiem Baltijas nostūriem, kur nekādi ievērības cienīgi notikumi nerisinājās.[17] Taču tādi varēja notikt, ja būtu īstenojies kādas revolucionāru grupas nodoms pēc Viļķenes muižas Ķikutu kroga izlaupīšanas un izpostīšanas doties uz Rubenes baznīcas krogu, kur nogalināt krodzinieku un krogu tāpat izlaupīt.[18]
1917. gada rudenī un ziemas sākumā Ziemeļlatviju pēc atkāpšanās no Rīgas posta demoralizētās Krievijas 12. armijas marodieru bandas. Par to nodarījumiem Valmieras apriņķī vēstī apriņķa milicijas priekšnieka V.Šūmaņa ziņojums, kura izvilkumus decembrī publicē Latvju kareivju nacionālās savienības laikraksts “Laika Domas”. Ķieģeļu pagastā galīgi izlaupīta, sagrauta un pēc tam nodedzināta Ķieģeļu muiža, sagrauta un izlaupīta cita starpā arī Mārciņa bode. Krogs Mārciņā šajā laikā, acīmredzot, vairs nepastāv.[19]
1922. gada 20.jūnijā oficiālajā izdevumā “Zemes ierīcības vēstnesis” tiek publicēts Centrālās Zemes ierīcības komisijas lēmums Marciņa krogu piešķirt Ķieģeļu pagasta lauksaimnieku biedrībai ar piezīmi, ka tai jādod telpas arī pārējām biedrībām, kas pieprasījušas Marciņa krogu.[20]
1935. gadā Rubenē darbojas divas pārtikas preču tirgotavas (īpašnieki R.Paeglis un A.Grasis),[21] iespējams, kāda no tām atrodas Mārčiņa krogus telpās.
Otrajā pasaules karā 1944. gada rudens kaujās krogs un tam blakus piebūvētais jaunais lauksaimnieku biedrības nams tiek sagrauts. Ēku neatjauno un 1960.gados nojauc. Liecības par Mārčiņa krogus pastāvēšanu saglabājas vien nostāstos un vēstures avotos.
Vienu no šādiem nostāstiem pierakstījis novadpētnieks un folkloras vācējs Kārlis Bukums (1884–1979): “Senam Mārciņas krodziniekam bijus melnā bībele. Vēl dzērājiem krogā esot, salasījušies gari un svieduši ar akmeņiem pa logu iekšā. Krodzinieks izgājis ārā, ar gariem sarunājies un tos aizdzinis.”[22]
TIPOLOĢIJA UN ARHITEKTONISKAIS RAKSTUROJUMS
Mārčiņa krogs vienlīdz iekļaujas gan lielceļa krogu, gan baznīckrogu tipoloģiskajā kopā.
Senākie, vēstures avotos minētie Rubenes krogi, nešaubāmi, bija būvēti no koka. Kroga mūra ēka, līdzīgi kā citviet Vidzemē pie nozīmīgajiem satiksmes ceļiem, domājams, celta 18.gs. beigās vai 19.gs. sākumā. Vienīgā pagaidām zināmā fotogrāfija ar bijušo kroga ēku (5. attēls) ir uzņemta pēc Otrā pasaules kara, kad no celtnes palikušas vairs tikai laukakmens mūra ārsienas un dūmenis. Drupās esošā celtne krogus galā ir Rubenes lauksaimniecības biedrības jaunā māja (celta no 1924.g. līdz 1936.g.), kurā iebūvēta daļa no kroga mūriem.[23] Attēlā redzams, ka krogus ēkai bijusi viena gareniski pievienota stadula, kurai gala fasādē bijis krogiem ne tik bieži sastopams apaļš logs. Jumts bijis divslīpju ar nošļauptiem jumta galiem. Kroga telpu daļā, iespējams jau 19.gs. beigās, bijis izbūvēts arī otrais stāvs – tas, ziņojot par jaunumiem Rubenē, pieminēts laikraksta “Balss” 1904. gada 28.janvāra numurā: “(..) Priekš neilga laika še tika atklāta “dziedāšanas biedrība” (..) Tikai par nožēlošanu jāsaka, ka pienācīgu telpu trūkums stipri kavē šā jaunā pasākuma plaukšanu; pagaidām izrīkojumi notiek vietējā baznīcas krogus augšējā zālē, kura priekš šā mērķa aiz dažādiem iemesliem ir visai nepietiekoša.”[24]
Aprakstu sastādīja: Valters Grīviņš, Elza Elīza Vītola
LITERATŪRA UN AVOTI
1 Bruiningk, Hermann Von und Busch, Nicolaus. Livländische Güterurkunden (aus den Jahren 1207 bis 1500). Bd. I, Riga: Riga: Jonck&Poliewsky, 1908. – 218.lpp. Skatīts: dspace.ut.ee
2 Dunsdorfs, E. Vidzemes 1638. gada arklu revīzija. Latvijas vēstures avoti. IV sējums. II burtnīca. Latvijas vēstures institūta apgādiens, 1938. – 383.lpp.
3 Turpat.
4 historia.lv
5 Dunsdorfs, E. Der große schwedische Kataster in Livland, 1681–1710. Kartenband / von Edgars Dunsdorfs. Stockholm: Almqvist & Wiksell, 1974. – 79.lpp.
6 LVVA 7404.f., 1.apr., 233. lieta.
7 LVVA 7404.f., 1.apr., 2195.l., 15.lapa.
8 Enzeliņš, H. Skati Valmieras pilsētas, draudzes un novada pagātnē. Redaktors un priekšvārda autors Valters Grīviņš. Valmiera: Apvārsnis, 2019. – 463.–464., 472.lpp.
9 Atlas von Liefland, 1798. Skatīts: digitalarchive.mcmaster.ca
10 Specialcharte von Livland in 6 Blättern, 1839. Skatīta: https://vesture.dodies.lv/
11 Skatītas: vesture.dodies.lv
12 LVVA, 1679. f., 194. apr., 268. lieta.
13 LVVA 114.l., 1.apr., 1818.l., 30.lapa.
14 Kröger, A. W. Verkehrs- Und Adreßbuch Der Baltischen Provinzen / Herausgegeben Von A.W. Kröger. - Riga: Selbstverl. Des Hrsg., 1892. – 29.lpp. Skatīta: kpbc.umk.pl
15 Niedre, U. 19. Gadsimta Vidzemes lauku krogu vieta pagasta saimniecībā, sabiedrībā un sadzīvē // Letonikas otrais kongress. Letonikas avoti: Latvijas piekraste. Arheoloģija, etnogrāfija, vēsture. – Latvijas vēstures institūta apgāds: Rīga, 2008. – 224. lpp.
16 Richters, A. Baltische Verkehrs- Und Adressbücher. Bd. 1, Livland. Riga : A. Richter, 1909. – 353.lpp. Skatīts: dspace.ut.ee
17 Krīgers, J. 1905. gada revolūcija Valmieras apriņķī // 1905. gads Latvijā 100 : Pētījumi un starptautiskas konferences materiāli, 2005. gada 11.–12. janvāris, Rīga. Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgāds, 2006. – 305.lpp.
18 Vidzeme. No Cēsīm. Laupītāju banda // Latviešu Avīzes. – Nr.12. – 1907. – 10.februāris. Skatīts: periodika.lndb.lv
19 Latvija. Sirotāji Latvijā // Laika domas. – 1917.g. – Nr.5. – 13. (26.) decembris. Skatīts: periodika.lv
20 Galīgi piešķirtas zemes // Zemes Ierīcības vēstnesis. – 1922. – Nr.38. – 20.jūnijs. Skatīts: periodika.lv
21 Salnais, V. un Maldups, A. Pagastu apraksti (pēc 1935. gada tautas skaitīšanas materiāliem). Rīga: Valsts Statistiskā pārvalde, 1935. – 140.lpp. Skatīta: gramatas.lndb.lv
23 Lauku pašvaldību būvniecības gaita Valmieras apriņķī // Pašvaldību Dzīve. – 1936. – Nr.29. – 17.jūlijs. Skatīts: periodika.lv
24 No Rubenes // Balss. – 1904. – Nr.4. – 28.janvāris. Skatīts: periodika.lv
Apraksts sagatavots ar VKKF atbalstu.
