Skola
ATRAŠANĀS VIETA
Kādreizējā Vecmēmeles muižas pagasta skolas un vēlākā Mēmeles pagasta mājas ēka atrodas Aizkraukles novada Mazzalves pagastā (1940.g. Jēkabpils apriņķa Mēmeles pagastā), ceļa Nereta–Gricgale–Ērberģe labajā pusē, zemes gabalā “Skoliņa”. Koordinātas: 56.28960 25.02136.
MŪSDIENU STĀVOKLIS
Ēka saglabājusies, apsaimniekota, tiek izmantota kā dzīvojamā māja.
ZIŅAS
Pēc Neretas mācītāja Frīdriha Vilhelma Vāgnera (Wagner, 1786–1854) “Latviešu Avīžu” 1837. g. 11. numurā sniegtajām ziņām “Vecc-Mēmelē arri pirmāk skola bijusi, bet kas jau priekš mana laika (Vāgners mācītāja darbu Neretā sāk 1815. gadā[1]) bij atmesta, un nule priekš pāri gadiem no jauna iecelta (..).”[2]
Par Vecmēmeles muižas skolas dibināšanu, aplūkojot stāvokli ar latviešu skolām savā draudzē, Vāgners tajās pat “Latviešu Avīzēs” rakstīja jau gadu iepriekš: “Vecc-Mēmelmuižā pērn skola tikke iecelta, kurrā 13 bērni mācās, kam muiža ne vien vissas grāmatas, bet arridzan labbu pārtikšanu dod, tā kā viņņu veccakiem caur to divkārtigs labbums atlec.”[3]
Augstāk minētajā “Latviešu Avīžu” 1837. g. numurā Vāgners sniedz arī pārskatu par draudzes lasītpratējiem un baznīcas grāmatu izplatību. Vecmēmeles muižā 1793. g. bijušas 237 “vīriešu un sieviešu dvēseles”, bet 1837. g. jau 338. 1793. g. lasīt pratuši 27 cilvēki, bet 1837.g. – 106, no tiem bērni – 46. Rakstīt māk 3. Muižas zemniekiem mājās ir 1 bībele, 15 jaunās derības, 63 jaunās dziesmu grāmatas, 7 vecās dziesmu grāmatas, 25 sprediķu grāmatas, 1 bībeles stāstu grāmata, kopā 112 grāmatas.[2]
Kur Vecmēmeles muižā 19. gs. I pusē darbojās skola, nav zināms. Mazzalves pagasta novadpētnieku sastādītā grāmatā minēta muižas iesalnīca un pirts[4], bet kādu dokumentāru avotu, kas to apstiprinātu, man pagaidām nav izdevies atrast.
Vecmēmelieša, novadpētnieka V. Amtmaņa par Vecmēmeles skolu apkopotās ziņas Lūcija Ķuzāne iekļāvusi Gricgales kroga novadpētbiecības albūmā:
“Vecmēmeles skola celta pēc 1834. gada kā neliela ēka: klases telpa, viena istaba un virtuve skolotājam un dievvārdu kambaris. Tā kā turpat blakus atradās kapsēta (xx. attēls), šo dievvārdu kambaru iesauca par kapu kambari. Dievvārdu kambarī sprediķot ieradās Neretas mācītājs 3–4 reizes gadā. Pārējā laikā svētdienās sprediķus lasīja ķesteris. Ap 1870. gadu barona Hārena laikā pārmaiņas skāra arī šo ēku. Nojauca vecās kapsētas akmeņu valni un tos akmeņus izmantoja, lai skolas ēku pagarinātu divas reizes lielāku. Ap kapsētu izraka grāvi un izmestās zemes veidoja valni. Nu radās telpas, kur skolas bērni varēja pārnakšņot.
Skolā [pēc pārbūves] bijis šāds iekārtojums: Kreisajā galā klase, tai piekļaujas zēnu un meiteņu guļamistabas un maizes lādīšu istaba. Kopā 4 telpas. Vidū gaitenis. Labajā pusē 5 mazākas telpas – skolotāja dzīvoklis. Vēlāk bijušajā klases telpā atradās pagastmājas kanceleja.
Darbā tika pieņemti labi izglītoti skolotāji. Pirmais bija Steģis. Pēc tam Poljanskis. Pēc tam Plīte. Muiža skolotājam deva izmantot 5–6 ha lielu zemes gabalu. Algu (nelielu) maksāja pagasts no zemnieku naudas. Plītes laikā skolu apmeklējuši kādi 30 skolēni. Viņu vidū sevišķi izcēlušies muižas kalpotāju bērni ar zābakiem kājās. Pārējiem kājas apautas pastalās. Vecmēmelē piedzima skolotāja Plītes dēls Alfreds (1888–1921), kas vēlāk kļuva izcils latviešu gleznotājs.
Ap 1890. gadu cara valdība pavēlēja mazos [muižu] pagastiņus apvienot. Gricgales, Vecmēmeles un Lielmēmeles pagastus apvienoja vienā Mēmeles pagastā. Tur ietilpa triju muižnieku īpašumi – Budbergiem Gricgale, Hāreniem Vecmēmele, Osten-Sakeniem Lielmēmele. Gricgalē skola bija. Bet Vecmēmeles un Lielmēmeles ļaudis nolēma izveidot kopīgu skolu Timsēnkrogā. Šo krogu kā nerentablu skolas vajadzībām atvēlēja barons Osten-Sakens. Te līdz 1895. gadam par skolotāju strādāja Plīte. Tad Strautiņš, Dzilna, Svenne un Punenovs (līdz 1. pasaules karam). Veco skolas ēku 1891. gadā barons Hārens nodeva pagastam un tur tika ierīkota pagastmāja.”[5]
Novadpētnieku vāktās ziņas vietējās vēstures izpētei allaž ir noderīgas un par atsevišķiem jautājumiem nereti arī vienīgie avoti. Tomēr tās vienmēr pēc iespējas jāpārbauda un jāsalīdzina ar dokumentāriem avotiem, paturot prātā, ka ne viss pierakstītais var pilnībā atbilst faktiem, var būt sajaukti laiki un personas. Tā arī šajā gadījumā – ielūkojoties 1892. gadā publicētajā Krēgera “Kurzemes adresu grāmatā” lasām, ka Vecmēmelē darbojas tautskola (Volksschule) ar skolotaju Plīti (Plieth), bet Lielmēmelē pagastskola (Gemeindeschule) ar skolotāju Strautiņu (Strauting).[6] Ziņas par muižu adresu grāmatai visdrīzāk iegūtas ne senāk kā 1891. gadā. Tādad šajā gadā, kad pagasti, šķiet, jau ir apvienoti, Strautiņš strādā par jaunā, apvienotā Mēmeles pagasta skolas skolotāju, bet Plīte vienlaikus ir skolotājs Vecmēmelē, kur arī vēl pastāv skola. Tad kad īsti skolas tika apvienotas un bijušajā Vecmēmeles skolā ierīkota pagastmāja? Kad Plīte kļūst par Timsēnkroga skolas skolotāju? Atbildes uz šiem un citiem, ar Mēmeles skolu un pagasta pašvaldības darbību jautājumiem vēl meklējamas LVVA 1012. fonda “Mēmeles pagasta valde” dokumentos.
