Krogs
ATRAŠANĀS VIETA
Vecmēmeles Sudmalu krogs (“Krustakrogs”) atrodas Aizkraukles novada Mazzalves pagastā (1940.g. Jēkabpils apriņķa Mēmeles pagastā), ceļa Nereta–Gricgale–Ērberģe labajā pusē, vietā, kur no tā atzarojas sānceļš, kas Leišmales ceļu savieno ar 5,3km attālo kādreizējo Rīgas – Ilūkstes – Daugavpils lielceļu (mūsdienu autoceļš P73). Koordinātas: 56.27319 25.04706.
MŪSDIENU STĀVOKLIS
Kroga ēka saglabājusies, labā stāvoklī, apsaimniekota, tiek izmantota kā dzīvojamā māja.
ZIŅAS
Sudmalu krogs, jādomā, būvēts vienlaikus ar Vecmēmeles dzirnavām ap 1880. gadu.[1]
1892. gadā publicētajā Krēgera “Kurzemes adresu grāmatā” minēts, ka Vecmēmeles muižā darbojas trīs krogi – Jaunais krogs, Dūžānkrogs un Dzirnavkrogs, kurā krodzinieks Ozoliņš (Ohsoling).[2]
Laikraksta “Zemkopis” 1898. gada 4. marta numurā lasām, ka ziedojumu par labu dibināmajai Jelgavas lauksaimnieku biedrības priekšzīmīgai saimniecībai ar izmēģinājumu laukiem citu starpā iemaksājis “J. Ozoliņš Mēmeles sudmalu krogā – 50 kap.”[3]
1900. gadā, kad Baltijas guberņās tiek ieviests valsts spirta monopols, Kurzemē tiek slēgti ap 81% līdz tam pastāvējušo krogu.[4]
Tirdzniecība ar alu un citiem nemonopolizētiem dzērieniem pēc spirta monopola ieviešanas lauku krogos netiek noliegta, bet tai jāsaņem atļauja jeb koncesija, ko cariskā administrācija ne vienmēr izsniedz, izvērtējot krogu atrašanās vietu, līdzšinējo darbību un nepieciešamību iedzīvotājiem. Daļa no krogiem, kas darbību vēlas turpināt, koncesijas saņem jau 1900. gadā, vēl kāda daļa ātrāk vai vēlāk laikā līdz 1914. gadam. Pirmo vidū, jādomā, ir arī Sudmalu krogs, kuru kāds anonīms autors ar pseidonīmu “Patriots” piemin “Zemkopī” 1905. gada 5. oktobrī publicētā, Vecmēmeles sabiedrisko dzīvi kritiski attēlojošā rakstā:
“Visur izglītība milzu soļiem iet uz priekšu, bet mēs, vec-mēmelieši tam nepiegriežam ne mazākās vērības, kādēļ arī par mūsu sadzīvi neviens ziņojums neparādās laikrakstos. Visās malās dibina biedrības, kuru mērķis pacelt tautu augstākā izglītības stāvoklī, un caur to pacelt tautas saimniecisko dzīvi. Bet mēs, vec-mēmelieši gar šādām biedrībām maz interesējamies. Mēs savas domas izmainām un pārspriežam par grūtajiem gadiem un ikdienišķām prasībām mazajā centrālī “Sudmalu” krogā, kur arī atrodas alus pārdotava.”[5]
Pagaidām nav zināms, kad Vecmēmeles muižas īpašnieki Hāreni pārdod Vecmēmeles dzirnavas Teodoram Jansonam, kurš jau 1892. gadā tajās minēts kā dzirnavnieks.[2] To, ka viņš ir dzirnavu un, iespējams, arī Sudmalkroga īpašnieks 1909. gadā, apliecina šī gada 1. jūlijā uz Gustava Eduarda dēla Joge (Johae) vārda nostiprināta obligācija par 8000 rubļiem, kas nodrošināta ar Vecmēmeles dzirnavu nekustamo īpašumu. Vēlāk, 1930.-tajos gados, pret šo obligāciju aizdoto naudu tās īpašnieks cenšas atgūt no A.Purkalna, kurš dzirnavas līdz ar tām uzliktajām saistībām nopērk no T. Jansona ap 1921. gadu.[6]
1935. gada tautas skaitīšanas laikā Mēmeles pagasta Dzirnavu veikala (kas, jādomā, atradās Sudmalkroga ēkā) īpašnieks norādīts Juris Lazda. Vietas raksturs: mazmāja.
Mājā ir 4 apdzīvotas telpas. Dzeramais ūdens no akas, apgaismošana ar petrolejas lampu, atejas vieta ārpus dzīvojamās ēkas.
Mājā dzīvo 3 personas 2 mājsaimniecībās:
1. Ģimenes galva Juris Lazda (dz. 1900., ticība – luter., neprec., nodarbošanās – veikalnieks).
2. Ģimenes galva Marija Bērziņš (dz. 1884., atraitne, luter., nodarbošanās – lauksaimniecība), viņas meita Gaida Bērziņš (dz. 1922., neprec., luter.). Piezīme – laukstrādnieku ģimene.[7]
Jura Lazdas veikals Dzirnavās minēts arī 1935. gadā izdotās statistikas ziņu un adresu grāmatas “Pagastu apraksti” Mēmeles pagasta sadaļā.[8]
Veikals kādreizējā Sudmalu kroga ēkā turpina darboties arī pēc II pasaules kara[9] un, atšķirībā no dzirnavām, kas tiek pamestas un sagrūst, tā saglabājusies līdz mūsu dienām un tagad kalpo kā dzīvojamā māja.
ARHITEKTONISKAIS RAKSTUROJUMS
Vecmēmeles Sudmalu krogs – akmens mūra vienstāva garenbūve – celts vienlaikus ar dzirnavām ap 1880. gadu un abas celtnes projektējis viens un tas pats arhitekts, ko apliecina gan ēkas būvmateriāls, gan stilistiskais risinājums. Tāpat kā dzirnavām, kroga apjomam izmantoti šķelti laukakmeņi un ķieģeļu apdare logu un durvju ailu kā arī ēkas stūru akcentēšanai. Tāpat kā dzirnavām, logailu ķieģeļu apdare sānu malās turpinās līdz pat pamatiem un, tāpat kā dzirnavām, kroga zelmiņos iebūvēti apaļi, ķieģeļiem izmūrēti logi bēniņu telpas izgaismošanai.
AVOTI UN LITERATŪRA
1 V. Amtmaņa anotācija K. Medņa ap 1908. g. uzņemtās Vecmēmeles dzirnavu fotogrāfijas kopijas aizmugurējā pusē. Aizkraukles muzeja krājums, inv. nr. PgF 2026.
2 Kröger, A. W. Kurländisches Verkehrs- Und Adreßbuch fur 1892 / 93. Herausgegeben Von A.W. Kröger. – Riga: Selbstverl. Des Hrsg., 1892. – 92.lpp. Skatīts: digar.ee
3 Atpirkšanās no jaunagada vizitem // Zemkopis. – 1898. – Nr. 9. – 4. marts. Skatīts: periodika.lv
4 Latviešu konversācijas vārdnīca. – Rīga, 1933/1934. – 10.sēj. – 18473. sleja.
5 No Vec-Mēmeles. Dažādas ziņas // Zemkopis. – 1905. – Nr. 40. – 5. oktobris. Skatīts: periodika.lv
6 Ozoliņa, I. Latvijas lauku Venēcija // Mans Dārzs. – 2023. – Nr. 4. – 1. aprīlis. Skatīts: periodika.lv ; Tiesu sludinājumi // Valdības Vēstnesis. – 1932. – Nr. 25. – 2. februāris. Skatīts: periodika.lv
7 LVVA 1308.f., 12. apr., 14027. lieta, 213. lapa.
8 Salnais, V. un Maldups, A. Pagastu apraksti (pēc 1935. gada Tautas skaitīšanas materiāliem). Rīga: Valsts Statistiskā pārvalde, 1935. – 504.lpp.
9 Kadiķe, S. Veikalu atvērs // Komunisma Uzvara. – 1982. – Nr. 18. – 13. februāris. Skatīts: periodika.lv
Apraksts sagatavots ar Valsts kultūrkapitāla fonda un partnerības “Kaimiņi”&Kopienu sadarbības tīkla“Sēlijas salas” (Sēlijas vēsturiskās zemes kultūras programma) atbalstu.
