Krogs
ATRAŠANĀS VIETA
Rises kroga vieta atrodas Aizkraukles novada Pilskalnes pagastā (1940.g. Jēkabpils apriņķa Mēmeles pagastā), ceļa Nereta-Gricgale-Ērberģe labajā pusē, 50m pirms Rises mājām. Koordinātas: 56.24228 25.06787.
MŪSDIENU STĀVOKLIS
Kroga ēka zudusi. Pamatu vieta apbērta ar no blakus esošajiem tīrumiem novāktajiem akmeņiem un apaugusi kokiem un krūmiem.
ZIŅAS
Senākais, man pagaidām zināmais avots, kas apliecina Gricgales (Gritzgaln) muižai piederošā Rises kroga pastāvēšanu, ir K. Neimaņa 1833./1864. gada Kurzemes karte (2. attēls).[1] Krogu ar kroga simbolu – aplīti ar karodziņu – redzam attēlotu arī Krievijas impērijas 1866. gada militāri topogrāfiskajā 3 verstu mēroga kartē (3. attēls).[2]
1892. gadā publicētajā Krēgera “Kurzemes adresu grāmatā” lasām, ka Gricgales muiža pieder baronam Leo Budbergam, kurš dzīvo Gārsenē. Muižu nomā Jānis Dzenis (Joh. Dsenne). Muižai pieder 3 darbojošies krogi (Nav nosaukti, bet jādomā – Odiņu, Gricgales un Rises – V.G.).[3]
Laikraksts “Zemkopis” 1898. gada 4. martā ziņo, ka ziedojumu par labu dibināmajai Jelgavas lauksaimnieku biedrības priekšzīmīgai saimniecībai ar izmēģinājumu laukiem līdz ar vairākiem citiem gricgaliešiem iemaksājis “Leibuks Rises bodē – 10 kap.”[4]
1900. gadā, kad Baltijas guberņās tiek ieviests valsts spirta monopols, Kurzemē tiek slēgti ap 81% līdz tam pastāvējušo krogu.[5] Arī Rises krogs, šķiet, ja vēl darbojas, tiek slēgts un pārveidots par rentes mājām, bet tajā turpina pastāvēt veikals. Rihtera 1912. gada adresu grāmatā Gricgales muižā vairs nav norādīts neviens darbojošs krogs, taču minēts, ka 4 verstu attālumā no muižas darbojas zemniekpreču tirgotava.[6]
Agrārā reforma un brīvvalsts laiks
Pēc Latvijas valsts nodibināšanas un Brīvības cīņu izcīnīšanas pats svarīgākais valdības uzdevums ir zemes jautājuma nokārtošana. Latviešiem beidzot pienācis vēsturiskā taisnīguma atjaunošanas brīdis. Latvijas Republikas agrārās reformas (1919–1937) ietvaros muižas, tostarp tām piederošie krogi, tiek sadalītas jaunsaimniecībās, tās piešķirot gan sabiedriskām vajadzībām, gan privātpersonām. Obroka gabalus un rentes mājas, atbilstoši likumam, parasti piešķir ilggadējiem nomniekiem.
1921. gada 1. aprīlī Jaunjelgavas apriņķa IV rajona valsts zemju pārziņa vadīta komisija, īpašnieces Annas Budbergas pilnvarnieka Jēkaba Plītes klātbūtnē Gricgales muižai piederošo zemi un rentes mājas pārņem valsts rīcībā, ierakstot sarakstā un novērtējot 1914. gada cenās zelta rubļos arī Rises kroga ēkas:
1. Kroga ēka, mūra ar salmu jumtu 95x32 [pēdas garumā un platumā], vajadzīgs remonts, 200 z.r.
2. Bode, koka ēka ar šindeļu jumtu, 28x28, jauna, 150 z.r.
3. Istaba ar stalli, koka ar dēļu jumtu, 53x42, veca, 20 z.r. (izmēri, iespējams, norādīti kļūdaini. Šī ēka, ja var ticēt rakstītam, bijusi platāka nekā krogs – V.G.)
4. Smēde, koka ar dēļu jumtu, 25x14, veca, 20 z.r.[7]
Rises kroga rentes māja, kuras piešķiršana pieprasītājam Vulfam Cadovičam 1925. gadā tika atlikta[8], II šķiras mērnieka A. Kaktiņa 1930. gadā sastādītajā Gricgales muižas Āpšukalna, Lauciņu, Bērzkalnu, Rises kroga un Svalbēnu rentes māju zemes ierīcības projektā izdalīta kā saimniecība 40F ar kopplatību 12,617 ha.[9]
1935. gada tautas skaitīšanas laikā Rises kroga īpašnieks norādīts Vulfs Cadovičs. Vietas raksturs: jaunsaimniecība.
Mājā ir 3 apdzīvotas telpas. Dzeramais ūdens no akas, apgaismošana ar petrolejas lampu, atejas vieta ārpus dzīvojamās ēkas.
Mājā dzīvo 6 personas:
1. Ģimenes galva Vulfs Cadovičs (dz. 1863., ticība – jud., tautība – ebrej., prec., nodarbošanās – tirgotājs), viņa sieva Hinda Cadovičs (dz. 1871., ticība – jud., tautība – ebrej., prec., nodarbošanās – mājsaimn.), znots Izāks Cadovičs (dz. 1894., ticība – jud., tautība – ebrej., prec., nodarbošanās – tirgotājs), meita Zara Cadovičs (dz. 1892., ticība – jud., tautība – ebrej., prec., nodarbošanās – tirgotāja), meitas meita Jete Cadovičs (dz. 1926., ticība – jud., tautība – ebrej., neprec.), kalpone Anna Ažulalis (dz. 1919., ticība – kat., tautība – lietav., neprec., nodarbošanās – lauksaim.).[10]
Vulfam Cadovičam pieder arī Rises kroga mazmāja, kurā 1935. g. viens iemītnieks – Kazijs Vaitkevičs (dz. 1879., ticība – kat., tautība – liet., prec., nodarbošanās – skroderis).[11]
1935. gadā izdotās statistikas ziņu un adresu grāmatas “Pagastu apraksti” Mēmeles pagasta sadaļā atrodamas ziņas, ka “Rīzes krogā” darbojas Vulfa Cadoviča pārtikas veikals. Veikalā ir arī telfons. Numurs – Gricgale 5.[12]
Mēmeles pagasta valdes 1938. gadā sastādītā tirdzniecības un rūpniecības uzņēmumu sarakstā ar 2. numuru ierakstīts Vulfs Cadovičs Rises krogā. Viņam “jauktu preču tirgotava”, kurai 1937. gadā bijis 5000 latu apgrozījums.[13]
“Valdības Vēstneša” 1938. gada 26. numurā publicēts oficiāls sludinājums:
“Jelgavas apgabalt. tirdzniec. reģ. nodaļa, pamatojoties uz tirdzniec. reģ. not. 39. p., paziņo, ka, saskaņā ar tirdzniec. reģ. tiesneša 1938. g. 27. janvāra lēmumu (1938. g. 55. žurn. num.), Jelgavas apgabaltiesas tirdzniec. reģ. “A” daļas 879. reģ. num. ir ierakstīta firma „Vu!fs Cadovičs".
Vulfs Cadovičs dzim. 1863. g. 18. februārī Mēmeles pag. un dzīvo Mēmeles pag. “Rises krogā”. Uzņēmums atrodas Mēmeles pag. “Risēs krogā” un tā darbība atklāta 1924. g jūnijā; darbības nozare: tirdzniecība ar jauktām precēm. Pilnvarnieks Īzaks Cadovičs. Jelgavā, 1938. g. 27. janvārī. “A” 879. l.”[14]
1941. gada rudenī Cadoviču ģimene vācu nacistu īstenotā holokausta ietvaros tiek nogalināta, spriežot pēc U. Lasmaņa apkopotām dažādām krimināllietu u.c. liecībām, pie Zalves mežos esošā Čigānkalna.[15]
Lūcijas Ķuzānes un Lidijas Ozoliņas sarakstītajā “Pilkalnes – Pilskalnes grāmatā” publicētas Imanta Sniķera atmiņas par Cadovičiem:
“Atceros Rises kroga apmeklējumus bērnībā kopā ar māti. Liekas – vēl sajūtu siļķu un petrolejas smaržu veikalā. Uz letes stāvēja daži auduma baķi. Māte par kaut ko sarunājās ar Cocku (tā vecākie cilvēki sauca veikala saimnieci). Mans tēvs strādāja pie Cadovičiem – pārmūrējis krāsnis, istabās veica krāsošanas darbus. Kad 1963. gada maijā es iestājos darbā toreizējā p/s “Nereta”, braucot uz Jēču fermu, apstājos pie Rises kroga un izstaigāju jau daļēji sabrukušo ēku. Toreiz vēl uz kādas no atlikušajām sienām varēja saskatīt tēva uzrullētās rozes.
Cadoviči nodarbojās arī ar lauksaimniecību, kas ebreju vidū nebija raksturīgi. Gan saimnieki, gan kalpi ēduši pie viena galda. Lopi neesot dzīti ļoti agri ganībās. Cocka ļāvusi ganei drusku ilgāk pagulēt.”[16]
TIPOLOĢIJA UN ARHITEKTONISKAIS RAKSTUROJUMS
Tipoloģiski Rises krogs iekļaujas ceļa krogu grupā. Nav zināms, kad, vēl līdz 1960.-tajiem gadiem pastāvošā ēka, celta, bet, spriežot pēc konstrukcijas, varētu būt datējama ar 19. gadsimta I pusi.
Krogs (5. attēls) bija ceļam paralēla akmens mūra garenbūve ar vienu gareniski pievienotu, pret ceļu izvirzītu stadulu. Krogs bija celts no nešķeltiem laukakmeņiem, tos stiprinot un sienu izlīdzinot ar kaļķu javu, kurā iespiestas sīkas tumšas krāsas šķembas. 1930.-to gadu fotogrāfijā redzams, ka logu un stadulas gala ieejas durvju ailas veidotas apmetumā un balsinātas.
Krogam, stadulai pretējā galā, gareniski bija pievienota no tēstiem guļbaļķiem celta bodes ēka.
Blakus krogam atradās vēl divas koka ēkas – dzīvojamā māja (istaba ar stalli) un smēde (sk. 4. attēlu).
AVOTI UN LITERATŪRA
1 Liepājas muzeja krājums,. inv. nr. LM 7452.
2 vesture.dodies.lv
3 Kröger, A. W. Kurländisches Verkehrs- Und Adreßbuch fur 1892 / 93. Herausgegeben Von A.W. Kröger. – Riga: Selbstverl. Des Hrsg., 1892. – 90.lpp. Skatīts: digar.ee
4 Atpirkšanās no jaunagada vizitem // Zemkopis. – 1898. – Nr. 9. – 4. marts. Skatīts: periodika.lv
5 Latviešu konversācijas vārdnīca. – Rīga, 1933/1934. – 10.sēj. – 18473. sleja.
6 Richters, A. Baltische Verkehrs- Und Adressbücher. Bd. 1, Kurland. Riga : A. Richter, 1912. – 608.sleja. Skatīts: dspace.ut.ee
7 LVVA 2383.f., 1.apr., 399. lieta, 7op. lapa.
8 Galīgi piešķirtās zemes // Zemes Ierīcības Vēstnesis. – 1925. – Nr. 158. – 19. jūnijs. Skatīts: periodika.lv
9 LVVA 1679.f., 172.apr., 485. lieta, 64. lapa.
10 LVVA 1308.f., 12. apr., 14027. lieta, 125. lapa.
11 LVVA 1308.f., 12. apr., 14027. lieta, 109. lapa.
12 Salnais, V. un Maldups, A. Pagastu apraksti (pēc 1935. gada Tautas skaitīšanas materiāliem). Rīga: Valsts Statistiskā pārvalde, 1935. – 505.lpp.
13 LVVA 1012.f., 1.apr., 321.lieta, 11.lapa.
14 Tiesu sludinājumi // Valdības Vēstnesis. – 1938. – Nr. 26. – 2. februāris. Skatīts: periodika.lv
15 Lasmanis, U., Ērglis, D., Latvijas Vēsturnieku komisija, Latvijas Universitātes Jūdaikas studiju centrs, Muzejs “Ebreji Latvijā,” et al. Holokausts Jēkabpils apriņķa pagastos, Holokausts Latvijā Starptautiskā konference “Totalitārie režīmi Baltijā: izpētes rezultāti un problēmas”; [sast. Dzintars Ērglis]. Rīga : Latvijas Vēstures institūta apgāds, 2006. 288.–291.lpp.
16 Ķuzāne, L., Ozoliņa L. Pilkalnes – Pilskalnes grāmata: starp trijām upēm gadsimteņu plūdumā. 2009. – 358.–359.lpp.
Apraksts sagatavots ar Valsts kultūrkapitāla fonda un partnerības “Kaimiņi”&Kopienu sadarbības tīkla“Sēlijas salas” (Sēlijas vēsturiskās zemes kultūras programma) atbalstu.
