Krogs
ATRAŠANĀS VIETA
Odiņu kroga vieta atrodas Aizkraukles novada Pilskalnes pagastā (1940.g. Jēkabpils apriņķa Mēmeles pagastā), īpašumā “Odiņi, ceļa Nereta-Gricgale-Ērberģe vecās trases posma labajā pusē, 250m uz Z no “Odiņu” mājām. Koordinātas: 56.21515 25.14718.
MŪSDIENU STĀVOKLIS
Ēka sabrukusi, tās vietā redzamas zāli un pāris kokiem apaugušas pamatu paliekas, kurām virsū sabērti no apkārtējiem laukiem novāktie akmeņi.
ZIŅAS
Senākais šobrīd man zināmais avots, kas apliecina, domājams, 19. gadsimta I pusē dibinātā, Gricgales (Grizgaln) muižai piederošā Odiņu kroga pastāvēšanu, ir K. Neimaņa 1833./1864. gada Kurzemes karte (2. attēls).[1]
Odiņu krogs ar kroga simbolu iezīmēts Krievijas impērijas 1866. gada 3 verstu mēroga militāri topografiskajā kartē (3. attēls).
1892. gadā publicētajā Krēgera “Kurzemes adresu grāmatā” Gricgales muižā minēti 3 darbojošies krogi, tos vārdā nesaucot.[2] Tie, jādomā, ir Gricgales, Rises un Odiņu krogi.
1900. gadā, kad Baltijas guberņās tiek ieviests valsts spirta monopols, Kurzemē tiek slēgti ap 81% līdz tam pastāvējušo krogu.[3] Arī Odiņu krogs – ja vēl darbojas – tiek slēgts un pārveidots par rentes mājām. Rihtera 1912. gada adresu grāmatā Gricgales muižā vairs nav norādīts neviens darbojošs krogs.[4]
Agrārā reforma un brīvvalsts laiks
Pēc Latvijas valsts nodibināšanas un Brīvības cīņu izcīnīšanas pats svarīgākais valdības uzdevums ir zemes jautājuma nokārtošana. Latviešiem beidzot pienācis vēsturiskā taisnīguma atjaunošanas brīdis. Latvijas Republikas agrārās reformas (1919–1937) ietvaros muižas, tostarp tām piederošie krogi, tiek sadalītas jaunsaimniecībās, tās piešķirot gan sabiedriskām vajadzībām, gan privātpersonām. Obroka gabalus un rentes mājas, atbilstoši likumam, parasti piešķir ilggadējiem nomniekiem.
Oficiālā izdevuma “Zemes Ierīcības Vēstnesis” 1922. gada 12. aprīļa numurā publicēts Centrālās Zemes ierīcības komitejas 4. aprīļa lēmums – Jaunjelgavas apriņķa Mēmeles pagasta Odiņa krogu (“viss krogs”, resp. ēkas ar tām piederīgo zemi) piešķirt Pēterim Biķerniekam. Piezīme: platībā un robežās, kādas noregulēs zemes ierīcības darbus izvedot uz vietas.[5]
1924. gadā sastādītā Gricgales muižas Zemes ierīcības projektā ilggadējā rentes māja Odiņa krogs izdalīts divos atsevišķos gabalos – 21F (tīrumi, pļavas un ganības, kopā 21,11ha) un 21Fa (krogs ar ēkām nr. 51., 52., 53. un sakņu dārzu, kopā 0,58ha).[6]
Odiņu kroga ēkas uzskaitītas Gricgales muižas un tās rentes māju ēku aprakstā un iezīmētas tajā pat 1924. gadā sastādītā plānā (3. attēls): 51. dzīvojama ēka (bij. krogs) (garums – 30,30m, platums – 10,30m, augstums – 3m; sienas – akmeņu, jumts – skaidu, ēkas vecums – vidējs, ēkas stāvoklis – vidēji labā stāvoklī), 52. piebūve (12,70–4–1,70; baļķu, skaidu, veca), 53. šķūnis (14,50–7,30–2,50; baļķu, skaidu, vidējs, pietiekoši labā stāvoklī).[7]
1920.-to gadu otrajā pusē par Odiņu kroga saimniecības īpašnieku kļūst Pētera Biķernieka meitas vīrs Pēteris Mucenieks. 1930. gadā viņš gabalu 21Fa ar bijušā kroga ēku pārdod Ernestam Auziņam. Biruta Murāne (dz. Auziņa) atcerējās:
“Tas notika 1930.gada aprīlī. Mans tēvs no Pētera Mucenieka un viņa sievas Annas par 2000 latiem nopirka Odiņkrogu. Mēs pārkravājāmies no Zalves pagasta Sauliešiem. (..) Zeme maza – tikai viens hektārs... Lai varētu Dzintaros iekārtot veikala telpas, sāka strādāt amatnieks Ozols – salika grīdas un nokrāsoja, jo vecā kroga māja nekādu kopšanu ilgus gadus nebija pieredzējusi. (..) Veikala preces tēvs veda divreiz mēnesī no Jaunjelgavas ar zirgu – ratos vai ragavās. (..) Bija viss, kas apkārtnes kaimiņiem vajadzīgs – pat petroleja mucā. Pircējiem bieži vien aptrūka naudas, tad pirkumu summa tēvam krājās parādu grāmatā. Dzīvojām saticīgi, izpalīdzīgi.”[8]
1935. gadā izdotās statistikas ziņu un adresu grāmatas “Pagastu apraksti” Mēmeles pagasta sadaļā atrodamas ziņas, ka Odiņos darbojas Ernesta Auziņa pārtikas veikals.[9]
Mēmeles pagasta valdes 1938. gadā sastādītā tirdzniecības un rūpniecības uzņēmumu sarakstā ar 6. numuru ierakstīts Auziņš Ernests “Odiņos”. Viņam “kolonial un sīku preču tirgotava”, kurai 1937. gadā bijis 1200 latu apgrozījums.[10]
1936. gadā tiek pieņemts likums par lauku nekustamu īpašumu nosaukumu pārdēvēšanu.[11]
Viens no likuma mērķiem ir izskaust dažādus nelatviskus nosaukumus, īpaši tos, kuros ietilpst vārdi “muiža” un “krogs”. 1938. gadā tiek pārdēvēti vairāki Mēmeles pagasta nekustamie īpašumi. Odiņu kroga nosaukums palicis Pēterim Muceniekam piederošajam lielākajam zemes gabalam – tas tiek pārdēvēts par Pumpuriem. Savukārt bijušais krogs, tāpat kā blakus esošā mājvieta, tiek saukts par “Odiņiem”. Likums arī norāda, ka vienā pagastā nevar būt vairākas mājvietas ar vienu un to pašu nosaukumu. Tā kā krogam Odiņu vārds nesen, tas jāmaina un Auziņš izvēlas nosaukumu “Dzintari”.[12]
1941. gada augustā, vācu okupācijas iestāžu veiktā tautas skaitīšanā “Dzintari” pieder Ernestam Auziņam. Mājā dzīvo:
Ernests Auziņš Ernesta d. (dz. 1880.g. 24. oktobrī Mēmelē, luter. nodarbošanās – lauksaimnieks), Anna Auziņš Niklasa m. (dz. 1887.g. 2. janvārī Zalvē, luter., nodarbošanās – lauksaimniecība), Erna Biruta Auziņa Ernesta m. (dz. 1926.g. 19. jūlijā Zalvē, luter., nodarbošanās – skolniece.). Visi Auziņi pierakstīti 1930.g. 23. aprīlī.[13]
Pēc II pasaules kara, kad E.Auziņš mirst (viņš apbedīts Rankaļu kapos), sieva un meita aiziet atpakaļ uz Zalvi. Odiņu kroga ēka paliek kolhoza ziņā, kas tam ļauj sabrukt un paslēpties nezāļu pudurā.[14]
TIPOLOĢIJA UN ARHITEKTONISKAIS RAKSTUROJUMS
Tipoloģiski 19. gadsimta pirmajā pusē dibinātais Odiņu krogs iekļaujas ceļa krogu grupā. Kad celta kroga pēdējā ēka, nav zināms. Krogs bija ceļam paralēla, no laukakmeņiem celta vienstāva garenbūve ar vienu, gareniski pievienotu, pret ceļu izvirzītu stadulu. Krogs bija 30,2m garš (kroga daļa – 14,4m, stadula – 15,8m), kroga daļa 10,2m plata, stadulas daļa – 11,1m, augstums – 2,7m. Pēc izmēriem un, jādomā, arī izskata, Odiņu krogs bija ļoti līdzīgs Gricgales krogam (sk. ŠEIT).[15]
AVOTI UN LITERATŪRA
1 Liepājas muzeja krājums. Inv. nr. LM 7452.
2 Kröger, A. W. Kurländisches Verkehrs- Und Adreßbuch fur 1892 / 93. Herausgegeben Von A.W. Kröger. – Riga: Selbstverl. Des Hrsg., 1892. – 90.lpp. Skatīts: digar.ee
3 Latviešu konversācijas vārdnīca. – Rīga, 1933/1934. – 10.sēj. – 18473. sleja.
4 Richters, A. Baltische Verkehrs- Und Adressbücher. Bd. 1, Kurland. Riga : A. Richter, 1912. – 608.sleja. Skatīts: dspace.ut.ee
5 Galīgi piešķirtas zemes. b) Rentes mājas // Zemes Ierīcības Vēstnesis. – 1922. – Nr. 34. – 12. aprīlis. Skatīts: periodika.lv
6 LVVA 1679.f., 172.apr., 485. lieta, 10. lapa.
7 LVVA 1679.f., 172.apr., 485. lieta, 20. lapa.
8 Ķuzāne, L., Ozoliņa L. Pilkalnes – Pilskalnes grāmata: starp trijām upēm gadsimteņu plūdumā. 2009. – 375., 376.lpp.
9 Salnais, V un Maldups, A. Pagastu apraksti (pēc 1935. gada Tautas skaitīšanas materiāliem). Rīga: Valsts Statistiskā pārvalde, 1935. – 505.lpp.
10 LVVA 1012.f., 1.apr., 321.lieta, 11.lapa.
11 Likums par lauku nekustamu īpašumu nosaukumu pārdēvēšanu // Likumu un Ministru kabineta noteikumu krājums. – 1936. – Nr. 22. – 30. oktobris. Skatīts: periodika.lv
12 LVVA 1012.f., 1.apr., 71.lieta, 1. lapa.
13 LVVA 1308.f., 15.apr., 3189. lieta, 52. lapa.
14 Ozoliņa, Lidija. No Leišmales krogu vēstures (pēc Lūcijas Ķuzānes). – 2023. (Datorraksts, nepublicēts materiāls).
15 LVVA 1679.f., 26.apr., 52.lieta, 63.lapa.
Apraksts sagatavots ar Valsts kultūrkapitāla fonda un partnerības “Kaimiņi”&Kopienu sadarbības tīkla“Sēlijas salas” (Sēlijas vēsturiskās zemes kultūras programma) atbalstu.
