Apbedījumu vietas: kapsēta
ATRAŠANĀS VIETA
Strobuku kapi atrodas Aizkraukles novada Pilskalnes pagastā (1940.g. Jēkabpils apriņķa Neretas pagastā), Pilskalnes ciematā, 400m pa kreisi no valsts autoceļa Nereta-Gricgale-Ērberģe (V932). Koordinātas: 56.19139 25.16193.
MŪSDIENU STĀVOKLIS
Kapsēta darbojas, tiek izmantota, ir apsaimniekota.
ZIŅAS
Par Strobuku kapiem lasām L. Ķuzānes un L. Ozoliņas Pilkalnes – Pilskalnes grāmatā:
“Novadā visvecākā kapsēta, atrodas blakus pilskalnam. (..) Kapsētas teritorija ir 1,7ha platībā, paugurainu reljefu. Vecā kapsētas daļa apmēram ⅔ no patreizējās. Tur, akmens stabu turētās čuguna ķēdēs iežogotā teritorijā, zem augstiem metāla krustiem apbedīti arī Pilkalnes muižas baroni. Vairākus gadus padomju laika Strobuku kapsētai nebija vārtu, jo administrācija nevarēja vienoties, kurš atbildīgs par kapsētu. Tad Iecavā dzīvojošais pilskalnietis Vitolds Bērziņš, domājot par mūžībā aizgājušajiem vecākiem un kaimiņiem, izgatavoja metāla vārtus un ar p/s “Nereta” būvbrigādes vadītāja Alfona Skuturnas atbalstu uzstādīja vietā (sk. 1. attēlu).
Pretī kapličas ieejai atrodas akmens krāvums (3. attēls). Skeptiķi apgalvo, ka tas palicis no celtniecības laikiem. Taču nostāsti vēstī, ka tur apbedīts kāds no pirmajiem Pilkalnes īpašniekiem Vitteniem, nejauks pret saviem zemniekiem. Svētdienas rītos jāšus uz zemnieka muguras devies apskatīt laukus. Kad bargais kungs nomiris, viņa kaps katru nakti esot apķēzīts. Tādēļ jaunais muižas īpašnieks pavēlējis zemniekiem, ejot uz kapiem, aiznest vienu akmeni un nolikt tajā vietā. Šim Vittenam kabatā esot pulkstenis, kurš bez uzvilkšanas iet 300 gadus. Kad pulkstenis apstāsies, apstāšoties arī laiks.”[1]
Strobuku kapos apbedīts (4. attēls) arī viens no trim soda ekspedīcijas kareivju 1906. g. 21. janvārī nošautajiem 1905. gada revolucionāro norišu aktīvākajiem dalībniekiem – Pīskupu saimnieka dēls Pēteris Balodis.
LITERATŪRA
1 Ķuzāne, L., Ozoliņa L. Pilkalnes – Pilskalnes grāmata: starp trijām upēm gadsimteņu plūdumā. 2009. – 323.lpp.
Apraksts sagatavots ar Valsts kultūrkapitāla fonda un partnerības “Kaimiņi”&Kopienu sadarbības tīkla“Sēlijas salas” (Sēlijas vēsturiskās zemes kultūras programma) atbalstu.
