Krogs
ATRAŠANĀS VIETA
Skudras kroga drupu vieta atrodas Aizkraukles novada Pilskalnes pagastā (1940.g. Jēkabpils apriņķa Neretas pagastā), no valsts autoceļa Nereta-Gricgale-Ērberģe (V932) atzarojošās sānceļa kreisajā pusē, 200 m pirms “Pauperu” māju piebraucamā ceļa. Koordinātas: 56.20219 25.23671.
MŪSDIENU STĀVOKLIS
Krogs drupās. Pamatu vieta apaugusi ar zāli, uz tās aug 2 lielāki koki.
ZIŅAS
Pilkalnes muižai piedrošais Skudras krogs ierīkots aptuveni 19. gadsimta vidū – senākais kartogrāfiskais avots, kurā tas parādās iezīmēts, ir Krievijas impērijas 1866. gada 3 verstu mēroga militāri topogrāfiskā karte.
Krogs bija novietots šķietami neizdevīgā vietā – nenozīmīga sānceļa malā, apmēram 1km nostāk no Neretas-Gricgales-Ērberģes ceļa. Iespējams, sava loma novietojuma izvēlē bija netālajai mežsargmājai.
Cik ilgi Skudras krogs darbojies, nav zināms, jādomā, tas slēgts jau 19. gadsimta beigās un pārveidots par muižas strādnieku dzīvojamo māju.
Pēc Latvijas valsts nodibināšanas un Brīvības cīņu izcīnīšanas pats svarīgākais valdības uzdevums ir zemes jautājuma nokārtošana. Latviešiem beidzot pienācis vēsturiskā taisnīguma atjaunošanas brīdis. Latvijas Republikas agrārās reformas (1919–1937) ietvaros muižas un tām piederošie krogi tiek sadalīti, tos piešķirot gan sabiedriskām vajadzībām, gan privātpersonām.
Pilkalnes muižas sadalīšana ievelkas, jo Francijas pilsonim Ernestam Rehenbergam-Lintenam piederošo muižu vispirms pārņem valsts īpašumā, tad pilnā apmērā atdod atpakaļ un tad atkal sadala neatsavināmā un atsavināmā daļā.
1925. gada 10. septembrī vecākā mērnieka J. Jansona sastādītā Pilkalnes muižas ēku aprakstā muižas centrā uzskaitītas un tajā pašā gadā tapušā muižas sadalīšanas projekta plānā gabalā 4F iezīmētas (3. attēls) šādas Skudras kroga ēkas : 25. (kārtas numurs sarakstā un plānā) dzīvojamā ēka (sienas – māla kleķa, jumts – šindeļu, vecums – veca, ēkas stāvoklis – sienas vietām drupušas, jumts caurs), 26. klēts (baļķu, šindeļu, veca, sienas un jumts trupējuši), 27. kūts (baļķu, šindeļu, veca, sienas pa daļai trupējušas, jumts caurs), 28. kūts (ķieģeļu un baļķu, šindeļu, veca, sienas pietiekoši labā stāvoklī, jumts caurs), 29. kūts (baļķu, šindeļu, veca, sienas un jumts trupējuši).[1]
Oficiālā izdevuma “Zemes Ierīcības Vēstnesis” 1926. gada 14. maija numurā publicēts Centrālās Zemes ierīcības komitejas 22. aprīļa lēmums – Jēkabpils apriņķa Neretas pagasta Pilskalnes muižā piešķirt Vadzem Otto zemes gabalu 4F, Fa 17,09ha platībā.[2]
Skudras krogs piešķiršanas laikā vēl joprojām tiek izmantots arī sabiedriskām vajadzībām. Jēkabpils apriņķa priekšnieka palīgs II iec. paziņo, ka “1926.g. 18. jūnijā, pulksten 11 dienā, Neretas pag., Skudras krogā pārdos atklātā vairāksolīšanā Pētera Baltūža aprakstīto lasas spalvas ķēvi, novērtētu par Ls 200, - dēļ pašvaldības parāda piedzīšanas. Pārdodamo ķēvi varēs apskatīt uz vietas pārdošanas dienā.”[3]
1930. gadā Otto Vadze Skudras krogu par 4610 latiem pārdod Otīlijai Liniņš.[4]
1935. gada tautas skaitīšanas laikā Skudres (Graustu) īpašniece norādīta Otīlija Liniņš. Vietas raksturs: jaunsaimniecība.
Mājā ir 2 apdzīvotas telpas. Dzeramais ūdens no akas, apgaismošana ar petrolejas lampu, atejas vieta ārpus dzīvojamās ēkas.
Mājā dzīvo 5 personas 2 mājsaimiecībās:
1. Ģimenes galva Minna Viļčuks (dz. 1888., luter., atraitn., nodarbošanās – lauksaimniecība), viņas dēli Kārlis Viļčuks (dz. 1916., luter., neprec., nodarb. – lauksaimniec.) un Herberts Viļčuks (dz. 1917., luter., neprec., nodarb. – lauksaimniec.), viņas māte Līze Ķibilds (dz. 1862., luter., atraitne, ailē nodarbošanās – pašvaldības pabalsts).
2. Ieva Gaigals (dz. 1856., luter., atraitne).[5] Lūcija Ķuzāne un Lidija Ozoliņa publicējusi 1925. gadā dzimušās Valijas Ozoliņas atmiņas par Viļčukiem: “Man bija apmēram desmit gadu, kad Līze Ķibilds iedeva riteņspoļu sēklas, ko nākamajā pavasarī Kupčos iesēju. Puķes koši un kupli ziedēja līdz pat rudens salnām. Pirms 2. pasaules kara Minna Viļčuka ar diviem puikām dzīvoja Skudras krogā. Puikas bija tādi malači, ka prata taisīt nelielas koka kastītes, ar maziem metāla eņģelīšiem rotātas, rokdarbu piederumu vai rotas lietu glabāšanai. Herberts bija jaunākais. Vecāko brāli iesauca karā. Tur viņš pazuda.”[6]
1941. gada augustā vācu okupācijas iestāžu veiktā tautas skaitīšana uzskatāmi parāda krievpadomju pirmās okupācijas laikā (1940–1941) notikušās iedzīvotāju pārvietošanās.
Graustu īpašniece joprojām Otīlija Liniņš. Mājā dzīvo 7 cilvēki – Gauru ģimene, kas pierakstīta 1941.g. 14.aprīlī un ienākusi no Rēzeknes apriņķa Vidsmuižas (Galēnu) pagasta (interesanti, ka Gauru tautība norādīta “krievs”, bet ticība “katoļu”); Dauberu-Davbarovu ģimene, pierakstīta 1941.g. 21.aprīlī, no Zalves pagasta “Krieviņiem”; skolnieks Imants Tillers no Rīgas, pier. 1941.g. 25. februārī un nespējniece Ieva Liepkalēja, kas šeit dzīvo no 1939. g. 23. aprīļa.[7]
Pēc II pasaules kara Skudras krogs (Grausti) kādu laiku vēl tiek apdzīvots, tad pamests un sabrūk.
AVOTI UN LITERATŪRA
1 LVVA 1679.f., 172.apr., 512.lieta, 2. lapa.
2 Galīgi piešķirtas zemes // Zemes Ierīcības Vēstnesis. – 1926. – Nr. 198. – 14. maijs. Skatīts: periodika.lv
3 Sludinājumi // Valdības Vēstnesis. – 1926. – Nr. 121. – 4. jūnijs. Skatīts: periodika.lv
4 Piešķirtās un citām personām par labu atsavinātās valsts fonda zemes // Zemes Ierīcības Vēstnesis. – 1931. – Nr. 410. – 20. janvāris. Skatīts: periodika.lv
5 LVVA 1308.f., 12.apr., 14028.lieta, 238.lapa.
6 Ķuzāne, L., Ozoliņa L. Pilkalnes – Pilskalnes grāmata: starp trijām upēm gadsimteņu plūdumā. 2009. – 318.lpp. 7 LVVA 1308.f., 15.apr., 3190.lieta, 121. lapa.
Apraksts sagatavots ar Valsts kultūrkapitāla fonda un partnerības “Kaimiņi”&Kopienu sadarbības tīkla“Sēlijas salas” (Sēlijas vēsturiskās zemes kultūras programma) atbalstu.
